ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs

Vasara pie jūras

Dzīvē man ir veicies, un mums ir vasaras māja pie jūras, kur varam atbraukt padzīvoties pie vecākiem. Vakar ar meitu pateicām bērnudārzam atā uz vasaras mēnešiem, atstājām tēti Rīgā strādāt un pašas devāmies šurp.

Kurzemē beidzot ir patīkams gaiss, un mēs baudām vasaru. Jau pirmā atvaļinājuma diena bija pilna ar krāsām un piedzīvojumiem - ne tikai divarpus gadus vecai meitenei, bet arī viņas mammai :)
A la buberts
Neticami bērnības dienu atradumi šķūnīti!
Amēlija šogad pirmo reizi peldējās jūrā, un tas satraukums bija tik liels, ka sākumā bērns pat nezināja, ko īsti iesākt tajā milzīgajā ūdens krātuvē. Spiedza un kliedza no sajūsmas un satricinājuma. Tas bija ļoti aizkustinoši, redzēt tik īstu un patiesu prieku un saprast, ka īstā laime ir mazās lietās. 
Pēc peldes spēles ar ūdeni nebeidzās - kā vakars, tā puķu laistīšanas laiks klāt. Padodiet tik lejkannu!
Protams, neatbraucām jau tikai mēs divas. Bagāžniekā līdzi ieradās arī mana šujmašīna, gatava lieliem vasaras darbiem. Nu redzēs, kā mums te ar lielo plānu realizāciju ies, bet sākums ir labs - šodien biju vietējā bibliotēkā un dabūju līdzņemšanai vairākas Burdas. Gribu atrast rudens (!) plašķa mētelim piegrieztni. Tomēr līdz tam jāpabeidz iesāktie darbiņi.
Vīra krekls finiša taisnē
Kā redzat, šeit ir arī internets - ne pārāk ātri lādē bildes, bet ir. Tā ka ceru atkal drīz ziņot. Līdz tam baudām sauli!

trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs

Ķirbju kūka Jāņos? (ar foto)


Es atzīšos, ka man nav savas Jāņu pīrāgu receptes. Man vispār nav tādu īpašu ēdienu, ko gatavot Jāņos. Varbūt ar gadiem tas mainīsies, bet pagaidām es pieturos pie tā, ka ir jāizcep kas garšīgs un salds, izmantojot to, kas ir mājās. Un man mājās bija pērnais ķirbis un sen, sen pastkastītē reklāmas nolūkos iemesta recepte ar "saulainu" ķirbja kēksu. Kurš cits simbols Jāņos ir tik spēcīgs un centrāls kā saule? Neviens. Tāpēc arī nospriedu, ka ķirbja kēkss būs labi piemērots svētku galdam. Izcepu, pagaršoju - tiešām labs! Ja arī jums nav ideju saldajam galam, bet ir vēl saglabājies kāds ķirbis - ir īstais laiks to apēst.
Recepte


Lai priecīgi un pacilāti svētki!

piektdiena, 2011. gada 17. jūnijs

Mana virtuve

Jūs jau atceraties, ka pirms kāda laika domas par jaunā mājokļa virtuvi un tās iekārtošanu bija pārņēmušas manu ikdienu (šeit un šeit var lasīt sīkāk). Nu beidzot ir tiktāl, ka es varu gandrīz vai apgalvot, ka jaunā virtuve ir iekārtota un pabeigta. Trūkst vēl tikai aizkaru, bet tie tomēr šajā telpā nav tik svarīgi, tādēļ nevaru nociesties nepadalījusies ar jums bilžu stāstā par manu lolojumu jau tagad. Protams, varētu gaidīt saulaināku dienu un brīdi, kad tiks saremontēta ģimenes kārtīgā fotokamera, bet tas var ievilkties ļoti ilgi. Tādēļ ķēros pie sava mazā ixus'iņa un lūk, mazas un ne pārāk gaišas, bet tomēr bildes :)

Visa sākums: ideju apkopošana no maniem iecienītajiem angļu žurnāliem un plānošana. Tālāk mana skice tika nodota galdniekiem, kas atsūtīja grafisko zīmējumu, saskaņojām to un galdnieki ķērās pie darba. Man atlika izvēlēties beices krāsas un rokturus.

Gala rezultāts


Mans "dizaineres" lidojums - pieliekamais skapis. Agrāk vai vēlāk virtuvē vienmēr sāk pietrūkt vietas, tādēļ šajā reizē es ilgi domāju, kā risināt trauku/ dārzeņu/ gadžetu glabāšanas problēmu. Un nonācu pie secinājuma, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais - pieliekamais skapis ir revolucionārs risinājums! :)

Ēdamzona. Kad ievācāmies zilajā virtuvē, secināju, ka laika gaitā esmu iegādājusies diezgan daudz zilu virtuves priekšmetu. Tagad tie labi dzīvo jaunajā virtuvē un apliecina, ka zilās sienas man ir īstā krāsa!

