Mīti par pienu

Mana mīļā Ilze, kura jau vairākus gadus dzīvo Vācijā un pēdējos deviņus mēnešus dara vissvarīgāko darbu savā dzīvē - audzina savus dvīņu puikas, pēc mana pirmā lūguma atsūtīja man kaudzi ar vācu žurnāliem. Patiešām kaudzi. Pats jaukākais, ka tur ir žurnāli ne tikai vecākiem, bet arī sievietēm - par rotām, diētām, modēm. Uhh, cik patīkama pārmaiņa :)

Žurnāli pie manis ir tikai divas dienas, paspēju tos tikai cauršķirstīt un nospriedu, ka tur ir pāris tēmas, par kurām būs jāapspriežas ar jums. Vienu rakstu pat paspēju izlasīt, jo saskaņā ar manu jaunā gada "apņemšanos" tas skar man aktuālu tēmu - uzturs. Konkrēti - piens.

Mīti par pienu

(raksts brīvi citēts un tulkots no žurnāla Myself 2012. gada februāra numura)

Laktozes nepanesība - modes slimība?

"Patiešām ir tā, ka ārsti uzstāda šādu diagnozi biežāk kā agrāk. Taču tas ir saistīts ar to, ka cilvēki, kurus tā skar, biežāk kā agrāk meklē palīdzību. "Mediji, internets un bezlaktozes piena produktu izvēle ir padarījusi cilvēkus jūtīgākus pret šo tēmu," saka prof. Tosten Zuberbier, Eiropas Alerģiju izpētes fonda ECARF vadītājs. Apaļi 15 procenti vāciešu reakcija uz pienu, krējumu vai sieru ir nelaba dūša, vēdersāpes vai caureja, jo viņu organismā trūkst enzīms laktāze. Šis enzīms tievajā zarnā atbild par piena cukura (laktozes) šķelšanu. Taču ne jau visi simptomi ir tik spēcīgi, bieži neliels laktozes daudzums organismā tiek labi panests. "Nepanesību nosaka ar izelpas testu," stāsta Zuberbier. "Pacients iedzer laktozes un ūdens šķīdumu. Tad izelpotajā gaisā nosaka, vai piena cukurs tiek pietiekoši sagremots."

Vai piens nosprosto elpceļus ar gļotām?

Nē. Dažiem cilvēkiem gan piens izraisa sajūtu, ka rīklē veidojas gļotas, taču tas nenozīmē, ka pēc piena lietošanas aktivizējas gļotādas šūnas - to apstiprina pētījumi. "Piens ir tauku un ūdens emulsija. Tas rada citādu sajūtu kā, piemēram, tēja. Kad šī emulsija sajaucas ar siekalām, kas tiešām satur gļotas, kādam var rasties sajūta, ka gļotas nosprosto rīkli," uzskata uztura zinātniece Dr. Katharina Scholz-Ahrens no Ķīles Max-Rubner institūta. Arī Austrālijā veikts pētījums apliecina, ka gļotu "sastrēgums" [pēc piena lietošanas] ir tikai un vienīgi personīgas sajūtas. Saskaņā ar Austrālijas pētījumu, cilvēka attieksmei ir būtiska ietekme uz sajūtām - kas kam tādam tic, tas arī uzskata, ka jūt šos simptomus.

Piens pārskābina ķermeni un noved pie osteoporozes. Tiešām?

Nē. Taisnība, ka ar olbaltumu bagāti pārtikas produkti kā siers, gaļa vai olas veicina, ka vielmaiņas rezultātā rodas vairāk skābes. Taču tā iemesls galvenokārt ir sēru saturošo aminoskābju noārdīšana. Dabas dziednieku bažas, ka organisms pats mīkstina uzņemto skābju efektu, pastiprināti atņemot kauliem kalciju, jau sen nav guvis apstiprinājumu. Uztura zinātniece Katharina Scholz-Ahrens: "Pētījumi ir apstiprinājuši, ka urīna pH līmenis un skābju izdalīšana pilnīgi neko neliecina par osteoporozes risku." Neatkarīgi no tā - atšķirībā no siera, dzeramais piens un jogurts pieder pie neitrālajiem pārtikas produktiem, nevis skābajiem.

Tātad piena dzeršana pasargā no osteoporozes?

