ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

Es Šuju... un uzšuju Sev divas blūzes! Noslēgums.

Huh, tas nu gan bija viens šuviens! Nedēļa paskrēja diezgan ātri. Kā jau biju paredzējusi, pamatā visa šūšana notika brīvdienās - 19. novembrī, kas šogad mums bija piešķirts brīvs - un sestdien un svētdien. Pa nedēļas vidu ierastie pienākumi un sagurums vakaros nemaz nevilināja sēsties pie šujmašīnas. Droši vien jums līdzīgi. Savukārt nedēļas nogales šūšanas lielā mērā atkarīgas no dzīvesbiedra grafika un pretimnākšanas - ja vīrs uzņemas lielāko daļu pienākumu, tad šujamdarbi var tapt viens pēc otra! Mans vīrs bija ļoti pretimnākošs :)

Sākumā biju plānojusi radīt vienu blūzi un vienu kleitu, bet līdz pat pēdējam brīdim nesajutu sevī 100% pārliecību, ka man tā kleita no pieejamā auduma tiešām izskatīsies labi un darīs mani laimīgu. Tāpēc es pārdomāju, un tapa divas blūzes!

Pieklājīgā blūze


Paredzēta nēsāšanai uz darbu, teātri un tamlīdzīgi - kopā ar solīdiem svārkiem vai biksēm. Vai arī ar džinsām kādā brīvdienu kafijošanas reizē.

Piegrieztne: Burda Style 10/200, modelis nr. 118

Audums: swiss cotton - 100% kokvilna, kuras šķiedra ir īpaši gara un austa uz speciālas iekārtas, kā rezultātā audums ir ļoti smalks un pēc sajūtas atgādina šifonu. Šo brīnišķīgo audumu, kas ražots Japānā, es ieguvu mītavā "uz krīta" no ļoti dāsnās Sarkanās Bietes slavenajā Blogballē.

Oriģinālo piegrieztni beigās nedaudz pamainīju - ieliku slēptās spiedpogas līdz pusei un pārējo daļu uz leju, kas sākotnēji bija paredzēta pogāšanai, aizšuvu ciet.

Te varbūt var labāk redzēt:

Kā parasti, izaicinājums bija piedurkņu apstrāde. Bet nekas, šoreiz mēs ar piedurkņu galiem sapratāmies ar pirmo reizi. Beigās arī manšetes nepārtaisīju - kad uzmērīju jau gatavu, piedurkņu garums likās pavisam pieņemams. Vai vismaz ne tik ļoti traucējošs, kā tā sienamā apkakle (par ko sūdzējos šeit), ko gan noārdīju un aizstāju ar mazu, apaļu krādziņu.


 Dekadentiskā blūze


Nu labi, šķēlumu un pliku muguru te nav, it kā jau nav iemesla saukt to par dekadentisku. Bet man gribējās, jo audums, no kura šuvu, man ir ļoti īpašs. Loloju to jau trīs gadus, nezinot, ko īsti iesākt.

Piegrieztne: Burda Style 5/2012, modelis 110A.

Audums: 100% zīds, dizainers Emilio Pucci, ražots Itālijā. Tas ir mans praktiski vienīgais īsta dizainera audums. Gabaliņš bija tik mazs, ka ilgi nevarēju izdomāt, ko no tā radīt. Tagad zvaigznes veiksmīgi sastājās, un tapa šī blūze svētku reizēm.

Šujot pēc piegrieztnes, man blūze likās pārāk gara, bet tā kā apakšmalu jau biju apstrādājusi (un tas prasīja zināmas pūles un laiku), tad bija žēl griezt nost. Piešuvu visā sānu vīļu garumā nostieptu gumiju, tā rezultātā radās krokoti sāni. Man patīk - svinībās var saēsties, un vēderiņu neredzēs!

