Mīļie lasītāji un šūt gribētāji! Piedodiet par šīs ziņas kavēšanos! Mani pēdējo dienu plāni izira un sakrita mazā kaudzītē, tādēļ jauno šūšanas projektu laižam gaisā tikai šodien. Bet labi, ka vispār, vai ne? :) Un nu pie lietas. Tas ir, - sākumā parunāsim:
Kad jūs pēdējo reizi uzšuvāt kaut ko sev?
Vai tas bija kaut kas nepieciešams, vai drīzāk savam priekam?
Vai tas bija sarežģīts šūšanas darbs?
Kad jūs pēdējo reizi uzšuvāt sev kaut ko, kas prasa daudz laika un pacietības?
Kāda bija sajūta, uzvelkot savu šujamdarbu pirmo reizi mugurā? Un kāda bija sajūta otrajā, trešajā un pārējās valkāšanas reizēs?
Es pastāsīšu par sevi.
Pēdējā reize, kad es kaut ko uzšuvu sev, bija pagājušajā nedēļā. Uzšuvu legingus, jo līdz šim man tādi nebija bijuši un nu ir vajadzīgi jogas nodarbībām, kuras esmu sākusi apmeklēt. Tas bija ļoti vienkāršs šūšanas darbs, bet tik un tā gatavais izstrādājums man sagādā patiesu prieku katru reizi, kad to uzvelku mugurā.
Kaut ko sarežģītu un laikietilpīgu es sev esmu šuvusi tikai divas reizes.
Pirmā reize - blūze. Audums: mākslīgais zīds no Daugavpils Abakhan, piegrieztne no Burdas (neatceros, kuras). Es vienmēr šuju pēc gatavām piegrieztnēm, bet tas, protams, neko nepadara vienkāršāku. Šo blūzi šuvu kādas divas nedēļas gandrīz katru vakaru pa stundiņai, divām. Ar visu piediegšanu, nogludināšanu, nepareizo vīļu vaļā ārdīšanu. Uz beigām jau bija grūti nosēdēt, nevarēju vien sagaidīt beigas, biju diezgan pārņēmusies ar to blūzi. Taču tad, kad tā bija gatava, es biju septītajās debesīs. Man blūze ļooti patīk, un katru reizi, kad es to uzvelku, es jūtos pacilāta. Fotogrāfijas gan man nav sagādātas, tikai divas tādas momentbildes no Ņujorkas ceļojuma, kurās nevar redzēt ne detaļas, neko (to, cik blūze man mīļa, var arī secināt no tā, ka biju paņēmusi to līdzi uz NY :)).
Otrā reize - plašķis. Mans šūšanas olimpiskais zelts, mans Everests. Šuvu to savu šūšanas kursu noslēgumā vēl ar Filipu vēderā. Tā kā biju jau grūtniecības beigu posmā, tad paņēmu vienkārši 38. izmēra piegrieztni un šuvu nost, nekāda savu mēru ņemšana nebija iespējama. Kad puika bija klāt un augums puslīdz atguvis iepriekšējās aprises, es uzmērīju savu plašķi. Der!
Savu rudens mēteli jeb plašķi jeb trenču (?) uzšuvu ar daļēju šūšanas pasniedzējas palīdzību, konkrēti - viņa man palīdzēja tikt galā ar apkakles iestrādi pie ķermeņa daļas. Bet pārējo visu gan pati, pati :)
Piegrieztne no Burdas (atkal jau neatceros nr.), no septiņdesmito gadu stila lapām, audums no veikala Rīgā, Avotu ielā. Plašķis ir plats ar pārlikām priekšā un aizmugurē, oderēts, ar slēptajām kabatām, trīs posmu piedurknēm un piedurkņu atlocēm.
Cepumiņu? - izpalīdzīgi iejaucas fotosesijas jaunākā asistente. |
Vēl tam ir daudz sīku detaļu, par kuru eksistenci līdz šūšanas kursu apmeklēšanai nekad nebiju iedomājusies, bet kas realitātē izrādās piņķerīgs un laikietilpīgs darbs. Un kur nu vēl pašās beigās, kad šķiet, ka pats sarežģītākais - apkakle - ir pabeigta! - Tad ir jāpiemeklē pogas. Uiuiui, tas izrādās atbildīgs darbiņš.