Detaļas
Liela, balta, skaista keramikas izlietne, kādu jau sen biju iekārojusi, skatoties uz angļu virtuves iekārtām. Realitātē tomēr jāatzīst, ka lietošanā tā ir nepraktiska, jo burtiski pievelk visus netīrumus uz stāvajām malām, un no tiem var tikt vaļā tikai kārtīgi beržot ar speciālu līdzekli. No otras puses - skaistums prasa upurus, un pagaidām tas šķiet tā vērts. Izlietne no IKEA.

Neticami praktisks metāla rāmis, uz kura atlikt karstos katlus. IKEA ražojums.

Man patīk, ja virtuvē pamatā viss atrodas aiz durtiņām - tas, manuprāt, rada sakārtotāku iespaidu. Taču vismaz pāris atvērtiem plauktiem virtuvē ir jābūt, kuros glabāt biežāk izmantojamās lietas. Līdztekus ar tēju un kafiju šis plauktiņš arī sniedz atmiņas par iespaidīgākajiem ceļojumiem uz Nepālu un Itāliju.

Visbeidzot mans lolojums - atpūtas stūris un recepšu grāmatu plaukts. Ideja par zviļņa nepieciešamību radās, šķirstot interjera žurnālus un meklējot risinājumu tam, kā lai aizpilda garo virtuves sienu, kas atrodas pretējā pusē darba zonai. Sākumā bija koka sols tādā pašā krāsā kā virtuves plauktiņu apakšējā zona. Tad atradu audumus spilvenu pārvalkiem. Visbeidzot ierāmēju sen iedoto draudzenes gleznu un piestiprināju meitas istabai paredzēto IKEA lampiņu. Tā radās mana mīļākā vieta dzīvoklī :)


Šķiet, ka pēc septiņiem gadiem beidzot man ir mana ideālā virtuve :)

trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

Mammas un meitas laiks

Laiku pa laikam katram bērnam ir vajadzīgs savs laiks ar vienu no vecākiem. Jo īpaši vasarā, kad rīti ir garāki, gaišāki un nekur nav jāskrien, cenšoties apsteigt sastrēgumus, var un vajag veltīt laiku savam mazajam lielajam bērnam. Šorīt pirms bērnudārza mēs abas ar meitu bijām vietējā kafejnīcā paēst brokastis.

Katra izvēlējāmies pa kūciņai un dzeramajam. Amēlijas izvēle - dzērveņu morss - izrādījās ļoti lie-iela, bet tas nenozīmē, ka mazais puncis ar to netika galā.


Pēc lielas pierunāšanas mammai tomēr arī iedeva pagaršot :)

Beigās tomēr punči bija tik pilni, ka tajos vairs nebija vieta pat saldajam kartupelim, un tā nu kaķītis arī tika pie brokastu garduma.


Un tālāk - aiziet uz bērnudārzu ar priecīgu prātu!

piektdiena, 2011. gada 10. jūnijs

Apkaklīte t-kreklam

Aleluja, mūsu dators ir salabots, internets ir atgriezies, un vispār dzīve ir saulaina! :) Kamēr dators nebija darba kārtībā, es šuvu. Pēdējās nedēļas es šuju daudz, jo saņēmos un atradu laiku un iespēju beidzot apmeklēt šūšanas kursus. Pirmajā nodarbību mēnesī esmu sašuvusi pat pārāk daudz drēbju - sarafānu meitai, klasiskas bikses vīram un vasaras blūzi sev. Pa vidu tam vēl nozagu laiku miegam un padarīju daudz citus mazus šūšanas darbiņus, atstājot novārtā aizkaru apšūšanu, kas joprojām tiek pārnesti no dīvāna uz galdu un atpakaļ (lai netraucē), bet nav piekārti pie logiem :) Par laimi arī fotoaparāts ir darba kārtībā un esmu atcerējusies safotografēt darba procesu, tad nu kāri stāstu jums par savu pēdējā laika prieku - smalko apkaklītes šūšanas darbu!