Mugurpusē brīnišķīgs zīmējums:

Priekšpusē oriģinālajā piegrieztnē bija paredzēts pārlikt audumu tādā kā trīsstūrī, bet tad izjuka viss ornaments, tāpēc es izveidoju iešuves divās vietās:

Lūk, tāds galarezultāts! Blūze gan vasarai, gan ziemai, jo zīdu var vilkt vienmēr! :)


Ar to arī paziņoju, ka Es Šuju Sev! rudens sesija ir noslēgusies! Milzīgs paldies visām brīnišķīgajām, talantīgajām, radošajām dalībniecēm! Arī tām, kuras vēl nav paspējušas līdz galam pabeigt savus iecerētos šujamdarbus - hip, hip, urā! Es zinu, ka jūs pabeigsiet!

Lai prieks radīt sev neapsīkst - tuvojas gadu mija, kad kā reiz noderētu vismaz viena jauna svētku kleita, vai ne? :) Man bija patiess prieks sekot līdzi jūsu šūšanas gaitām mūsu projekta ietvaros. Darīt kaut ko sev un darīt to kopā ar domubiedriem - tas iedvesmo! Tāpēc varbūt, tuvojoties vasarai, šis projekts būs jāatkārto, ko sakāt? :)

Aplaudējam sev un tiekamies jau drīz jaunos projektos! Lai daudz prieka nēsāt savas jaunās drēbes!


trešdiena, 2012. gada 28. novembris

EŠS noslēguma starpziņojums

Svētdienas vakarā ap 22.30 es uzmetu pēdējos mezgliņus, nostiprināju diegus un pabeidzu savus Es Šuju Sev! nedēļas darbus, priecīga un apmierināta, stingri apņēmusies no rīta visu safotografēt un atrādīt šeit. Pirmdiena pienāca ar saviem plāniem un situācijas maiņām, kas mani jūtami izsita no sliedēm, kurās joprojām neesmu tikusi atpakaļ. Bet par to ne tagad. Kamēr es saņemšos, lai "uzliktu seju" un nobildētos ar jaunajiem tērpiem, tikmēr es dodu vārdu Diānai B., kura aizrautīgi un ar panākumiem piedalījās EŠS (un kurai vēl nav sava bloga :)). Tātad, stāsta Diāna:

"Sākšu ar to, ka manī jau kādu laiku mājoja sajūta, ka jāšuj SEV, lai arī vīrs smīkņāja par to... Sak' visu taču var nopirkt, ka vairs nav tie laiki, kad neko nevarēja dabūt. Bet nē, nepadevos provokācijai ;) Nagi niezēja...
Nesen biju nopirkusi humpaliņā jauku trikotāžas kleitiņu un ļoti sagribējās tādu pašu, tikai citā krāsā ;) Tā nu ķēros pie darba... no kleitas nozīmēju aptuvenu piegrieztni un cepu augšā. Savu pirmo kleitu! 
Paralēli tam, izlasīju Tavā blogā ierakstu par ideju EŠS projektam :) Un sajutos kā Mūzu noķērusi! Tik ļoti īstajā laikā nāca Tavs raksts. Lai arī īstais projekts vēl nebija sācies, uzšuvu pirmo kleitu! 

Nu ko, āķis lūpā bija stringri ieķēries ;) Projekta ietvaros sāku lūkot uz Burdas piegrieztnēm... atradu un atzinu par sev tīkamu šo: http://www.osinka.ru/Zhurnaly/2012/burda/burda_11/slides/34.html
Tikai 3/4 rokas nolēmu pagarināt un pašu kleitu saīsināt :)
Mērīju sevi, salīdzināju ar tabulu, konstatēju, ka man atbilstošākais ir 38.izmērs... ātri vien uzšuvu savu pirmo Burdas kleitu.. bet, ak, tavu bēdu, - tā izrādījās par lielu :D (Tā iet, kad neklausa pieredzējušas šuvējas un pirms šūšanas nesadiedz visu kleitu un nepiemēra :P)
Tā nu projekts EŠS manā gadījumā pārvērtās par EŠD (es šuju draudzenei). Ļoti ceru, ka draudzene saņemsies nobildēties ar kleitu mugurā. Tā izskatās vnk fantastiski, pašai ir tik milzīgs gandarījums, ka lien pa visām spraugām ārā :D


Tā kā āķis no lūpas vēl nav izkritis, tad metos iekšā jaunā šūšanas darbiņā EŠS, jau pusgadu briestu šim modelim: http://www.osinka.ru/Zhurnaly/2012/burda/burda_02/slides/21.html
Vienīgi krāsas izvēlēšos citas... un ar laikam spriežu, ka ar 2 krāsām būs pietiekami ikdienas tērpam :) Nu redzēs vai izdosies ;)"

Brīnišķīgas kleitas, Diāna! Ceru, ka arī trešās kleitas šūšana ir bijusi raita!!