Tāds, lūk, ir mans stāsts par īpašajām sev radītajām drēbēm. Domājot par visiem apģērba gabaliem, ko esmu sev šuvusi, pirmā sajūta, kas man nāk prātā, ir Prieks! Prieks tos nēsāt, prieks tos uzlūkot, prieks tos pamanīt sev mugurā, pārskatot fotogrāfijas. Tāpēc es nospriedu, ka ir laiks atkal saņemties un uzšūt sev kaut ko, kas prasa izaicināt sevi, pārbaudīt savu spēju robežas un kas liek izkāpt no savas komforta zonas. Tā, lai rezultātā esmu ne tikai ieguvusi jaunu apģērbu, kas mani iepriecina, bet arī jaunas prasmes. Un jo vairāk man būs apģērbu, par kuru radīšanu es jutīšos lepna, jo biežāk es varēšu tajos staigāt un starot!
Tāpēc aicinu visus, kuriem patīk un gribas šūt, piedalīties novembra šūšanas projektā un uzšūt sev kaut ko brīnišķīgu!
Projekta nosaukums: Es Šuju Sev!
Norises laiks: No 13. līdz 26. novembrim jeb:
Šonedēļ - sagatavošanās nedēļa, kad meklējam vēlamo modeli, piegrieztni, audumus un citas nepieciešamās lietas izvēlētā tērpa tapšanai, kā arī sagatavojam piegrieztni, audumu un varbūt pat jau piegriežam detaļas Par to visu iespēju robežās publiski pastāstām citiem projekta dalībniekiem.
Nākošnedēļ (19. - 25. novembris) - šujam!
Savukārt 26. novembrī vairs neko nešujam, tikai ievietojam savas publiskās atskaites par paveikto un lepni sitam cits citam uz virtuālā pleca.
Pārējie noteikumi vienkārši:
1. Piesakies! Piesakies tepat komentāros un īsumā pastāsti savu stāstu par sev radītajām drēbēm un sajūtām.
2. Ja Tev ir blogs, ievieto tajā projekta logo ar linku uz šo ierakstu:
links: http://plumiite.blogspot.com/2012/11/es-suju-sev-jaunais-projekts.html
3. Katrā no projekta norises nedēļām (t.i., šajā un nākošajā nedēļā) vismaz vienu, divas reizes publisko atskaites par to, kā Tev veicas ar projekta attīstību - vai nu savā blogā, vai komentāros pie šī projekta turpmākajiem ierakstiem Plūmītes Pasaulē.
4. Šujamo izstrādājumu skaits nav ierobežots, galvenais, lai ir gatavs vismaz viens apģērba gabals.
5. Apģērba sarežģītības līmenis jāizvēlas katram pēc saviem ieskatiem un iespējām.
Ja esmu ko piemirsusi precizēt, dodiet ziņu! Bet citādi - ar nepacietību gaidu jūsu komentārus un eju pārcilāt savu Burdu kaudzīti! :)
Es,es,es piedalos!:D Kopš ieraudzīju ideju par šo projektu ar nepacietību gaidīju turpinājumu. Un nolēmu, ka šoreiz piedalos,lai tur vai kas! Ja ne citādi, tad šūšu pa naktīm! Savulaik šūts ir diezgan daudz. Svārki, bikses, blūzes. Augstākais lidojums ir ziemas mētelis. Tas gan jau savu mūžu ir nokalpojis un vairs nav ar ko palielīties, mīļākais apģērbs - gari saules griezuma svārki, kas ir topā joprojām. Bet tik sen nekas nav šūts, ka pēdējais laiks pie tā atgriezties. Tad nu šis projekts ir tieši tas,kas šobrīd vajadzīgs - gan lai atsvaidzinātu šūšanas prasmes, gan lai atrastu laiku arī sev.
AtbildētDzēstUrā! Gunta, apsveicu Tevi kā pirmo dalībnieci mūsu šūšanas maratonā! :)
Dzēstes arī vēlētos piedalīties! :) man nav bloga, bet centīšos kaut kā ziņot par sastrādāto! ;)
AtbildētDzēstKristīne
šūšanas arsenālā ir 2 žaketes, blūzes , svārki un bikses :) viss šūts šūšanas skolas laikā un šujmašīna nav kustināta... khe khem .. gadiem!!! :)
AtbildētDzēstbūs izaicinājums! :)
K.
Divas žaketes?! Wow! Es nezinu, vai kādreiz saņemšos žaketes šūšanai, tā gan man liekas sarežģīta padarīšana.
DzēstEs arī piedalos, lai gan vēl nav nojausma ko šūt. Agrāk šuvu daudz gan sev, gan citiem, jo šo prasmi esmu apguvusi vairākās skolās. Ja kādreiz konstruēju pati, tad tagad ņemu piegrieztnes no žurnāliem,ja vajag kaut ko nedaudz pamainu. Paldies par motivāciju piesēst un padomāt par sevi!
AtbildētDzēstKonstruēšanas prasmju apgūšana ir manā nākotnes "varbūt" darbu sarakstā. Līdz tam brīdim es tikai apbrīnoju tās, kuras to māk!