Apkakle kā tērpa aksesuārs manu prātu nodarbina jau pāris nedēļas. Domāju par dažādām tās variācijām - gan piešujamām, gan uzsienamām. Nolēmu sākt ar mazizmēra darbiņu - meitas krekliņam. Interesējoties par apkaklēm arvien vairāk secināju, ka tās šobrīd ir ļoti populāras, un kur vien pagriežos, tur ir kāda bilde vai apraksts par dažādu dekoratīvu apkakļu veidošanu. Šodien tad par tādu klasisku, kārtīgu skolnieču stila apkakles veidošanu :)

Vajadzīgs:
- krekliņš (vislabāk vienkrāsains, par tādiem jau rakstīju šeit)
- audums apkaklei
- apakšaudums apkaklei (pēc izvēles, var iztikt arī ar vienādu audumu gan apakšējai, gan virsējai kārtai)
- līmaudums
- diegs
- šujmašīna

Darbu sāk ar vēlamās apkakles formas uzskicēšanu un izgriešanu no piegrieztņu papīra. Pēc tam izgriež 3 kārtas - virskārtu, līmaudumu un apakšējo kārtu. Es izvēlējos lina auduma atlikumus, kas bija palikuši no sarafāna šūšanas, jo nospriedu, ka būs labs komplekts (to atrādīšu vēlāk).

Līmaudumu piegludina pie virskārtas, stingri paturot karstu gludekli uz auduma kādas 10-15 sekundes. Pārbauda, vai labi pielīmējies, ja nav (līp nost), vēlreiz stingri nopresē ar gludekli.

Tālāk saliek kopā ar labajām pusēm virskārtu un apakšējo kārtu, sasprauž un sadiedz. Var, protams, mēģināt iztikt bez sadiegšanas, bet tad ir risks, ka šujot kaut kas nobīdīsies un nebūs simetriski. Iekšējo apkakles maliņu atstāj nesašūtu.

Pa nodiegto līniju nošuj ar šujmašīnu, pēc tam lieko maliņu nogriež, lai paliktu maksimāli maza vīles tiesa.

Izver apkakles maliņas uz āru, stingri nogludina. Jāatzīmē, ka gludināšanai jebkurā šūšanas procesā ir ļoti liela nozīme - tā palīdz gan pastiept vīles, gan nopresēt, gan arī piešķir rūpīgu izskatu jaunajam izstrādājumam. Kad nogludināts, tad nošuj gar pašu ārmaliņu ar parasto vīli.

Gandrīz jau gatavs! :) Tad vaļējās iekšmalas aizšuj ciet vai nu ar zigzaga dūrienu, vai overloku. Piemēra, vai tiešām der :), tad piesprauž ar adatām (un, ļoti vēlams, ka piediez arī) apkakli pie krekliņa un nošuj - sākumā no apakšas (ar saceltu apkakli).


Pēc tam vēlreiz nogludina apkakli uz leju un nošuj no virspuses, lai stingri stāv. Viss. Esam gatavas svētkiem!

pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

Putzen - Kinderspiel?*


Cilvēks domā, dievs dara, vai ne tā? Karstajai maija pēdējai nedēļai man bija pavisam citi plāni, bet saslimis bērns ievieš būtiskas korekcijas gandrīz jebkurā plānā. Vasaras sākums šķiet pagalam nepiemērots laiks vīrusu uzņemšanai, bet kad tas noticis, nākas vien samierināties ar grozītajiem spēles noteikumiem. Lai vai kā, es tomēr nebiju ar mieru atmest ar roku iecerētajai mājas tīrīšanai un mēģināju savienot maza, savārguša bērniņa veseļošanu (kas lielā mērā ietver maksimāli daudz uzmanības pievēršanu viņam) ar joprojām pushaosa stāvoklī atrodošā dzīvokļa ģenerālkārtošanu. Plus mīnus man izdevās abi, taču pēc trīs dienām šādā intensīvā režīmā arī mans organisms pateica: stop, dārgā, tas nu ir par daudz! Biju nodzīvojusies līdz spēku izsīkumam, cenšoties visu izdarīt ātrāk, labāk un vairāk. Tā nu pēc 3 dienām pa mājām meita kļuvusi veselāka, bet mamma divas dienas pavadīja, vienkārši sēžot rāmi un atgūstoties. Laikam tiešām biju pārpūlējusies :)