Drīzāk nē. Taču piens un jo īpaši cietais siers bagātīgi un vairāk kā jebkurš cits pārtikas produkts piegādā skeleta minerāli kalciju. "Minerālviela ir nepieciešama, lai augšanas gados veidotu kaulu masu. Pieaugušo dzīvē šī minerālviela nodrošina kaulu masas saglabāšanu. Savukārt vecumā tā palīdz bremzēt kaulu sadrupšanu," skaidro Katharina Scholz-Ahrens. Tomērpēdējos gados ir pierādījies, ka vienādojums "daudz kalcija = stipri kauli" neatbilst sarežģītajai kaulu vielmaiņai. Kaulu blīvumu nosaka virkne dažādu faktoru: gēni, fiziskā aktivitāte, noteikti medikamenti vai slimības. Īpaši svarīgs ir D vitamīns, ko organisms veido UV staru ietekmē, jo tas palīdz uzņemt kalciju no tievās zarnas un novietot to skeletā. Uppsalas Universitātes pētījums apliecina, ka tikai uz uzturu paļauties vien nepietiek. Ar kalciju bagāts uzturs uzturs vien nepasargā kundzes gados no osteoporozes.

Bio-piens ir veselīgāks?

Piens, kas iegūts no bioloģiski audzētām govīm, ir tikai nedaudz veselīgāks kā "parastais" piens - tā kā bio-govis vairāk ēd zāli, tad viņu piens satur nedaudz vairāk omega 3 taukskābes.

Svarīgi zināt!

Tiem, kuri nelieto vai nepanes govs pienu, ir arvien vairāk iespēju lietot aizstājējproduktus. Piens no rīsu, auzu vai plēkšņkviešu graudiem nesatur laktozi, ir ar zemu tauku saturu un parasti bagāts ar šķiedrvielām. Graudi tiek samalti, sajaukti ar ūdeni, uzvārīti un tad papildināti ar enzīmiem, kas cieti pārvērš cukurā. Šādu "pienu" mīnuss: maz kalcija un olbaltumvielu. Tiesa, šīs vielas satur ar kalciju bagātināti sojas dzērieni no vārītām un samaltām sojas pupiņām. Vēl citas iespējas uzņemt kalciju un olbaltumvielas ir lietot brokoļus, lapu kāpostus, pākšaugus."

Šis raksts sagrāva dažus manā apziņā nosēdušos mītus (pirmkārt jau par to, ka piena lietošana rada organismā papildus gļotas) un lika pārdomāt, vai es pārāk vieglprātīgi nepārņemu citu cilvēku doto informāciju, pati nemaz to nepārbaudot. Jo zinātne attīstās, daudzi vecie stereotipi tiek lauzti, taču mēs dzīvojam vecu uzskatu varā, aizmirstot laiku pa laikam paskatīties uz saviem ieradumiem un uzskatiem ar kritisku aci.

Vai arī jūsu dzīvē ir pa kādam uzskatam par pienu (vai citiem produktiem), kas pēkšņi izrādījies nepatiess?

Atrādu sašūto

Jau ļoti sen pagājušajā gadā es biju audumu un dzijas medībās, toreiz taisījos arī sagatavot "atskaiti" par radītajiem darbiem, bet atliku, atliku un aizmirsu. Parāds nav brālis, tā nu šodien beidzot laiks pašai apkopot un jums parādīt, kas ir tapis no kārtējā prāta aptumsuma brīdī sapirktā auduma daudzuma :)

Rezultāts ir vairāki darbiņi maniem bērniem:

Halāts meitai. Nēsājams uz abām pusēm. Šuvu pēc Burdas piegrieztnes, to nedaudz pamainot. Nākamreiz mainītu arī kapuces izmēru - manuprāt, tā ir daudz par lielu. Jā, un visu halātu sašuvu tikai ar overloku. Vienīgi pogcaurumiem un jostiņas turētājiem izmantoju šujmašīnu - tā man bija jauna pieredze.

Paklājiņš bērnistabai, uz kura sēdēt spēlējoties, un zīdaiņa pārtinamās virsmas pārklājs. Virsējā kārta - kokvilnas audums ar suņiem un kaķiem, apakšā polsterētais audums (hmm, kāds tam bij precīzais nosaukums?). Pārtinamās virsmas pārklāja gadījumā viena sānu mala atstāta vaļā neaizšūta, lai var starp abām kārtām ievietot vaskadrānu.

No trikotāžas audumu atlikumiem sašuvu arī tā sauktās "siekalu lupatiņas" - noder gan, lai paliktu apakšā, barojot mazuli, gan lai noslaucītu mutīti pēc rīta un vakara mazgāšanās

Kleita meitai. Amēlijas dziedāšanas ansamblim bija Mārtiņdienas koncerts, un divas dienas pirms koncerta es uzzināju, ka vēlamais ietērps koncertam ir tautas tērps vai vismaz kāds aksesuārs no tā. Lieki teikt, ka mūsmājās trīsgadniecei tautas tērpa nav :) Atcerējos par šo auseklīšu audumu un ķēros pie šūšanas. Ap diviem naktī variācija par tautas tērpu bija gatava. Savukārt mazliet vēlāk no rīta izrādījās, ka mazā māksliniece ir saslimusi un koncerts izpaliks. Taču par laimi tautiskā kleita viņai patīk un tā tiek bieži vilkta uz bērnudārzu.