Drīz būšu atpakaļ ar saviem darbiņiem, bet tikmēr - ja nu arī kādai no jums nav bloga, bet ir vēlme parādīt savus foršos darbus - rakstiet man uz e-pastu!

ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris

EŠS: projekta dalībnieču pirmie panākumi

Kamēr es pēdējās divas nedēļas dienas neesmu neko prātīgu padarījusi savu iesākto šujmadarbu labā, tikmēr jūs vareni virzāties uz priekšu. Lūk, te apkopojums aktuālajiem sasniegumiem. Skatieties un priecājieties viena par otru! :)

Madara šuj kleitu, pa vidam nedaudz arī šķendējas :), bet jau ir tikusi līdz skaistai apkaklei.

Aggie Agy plāno svārkus un domā par audumiem.

Gunta ir jau ar pieklājīgu šūšanas stāžu, kādu laiku šūšanas darbi bija palikuši novārtā, bet nu viņa metas ar jaunu elpu darbos!

Una veiksmīgi darina sev tuniku ar burbuļveida apakšu.

Ilze iecerējusi sev pelēku vilnas kleitu. Un gulbi, cerams, ar :)

Diānai pirmā kleita jau gatava, gaidām bildes! (atsūti man, es publicēšu ;))

Sarkanā Biete savu kleitu jau piegriezusi un sākusi šūt. Vienīgi stāstu par to viņas blogā mēs sagaidīsim nedaudz vēlāk.

Ievai jau top zīmuļveida svārki ar Dior šķēlumu! Plānā vēl vieni svārki.

Zinu, ka arī Pie Ineses palēnām top kāds šedevrs, gaidām, kad viņai būs iespēja par to pastāstīt!

Savukārt Kristīnei D. sarafāns jau gatavs. Tā kā viņai (vēl?) nav sava bloga (vai arī viņa to tur lielā noslēpumā), tad, lūk, Kristīnes atsūtītās fotogrāfijas ar viņas darba gaitu un rezultātu. Iedvesmai! :)






Cik noprotu, vēl dažas no mums, kuras augstāk neminēju, pagaidām maskējas un, visticamāk, kaut ko šuj "pa kluso" - gaidīsim arī jūsu stāstus! Un, ja kādu esmu piemirsusi - dodiet ziņu, labošu situāciju!

Šodien jau ceturtdiena! Šķiet, ka liela daļa savus šujamdarbus vai to pabeigšanu atlikušas uz nedēļas nogali, kad parasti var izbrīvēt vairāk laika šūšanas priekiem, nekā pa nedēļas vidu. Arī es to starpā, tāpēc pagaidām domāju, ka ātrāk par sestdienu nekas uz priekšu man nevirzīsies. No otras puses - ej tu sazin, kad tā iedvesma atnāks! Katrā ziņā vēl līdz svētdienas naktij varam šūt atspērušās. 
Veiksmi darbā! Un galvenais - lai visu darbošanos pavada prieks par to, prieks par sevi un prieks par faktu, ka darām kaut ko sev!





pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

EŠS: Sākam šūt pa īstam!