DzēstLielisks putekļu mētelis vai vienkārši mētelis! (tā vismaz man skola mācīja saukt šo priekšmetu), bet bez jokiem, lieliski uzšūts. Malacis!
AtbildētDzēstPareizi! Putekļu mētelis - tāds ir tas pareizais nosaukums! Bet mulsinošs gan, man vienmēr asociējas ar miltu maisiem (jo milti=putekļi) :))
DzēstPaldies par atzinīgajiem vārdiem!
DzēstPiedalos! Vēl nezinu, ko šūšu, bet kaut ko izdomāšu! Par šūšanu sev - šad un tad kaut ko uzšuju, bet ne pārāk bieži. Dažkārt šuju arī draudzenēm. Bet visu pēc gatavam piegrieztnēm, jo konstruēt nemāku Pirmo reizi sev vasaras komplektu topiņš+šorti, uzšuvu kādā 7. vai 8. klasē. Pamatā visas manas zināšanas ir apgūtas pašmācības ceļā un alkatīgi uztverot katru vārdu darbmācības stundās. Skaidrs gan ir viens - šūšana manās mājās izkonkurē citus rokdarbu veidus!
AtbildētDzēstOo, šūt draudzenēm man liekas vēl grūtāk kā sev! Vienreiz šuvu mammai kleitu un visu laiku baidījos, ka tik nesanāk nepareizi :)
DzēstTā, tā - nu es arī beidzot piedalos! Noteikti šūšu kaut ko vienkāršu. laika resursu un pieredzes trūkuma dēļ. Paldies tev par šo akciju!
AtbildētDzēstUn Tevis šūtie apģērbi ir vienkārši kolosāli! Tas mētelis - nu vispār respekts no manis!!!
Bietīt, welcome! Tā atruna par pieredzes trūkumu man gan neliekas nopietna, kaut vai paskatoties uz Taviem darinājumiem meitai :)
DzēstUn paldies par komplimentu! Paldies!
Esmu iesācēja, manā kontā tik pāris apģērbu gabali, bet labprāt pieņemšu izaicinājumu un kaut ko izdomāšu, jo auduma veikals atrodas ļoti tālu. Un ja tur brauc, tad uz pilnu klapi, lai degviela atmaksājas :D Un tavi šuvumi vienmēr ir ģeniāli...
AtbildētDzēstKlau, Aggie, ja Tu sapirksies daudzus audumus, Tev būs arī, kā saka, jāapšuj sevi no galvas līdz kājām! ;P Forši!
DzēstUn lūk pēc šī Tava ieraksta, arī es gribu mācēt šūt! Lielisks veikums un lieliski izskatās!
AtbildētDzēstPaldies! Es domāju, ka katrs var un māk šūt - sākumā vienkāršas lietas ar pāris vīlēm un tad, jo vairāk šuj, jo vairāk iemācās. Tāda ir mana pieredze, tāpēc varu tikai mudināt pamēģināt!
DzēstPlūmītei taisnība, es tik pagājušā gadā savu pirmo vīli nošuvu... Un paskat, man patīk un gribu vēl un vēl šūt...
Dzēstforša akcija, bet diemžēl laikam laidīšu garām. tik dadaudz stāv pasūtījumu ks jāpagūst, ka sev tagad laika tik pat kā neatliek :(
AtbildētDzēstbet pasekošu līdzi kā citām veicas :)
un paskatoties uz Taviem šuvumiem, es labāt arī nesāku lai neizblamētos. :D kaut šuvusi esmu daudz un pat no piegrieztnēm cepusi apģērbus. bet tik un tā tās zināsanas nav tik daudz, apgūts tikai un vienīgi pašmācības ceļā.
Hei, Madara! Varbūt tomēr mazlietiņ laika uzšūt kaut ko sev sanāks? Skatoties visu, ko Tu radi ar savām rokām, man šķiet, ka nav nekā tāda, kas Tev nebūtu pa spēkam!
Dzēstmētelis jau tā pati žakete vien ir imho :))) tikai garāka un es pat teiktu, ka daudz sarežģītāka, jo parasti biezāks materiāls utt. :)
AtbildētDzēstnu tā kā neesmu gadiem šuvusi neko, tad uzskatu, ka esmu gandrīz nullīte... tāpēc nemaz neko sarežģītu neuzsākšu. bet piedalīšos noteikti! :)
tikai jātiek skaidrībā, ko šūt! :)
K.