Visu šo notikumu gaitā es biju pieķērusies arī papīru kaudžu šķirošanai, kur cita starpā atradu sen atliktu, bet nekad neizlasītu rakstu savā iecienītajā vācu žurnālā Eltern  (nr. 9/2009) par neticami trāpīgu tēmu – kā savienot mājas uzkopšanu ar maza bērna pieskatīšanu. Pagājšnedēļ man šī tēma bija sāpīgi aktuāla, tādēļ gribu padalīties ar žurnālā dotajiem ieteikumiem. Savā ziņā tie pat saskan ar pirms kāda laika mūsu kopīgi apspriesto tēmu par kompromisiem mūsu dzīvē.
Foto avots
Ja agrāk to nelielo daudzumu mājas darbiņu, šķiet, paveicām it kā garāmejot, tad tagad ar mazu bērnu mājās uzkopšana reizēm var kļūt par īstu pārbaudījumu nerviem. Lai no tā izvairītos, iespējams, ģimenei ir jāievieš jauni ieradumi. Piemēram, profesionālas mājsaimnieces bieži iesaka gatavot ēdienu tikai reizi, divas nedēļā, bet tad ar rezervi. Tam nepieciešams sastādīt plānu, mērķtiecīgi iepirkt nepieciešamos produktus, kā arī daudz traukus uzglabāšanai un maisiņus saldēšanai. Tāpat arī citas lietas ģimenes sadzīvē prasa plānošanu, pretējā gadījumā, pirms būsim attapušās, visa nedēļa paies mēģinot iedzīt vienu darbu otram – veļas mazgāšana, iepirkšanās, gatavošana, grīdu mazgāšana utt. Un kad tad vēl lai atrod laiku sev, blogam, šūšanai?
Tādēļ ir vērts vismaz apdomāt, vai kādu no šiem citu mammu izmantotajiem ieteikumiem varam ieviest arī savā dzīvē:
  • Veļas diena. Iespējams, ka kādreiz (t.i., dzīvē bez bērniem) veļa tika mazgāta tad, kad veļas grozs bija pilns līdz malām. Tagad savukārt mēs mazgājam veļu ik dienas, ik dienas karinām to un ik dienas vācam nost, atvāztais veļas žāvētājs konstanti stāv istabā un maisās pa kājām. Potenciāls risinājums: atkal ieviest veco, labo veļas dienu. Piemēram, piektdienās „izmalt” cauri trīs veļas kravas.
  • Laiks žāvētājam? Līdz šim varbūt uzskatījām, ka automātiskais veļas žāvētājs ir dārgs, tas lieki patērē enerģiju, daļu drēbju tāpat nedrīkst tajā ievietot utt. Taču tagad ir vērts tomēr pārdomāt: trīs, četru cilvēku ģimenei veļas žāvētājs būtiski atvieglo dzīvi. Bērnu drēbes, dvieļi, gultasveļa – vismaz puse no visām ikdienā mazgājamā lietām var tikt žāvētas mašīnā un pēc tam pa taisno liktas skapī. Varu tikai piekrist! Veļas žāvētājs ir mans piecgades labākais pirkums! :)
  • Konsekventa „izmēšana”. Ik pēc kāda mēneša bērniem drēbes paliek par mazu (zīdaiņiem tās pat ir dažas nedēļas) – prom uz pagrabu, zem gultas vai atdot draugiem vai sociālajam dienestam.
  • Samazināt "ienākošo" netīrumu daudzumu. Kad ciemiņi vaicā, vai viņiem novilkt apavus, tad mierīgi atbildiet: Tas būtu jauki! Arī paklāja ieviešana koridorā ir laba doma, jo tas pārķer vismaz daļu āra smilšu un netīrumu, pirms tie nonāk tālāk istabās.
  • Pēdējā brīža uzkopšana pirms viesu ierašanās. Izvēlieties, kurā istabā laidīsiet viesus, pārējās lieciet mierā un labāk pievērsieties vakariņu gatavošanai :). Samierinieties arī, ka pasludināt un uzturēt kādu telpu par brīvu no spēļmantām vairāk līdzinās ilūzijai, nevis realitātei. Pavisam pēdējā brīža uzkopšanai atcerieties zelta padomu, ka vannas istaba izskatās tīra un kārtīga, ja izlietne un spogulis ir notīrīti un viesiem ir nolikts svaigs dvielis.
  • Ārpakalpojumi (outsourcing). Ja ģimenes budžets atļauj, tad noteikti atmaksājas nodot gultasveļu mazgātuvē. Vai arī visus lāpāmdarbus aiznest šuvējai tā vietā, lai neizbēgami uzkrātu tos kaudzē kā neiespējamos ikvakara darbiņus (hehe, tipisks skats manā dīvāna stūrī). Vai varbūt ir vērts parēķināt un nolīgt uzkopēju, kas ik pa laikam tiks galā ar jūsu mājokļa uzkopšanu.
Vārdusakot - ir par ko padomāt. Jo vasara ir sākusies, un šajā vasarā galvenais uzdevums ir – labi justies! ;)


*Uzkopšana – bērnu rotaļa?