Pirmdiena ir klāt, metamies pie šujmašīnām un sākam šūt! :) Ceru, ka ar piegrieztnēm un citām detaļām, kas nepieciešamas darba sākšanai, pagājušajā nedēļā esat veiksmīgi tikuši galā un līdzīgi man jau vairs nevarējāt sagaidīt šodienu, kad projekts "Es Šuju Sev" pa īstam iet vaļā.
Es nolēmu, ka šūšu sev blūzi un kleitu. Esmu izdomājusi, ka man vajag trīs jaunas kleitas - vienu solīdu, vienu retro un vienu kokteiļkleitu! Bet nu... laiks nav no gumijas, tāpēc būs labi, ja šīs nedēļas laikā tikšu pie vismaz vienas. Blūzei izmantošu to pašu piegrieztni, pēc kuras šuvu jau savu iepriekš pieminēto blūzi. Bet ar kleitas modeļa izvēli gan man negāja viegli, visādi domāju, nekas līdz galam neuzrunāja, līdz pēkšņi atcerējos, ka man taču ir vēl viena Burda, ko neesmu izšķirstījusi. Pēc ilgas meklēšanas atradu un noelsos - kā gan es par to varēju aizmirst? Tā taču ir Burda, kurā vēlējos sev uzšūt gandrīz katru no Coco Chanel stila modeļiem!
Tā nu tagad manā šujamdarbu sarakstā pirmā ir blūze un otrā kleita:


Lai arī blūzes sarežģītības pakāpe novērtēta vien ar diviem punktiem (=nepieciešama nedaudz šūšanas pieredze un/vai laiks), tai - kā jau blūzei - ir daudz sīku detaļu, kuru sagatavošana un apstrāde aizņem daudz laika. Un pacietības.

Tāpēc sestdienas un svētdienas vakarus, kad man bija retā izdevība būt mājās vienai, es pavadīju mērot, piegriežot, gludinot, piešujot un atšujot mazās detaļas - piedurkņu galus utt. Šorīt kā piecēlos (joprojām viena mājās), tā uzreiz pie šujmašīnas un sāku visu šūt kopā. 

Plecus, sānus, piedurknes, apakšmalu - atspraust, sašūt, nogludināt, sašūt, nogludināt... Strādāju raiti un nedaudz steidzīgi, jo zināju, ka pēc pāris stundām mana ģimene būs mājās un šūšana būs jāatliek malā. Šuvu, šuvu, līdz pacēlu savu šujamdarbu uz augšu un... vai! Secināju, ka esmu sašuvusi visu blūzi!

Ups!
Protams, vēl jāpiemeklē un jāpiešuj pogas, jāizveido pogcaurumi un jāatšuj diegi piedurkņu galos. Bet tas ir sīkums.

Pati sevi pārsteidzu un samulsināju. Pirmā diena un blūze jau gatava? Ko nu? Bet tad es uzmērīju savu gandrīz gatavo izstrādājumu un sapratu, ka nav iemesla satraukties par plāna pārsniegšanu - jo blūze daļēji būs jāpārstrādā. Būtu bijis labi to uzmērīt jau agrāk, pirms šuvu klāt manšetes - tad es jau laikus būtu secinājusi, ka man taču vajadzēja pagarināt oriģinālo piedurkņu piegrieztni, jo manas rokas ir garākas par standarta 38. izmēru... Tāpat es būtu jau laicīgi secinājusi, ka mana inovācija - kakla izgriezumā piešūtā lenta, kas paredzēta sasiešanai bantē - man neder, jo esmu no cilvēkiem, kam ļoti nepatīk, ka kaut kas aptver kaklu, augstas krāgas un bantes mani it kā žņaudz. Tā nu man tagad jādomā, ko iesākt ar nedaudz paīsajām piedurknēm, kā arī jāārda nost tā šleife, kuras sagatavošanā ieguldīju vismaz stundu, un jāšuj klāt maza, apaļa apkaklīte. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Kā jums veicas ar šujamdarbiem?
Ja ir, ielieciet komentāros linku uz saviem blogierakstiem par jūsu šūšanas piedzīvojumiem!

svētdiena, 2012. gada 18. novembris

Apelsīnu kēkss, kas pats kūst mutē

18. novembris ir īstā diena, kad pagatavot īpašu kūku. Saulains, pilns apelsīnu un svētku sajūtas - apelsīnu kēkss ir brīnišķīgs garšas pārdzīvojums. Ticiet!