Man jau arī gribētos lekt iekšā un piedalīties, bet nu nezinu... Jāpasēž un viss kārtīgi jāapdomā... Ja man mājās būtu overloks, tad noteikti piedalītos, jo šobrīd ļoti ļoti kāroju jaunu trikotāžas kleitiņu, bet tā kā overloka man nav, tad jāpadomā. Varbūt varu izdomāt ko citu? :)
AtbildētDzēstBet Tava blūze un mētelis ir tik ļoti apbrīnojami!!!
Laura, bet trikotāžu jau var brīnišķīgi šūt arī ar parasto šujmašīnu - ne vīles jāapstrādā, ne kas cits. Tā ka gaidu pulkā :)
DzēstTā kā esmu nullīte šūšanā (spilvendrānas un bikšu gali neskaitās ;) ), tad šito projektu vērošu no malas. Pamatīga šūšanas apguve ir mans šīs ziemas mērķis (tikai nezinu no kura gala lai sāk), bet nu redzēs kā būs. Vēlu visām dalībniecēm veiksmi, sekošu ar lielu interesi.
AtbildētDzēstPaldies!
DzēstMmm.. kārdinošs Tavs projekts, tomēr mani mulsina tie termiņi, jo tie ir tik spiedīgi un īsi, ka vēl nevaru izdomāt vai varu uzspēt tajos ierakstīties.
AtbildētDzēstRespect Tavam mētelim - man tas liekas pielīdzināms žaketes šūšanai un atceroties savu pieredzi ar žaketi (apkakli, atlokiem, kabatu maliņām) izjūtu dziļu cieņu pret ikvienu, kas ko tik sarežģītu uzņemas. ;)
Hei, nav tak tik spiedīgi! Ja šūšanai atvēlētu ilgāku laiku, tad sākotnējais entuziasms kaut kur vidū izplēnētu. Tā ka ceru, ka pārdomāsi un piedalīsies!
DzēstEs piedalos... Man plānā ir beidzot uzšūt svārkus sev, pēc pašas konstruētās piegrieztnes - taisnos solīdos biroja svārkus un otrus saules griezuma vasarai.
AtbildētDzēstAudumi jau sagādāti un viss izdomāts.
Foršs plāns! Esi arī jau sagatavojusies - jo foršāk!
Dzēstpavisam klusiņām un bailīgi arī es piesakos - šim projektam viss ir, izņemot vienu sīkumiņu - laiks :)))
AtbildētDzēstBet piekrītu, ka ilgāks termiņš ir vnk ilgāks darbu atlikšanas brīdis... Jebkurā gadījumā jau iepriekš atvainojos, ja neiekļaušos grafikā :)
Inese! Brīnišķīgi! Es ļoti priecājos. Un par termiņiem Tev būs jāatskaitās tikai un vienīgi pašai savā priekšā, citiem tur nav nekādas teikšanas :D
Dzēsthttp://pukuzirnis.blogspot.com/2012/11/projekts-es-suju-sev-pirma-dala-modelis.html
AtbildētDzēstes piedalos. tik nezinu vai iekļaušos laikos. :)
Super! Galvenais jau sākt, tad redzēs, kur tas aizvedīs :)
DzēstJuhū! Es arī piedalos! Lai arī pieredzes gandrīz nekādas (priekšuts un svārki skolā - tas laikam neskaitās)... :)
AtbildētDzēstVēl nekad neesmu neko šuvusi no Burdas. Šodien sākās pirmā reize ;) Kleita izvēlēta, piegriestne iz... hmm, kā to sauc? Izzīmēta, izgriezta? :D
Manā necilās šuvējas kontā ir 3 uz aci piegrieztas bikses dēlam, nošpikotas (nu piegrieztnes nav, tik reāla cepure, ko mēģinu atkārtot un modificēt)cepures visai ģimenei. Un Kleita! Pirmā! To arī nozīmēju no reālas, nesen humpaliņā iepirktas, foršas trikotāžas kleitiņas. Tātad piegrieztne tapa ar nozīmēšanas metodi :D
Šodien ņēmos ar Burdu, teikšu, ka tas šķita sarežģītāk :D
Ā... aizmirsu, ka ir taču vēl rūtaini svārki! Tā arī bija mana augstā latiņa, jo ej nu tās rūtiņas dabon skaistā savienojumā... bija ko noņemties :)
Jā, sajutas jaukas, ja pats esi radījis ko tādu, ko gribas arī nēsāt :) Lai gan mani iepriecina arī radīšanas process vien :)
Diāna! Saskandinām uz izdošanos! :)
DzēstPirmajā reizē es Burdas piegrieztni ņēmu laukā kādu pusotru stundu, kamēr visu sapratu :) Labā ziņa, ka ar laiku viss kļūst saprotamāks, vienīgi nevar ļaut tām zināšanām noputēt. Tā ka būs Tev tagad jāturpina šūt - Tev taču pieredze gluži pieklājīga!