Sastāvdaļas:
- 225 g mīksta sviesta
- 225 g pūdercukura
- 4 olas (atdalītas)
- 425 g miltu
- 3 tk cepamā pulvera
- šķipsna sāls
- 300 ml svaigas apelsīnu sulas
- 1 tk apelsīna miziņas

Sīrupam:
- 200 ml apelsīnu sulas
- 200 g pūdercukura

Pagatavošana:
1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Ietauko kēksa formu (var izmantot arī apaļo biskvīta formu).
2. Saputo sviestu ar pūdercukuru līdz gaišai masai. Pa vienai pievieno olu dzeltenumus, labi saputojot.
3. Atsevišķā traukā izsijā miltus, iemaisa sāli un cepamo pulveri. Miltu maisījumu kopā ar apelsīnu sulu pievieno olu masai. Tad iemaisa miziņas.
4. Saputo olu baltumus un iecilā masā.
5. Cep aptuveni 45-55 minūtes (atkarībā no krāsns).
6. Katliņā uzvāra apelsīnu sulu ar pūdercukuru, ļauj 5 minūtes burbuļot uz mazas uguns.
7. Kad kēkss gatavs, to izņem no formas un, nedaudz padzisušu, sadursta ar zobu bakstāmo kociņu, tad pārklāj ar pusi no sīrupa. Pēc 10 minūtēm pārlej ar atlikušo sīrupu. Tas veidos sulīgu, neaprakstāmi garšīgu virskārtu.

Daudz laimes, Latvija! Lai skaista svētku diena!


ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

EŠS: Izvēles grūtības

Varētu domāt, ka līdz ar projekta "Es Šuju Sev" [EŠS] pieteikumu man jau bija pilnīgi skaidrs, ko es sev šūšu. Bet nē! Dienas nav tik garas un tik brīvas, lai es jau laicīgi būtu varējusi sagatavoties, tāpēc šodien, kad pēc pusdienām gadījās šis:

...es steigšus metos pie savu Burdu kaudzītes (nē, īstenībā sākumā es noguldīju gultā mazo gulētāju) un drudžaini šķirstīju lapas. Nekad nevar zināt, cik ilgi jaunais cilvēks gulēs, tāpēc jebkādu darbību ātrumam diendusas laikā ir izšķiroša nozīme. Labi, ka man to žurnālu nav pārlieku daudz, citādi vispār netiktu galā. Šobrīd pirmo atlases kārtu ir izturējuši jau tā pārāk daudzi varianti :)

Sākumā es biju domājusi par ādas jaku. Jau sen ilgojos pēc tādas, pat esmu atradusi ideālo modeli. Tiesa gan, man nav iegādāta āda šūšanai, toties ir veca vīra jaka, kuru viņš nenēsā un atvēlēja man. Taču vakar, paskatoties, cik daudz darba un laika prasīs vecās jakas izārdīšana pa vīlēm, lai no tās potenciāli radītu ko jaunu, es vairs neesmu droša, ka to gribu. Šķiet, ka šim projektam būs vēl jāpagaida:

Mans galvenais uzdevums pašai sev ir: uzšūt kaut pietiekoši sarežģītu, sophisticated. Kaut ko, kas liktu man saspringt un apgūt ko jaunu. Apakšuzdevums ir šūt praktisku apģērbu, kaut ko, kas manā garderobē trūkst un kas tiks pietiekoši bieži izmantots. Ar Jauno gadu atgriežos biroja ikdienā, tad nu šobrīd esmu nofokusējusies uz kleitām. Tikai kādu lai izvēlas? Žurnāli pilni ar dažnedažādām kleitām, kas būtu ideāli piemērotas vasarīgam klimatam, bet es gribu kaut ko ar garām rokām - lai varu nēsāt ziemā un lai man ir silti.

Te divi trikotāžas varianti un viena pavisam īpaša kleita - apakšā it kā parasta kleita, virspusē ādas jaciņa, kas sašūta kopā ar apakškleitu:



Vēl arī šīs uzrunāja manu sirdi:

Tā vecrozā krāsas kleita ir tik trausla un skaista!

Tiktāl par kleitu modeļiem. Bet vēl taču ir jāpiemeklē audums, kas būtu visatbilstošākais izvēlētajam modelim. Un te nu sākas īstās problēmas :) Ne pārāk stingri, tomēr esmu apņēmusies izmantot audumu no saviem krājumiem un netērēt naudu jaunam. Man ir pietiekoši daudz audumu, kuri gaida rindā uz savu zvaigžņu stundu. Taču tie ir tik dažādi - vairāk plāni, nekā biezi, vairāk piemēroti vasaras blūzītei, nekā ziemas sezonas kleitai. Pagaidām esmu izvilkusi no atvilktnēm šos kandidātus:
Trīs kokvilnas audumi: stingrs, zīdīgs un rupji/vaļēji austs.

Mākslīgais zīds

It kā kokvilna, bet sajūta kā plānam vilnas audumam. Ļoti patīkams taustei, ar viegli zīdainu mirdzumu.
Milzīgi liels daudzums vilnas auduma

Tā, lūk, man klājas, gatavojoties šūšanas nedēļai. 
Ceru, ka jūs jau puslīdz esat izdomājušas, ko šūsiet un no kāda auduma šūsiet! Priecāšos dzirdēt tepat komentāros!

otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Es Šuju Sev! - jaunais projekts

Mīļie lasītāji un šūt gribētāji! Piedodiet par šīs ziņas kavēšanos! Mani pēdējo dienu plāni izira un sakrita mazā kaudzītē, tādēļ jauno šūšanas projektu laižam gaisā tikai šodien. Bet labi, ka vispār, vai ne? :) Un nu pie lietas. Tas ir, - sākumā parunāsim:

Kad jūs pēdējo reizi uzšuvāt kaut ko sev?
Vai tas bija kaut kas nepieciešams, vai drīzāk savam priekam?
Vai tas bija sarežģīts šūšanas darbs?
Kad jūs pēdējo reizi uzšuvāt sev kaut ko, kas prasa daudz laika un pacietības?
Kāda bija sajūta, uzvelkot savu šujamdarbu pirmo reizi mugurā? Un kāda bija sajūta otrajā, trešajā un pārējās valkāšanas reizēs?


Es pastāsīšu par sevi.
Pēdējā reize, kad es kaut ko uzšuvu sev, bija pagājušajā nedēļā. Uzšuvu legingus, jo līdz šim man tādi nebija bijuši un nu ir vajadzīgi jogas nodarbībām, kuras esmu sākusi apmeklēt. Tas bija ļoti vienkāršs šūšanas darbs, bet tik un tā gatavais izstrādājums man sagādā patiesu prieku katru reizi, kad to uzvelku mugurā.
Kaut ko sarežģītu un laikietilpīgu es sev esmu šuvusi tikai divas reizes.
Pirmā reize - blūze. Audums: mākslīgais zīds no Daugavpils Abakhan, piegrieztne no Burdas (neatceros, kuras). Es vienmēr šuju pēc gatavām piegrieztnēm, bet tas, protams, neko nepadara vienkāršāku. Šo blūzi šuvu kādas divas nedēļas gandrīz katru vakaru pa stundiņai, divām. Ar visu piediegšanu, nogludināšanu, nepareizo vīļu vaļā ārdīšanu. Uz beigām jau bija grūti nosēdēt, nevarēju vien sagaidīt beigas, biju diezgan pārņēmusies ar to blūzi. Taču tad, kad tā bija gatava, es biju septītajās debesīs. Man blūze ļooti patīk, un katru reizi, kad es to uzvelku, es jūtos pacilāta. Fotogrāfijas gan man nav sagādātas, tikai divas tādas momentbildes no Ņujorkas ceļojuma, kurās nevar redzēt ne detaļas, neko (to, cik blūze man mīļa, var arī secināt no tā, ka biju paņēmusi to līdzi uz NY :)).


Otrā reize - plašķis. Mans šūšanas olimpiskais zelts, mans Everests. Šuvu to savu šūšanas kursu noslēgumā vēl ar Filipu vēderā. Tā kā biju jau grūtniecības beigu posmā, tad paņēmu vienkārši 38. izmēra piegrieztni un šuvu nost, nekāda savu mēru ņemšana nebija iespējama. Kad puika bija klāt un augums puslīdz atguvis iepriekšējās aprises, es uzmērīju savu plašķi. Der!

Savu rudens mēteli jeb plašķi jeb trenču (?) uzšuvu ar daļēju šūšanas pasniedzējas palīdzību, konkrēti - viņa man palīdzēja tikt galā ar apkakles iestrādi pie ķermeņa daļas. Bet pārējo visu gan pati, pati :)
Piegrieztne no Burdas (atkal jau neatceros nr.), no septiņdesmito gadu stila lapām, audums no veikala Rīgā, Avotu ielā. Plašķis ir plats ar pārlikām priekšā un aizmugurē, oderēts, ar slēptajām kabatām, trīs posmu piedurknēm un piedurkņu atlocēm.
Cepumiņu? - izpalīdzīgi iejaucas fotosesijas jaunākā asistente.


Vēl tam ir daudz sīku detaļu, par kuru eksistenci līdz šūšanas kursu apmeklēšanai nekad nebiju iedomājusies, bet kas realitātē izrādās piņķerīgs un laikietilpīgs darbs. Un kur nu vēl pašās beigās, kad šķiet, ka pats sarežģītākais - apkakle - ir pabeigta! - Tad ir jāpiemeklē pogas. Uiuiui, tas izrādās atbildīgs darbiņš.


Tāds, lūk, ir mans stāsts par īpašajām sev radītajām drēbēm. Domājot par visiem apģērba gabaliem, ko esmu sev šuvusi, pirmā sajūta, kas man nāk prātā, ir Prieks! Prieks tos nēsāt, prieks tos uzlūkot, prieks tos pamanīt sev mugurā, pārskatot fotogrāfijas. Tāpēc es nospriedu, ka ir laiks atkal saņemties un uzšūt sev kaut ko, kas prasa izaicināt sevi, pārbaudīt savu spēju robežas un kas liek izkāpt no savas komforta zonas. Tā, lai rezultātā esmu ne tikai ieguvusi jaunu apģērbu, kas mani iepriecina, bet arī jaunas prasmes. Un jo vairāk man būs apģērbu, par kuru radīšanu es jutīšos lepna, jo biežāk es varēšu tajos staigāt un starot!


Tāpēc aicinu visus, kuriem patīk un gribas šūt, piedalīties novembra šūšanas projektā un uzšūt sev kaut ko brīnišķīgu! 


Projekta nosaukums: Es Šuju Sev!
Norises laiks: No 13. līdz 26. novembrim jeb:
Šonedēļ - sagatavošanās nedēļa, kad meklējam vēlamo modeli, piegrieztni, audumus un citas nepieciešamās lietas izvēlētā tērpa tapšanai, kā arī sagatavojam piegrieztni, audumu un varbūt pat jau piegriežam detaļas Par to visu iespēju robežās publiski pastāstām citiem projekta dalībniekiem.
Nākošnedēļ (19. - 25. novembris) - šujam!
Savukārt 26. novembrī vairs neko nešujam, tikai ievietojam savas publiskās atskaites par paveikto un lepni sitam cits citam uz virtuālā pleca.

Pārējie noteikumi vienkārši:

1. Piesakies! Piesakies tepat komentāros un īsumā pastāsti savu stāstu par sev radītajām drēbēm un sajūtām.
2. Ja Tev ir blogs, ievieto tajā projekta logo ar linku uz šo ierakstu:
links: http://plumiite.blogspot.com/2012/11/es-suju-sev-jaunais-projekts.html
3. Katrā no projekta norises nedēļām (t.i., šajā un nākošajā nedēļā) vismaz vienu, divas reizes publisko atskaites par to, kā Tev veicas ar projekta attīstību - vai nu savā blogā, vai komentāros pie šī projekta turpmākajiem ierakstiem Plūmītes Pasaulē.
4. Šujamo izstrādājumu skaits nav ierobežots, galvenais, lai ir gatavs vismaz viens apģērba gabals.
5. Apģērba sarežģītības līmenis jāizvēlas katram pēc saviem ieskatiem un iespējām.

Ja esmu ko piemirsusi precizēt, dodiet ziņu! Bet citādi - ar nepacietību gaidu jūsu komentārus un eju pārcilāt savu Burdu kaudzīti! :)

piektdiena, 2012. gada 9. novembris

Reciklēti darbiņi un jauna projekta pus-pieteikums

Huh, izrādās, ka bērni aug! Un aug viņi diezgan pēkšņi - ne jau tā, ka pa drusciņai, pa milimetram. Nē, tas notiek tādos kā lēcienos - hop, un 3 cm klāt! Hop, un kājai pusotrs izmērs klāt! Tad vēl arī gadalaiku maiņa, un nākas gādāt jaunu garderobi. Nolēmu pirmo reizi izmēģināt uzšūt vilnas apģērbu no gatava izstrādājuma. Uz labu laimi iegāju otro roku veikalā un nopirku palielu vilnas džemperi skaisti sarkanā krāsā, plānu un mīkstu. Vienīgais mīnuss šai krāsai ir tas, ka man nekādi neizdevās to labi nofotografēt, izmēģinājos visādi un sapratu, ka sarkanās krāsas fotografēšanai man būs jāapgūst kāda jauna mācība. Bet pagaidām lai iet pārgaismotās bildes :D

Lūk, ar ko es sāku:

Un, lūk, ar ko beidzu:


Uzšuvu vestīti, likās tāda garlaicīga un nolēmu, ka kāda aplikācija nenāks par ļaunu. Rezultāts man pašai ļoti patīk, ceru tikai, ka pēc mazgāšanas diegi nesarausies :)

Siltos legingus uzšuvu no džempera piedurknēm, ļoti parocīgi, ka staru apakšgali nav jāapstrādā. Meita bija sajūsmā un nēsāja savus jaunos legingus divas dienas no vietas. Pēc tam tie visi bija novēlušies ar bumbuļiem. Nolasīju un tagad gaidu, vai arī pēc turpmākās lietošanas tie velsies tikpat traki, vai tomēr tie bumbuļi ies mazumā.

Vēl viena klusā raize man bija par to, vai adījums traki neirs, jo es to nefilcēju, taču viss kārtībā - ar overloku pārskrēju pāri vīlēm, un viss kārtībā!

Nākotnes darbiņu kaudzē bija atlikts arī kāds draudzenes otrreizējai pārstrādei atdots krekliņš ar brīnišķīgām a la "kamejām".

Neliels darbiņš ar šķērēm, puķveidīgiem fliteriem un mini-me krekliņš gatavs!

Kā parasti, aizmirsu nofotografēt drēbes, kad tās mugurā jaunajai īpašniecei, bet, skat, ko atradu, kad lādēju datorā bildes! Māksla pa kluso :)

Visbeidzot arī viens "partner look" projektiņš. Taupīju, taupīju šo brīnišķīgo trikotāžas audumu vasaras kleitai sev, kamēr vasara pagāja, līdz jaunai vēl tālu, tad nu nospriedu, ka nav ko sēdēt kā sunim uz siena kaudzes, un laidu audumu apritē.

Stunda darba pie overloka, un rezultātā divas laimīgas meitenes - mamma un meita.


Ražīgs rudens manā darbistabā. Kad uzvilku savus jaunos legingus, atkal sajutu, cik forši ir nēsāt ko pašai sev īpaši radītu. Un tāpēc esmu saņēmusies un nolēmusi jau kādu laiku klusībā loloto projektu laist gaisā. Tāpēc pirmdien tiekamies šeit, lai kopīgi dotu startam jaunam šūšanas projektam, kas būs veltīts drēbēm tikai un vienīgi sev pašām! Jēēēē!!! 
Logo, noteikumi un termiņi - par to visu sīkāk pirmdien. Tikmēr jau ļaujam vaļu iedvesmas mūzai... :)