Sedziņa jaundzimušajam. Adīju un pāradīju, līdz atmetu ar roku ideālā izmēra meklējumiem un nospriedu, ka būs labi jebkurā gadījumā. Un patiešām ir labi, jo pašas rokām adīts :) 

Bet vispār par adīšanu man ir daudz jautājumu, un tuvākajā laikā vērsīšos ar tiem pie jums.

Vai jūs bieži šujat saviem bērniem apģērbu vai citas vajadzīgas, funkcionālas lietas? Vai viņi tās nēsā ar prieku? Mani interesē jūsu pieredze, jo Amēlija manis šūtās drēbes parasti sākumā noraida un tikai pēc kāda laika sāk nēsāt ar prieku :)

Novēlēt kaut ko sev

Janvāris jau vēl nav beidzies, tādēļ šķiet, ka nav vēl par vēlu kaut ko apņemties, vai sastādīt darāmo darbu sarakstu. Tiesa gan, tās apņemšanās ir tādas viltīgas, tās uzliek pienākumu pašam pret sevi, un gadījumā, ja līdz gada beigām netiec ar to galā, paliek tāda slikta sajūta. Tāpēc es ilgi domāju un nolēmu, ka šogad es neko neapņemšos, bet gan vienkārši novēlēšu. Ja sanāks to īstenot - lieliski! Ja ne - ak, nekas.

Bet tomēr, lai tas man vismaz iekšēji uzliktu kādus mazus pienākumus, nospriedu, ka labāk novēlēšu sev visas svarīgās lietas te, blogā, Pirmkārt jau praktisku iemeslu dēļ - šāds ieraksts nevar nejauši nozust kā tāda maza lapele, kas mājās tiek kaut kur nomesta. Otrkārt, ja jau publiski, tad man būs nedaudz kauns no sevis un visiem, kas šo būs lasījuši, ja itin neko no saviem labajiem vēlējumiem pati sev nebūšu ņēmusi vērā. Audzinoši, varētu teikt :)

Šajā lieliskajā gadā es sev novēlu...

... Vienkāršību. Tiekties uz vienkāršo sevī, attiecībās ar līdzcilvēkiem, emocijās, sadzīvē un pārtikā - ēst veselīgu, tīru ēdienu.

... Veselību. Saglabāt tīru galvu, nepiesārņot to ar nevajadzīgu informāciju, kā arī uzturēt možu savu ķermeni. Man tas nozīmē - ēst veselīgi, domājot par to, kas ir iekšā produktos un kā tie ir audzēti, kā arī veltīt laiku un enerģiju sportošanai - ziemā slēpot, vasarā skriet, peldēt. Un pāri visam - Smieties un Smaidīt.

... Kārtību. Uzturēt kārtīgu ne tikai savu prātu un mājokli, bet jo īpaši kontaktus ar man svarīgiem cilvēkiem. Neatlikt uz vēlāku jaunus blogierakstus un e-pastu atbildēšanu draugiem, paziņām un citiem, ar ko dzīve mani savedusi kopā.

... un visbeidzot es sev novēlu ko vienkāršu, bet ļoti grūtu - Ticību Brīnumiem :)

Uz Daugavpili pēc dībeļiem

Tieši tāds bija viens no virsuzdevumiem, kad es kopā ar cīņubiedreni Ritu devos no laukiem uz Lielpilsētu. Ar vīru bijām nolēmuši veikt lauku mājā dažus izskaistinājumus, bet nebijām padomājuši par dībeļiem un skrūvēm. Aglonas un Jaunaglonas veikali piedāvā visu ko, sākot no banāniem, turpinot ar līmes pistolēm un beidzot ar apbedīšanas piederumiem un lopbarību (pēdējie divi, starp citu, itin labi sadzīvo vienā veikalā, kas pie reizes ir arī pārtikas veikals...), bet tikai ne dībeļus. Tā nu sazvanīju Ritu, kura arī šajās brīvdienās bija turpat netālu savos laukos, un mēs braucām uz Daugavpili. Sniegi sniga, putināja, bet tas mūs neatturēja. Daugavpilī esmu bijusi, manuprāt, vienreiz, un šī reize bija pirms kādiem sešiem gadiem. Rita man parādīja, kur Daugavpilī atrast Ecco outletu, kur iztecēja labs brītiņš no mūsu dārgā laika (piezīme: turpceļam, atpakaļceļam un pavadīšanai uz vietas mums bija maksimums 3 stundas. Ceļam vajadzēja pusotru, tikpat palika arī pilsētas apgūšanai un veikalu sa- un apmeklēšanai.). 

Ecco apavus atstājām nenopirktus veikala plauktā, izbraukājām centru un tad devāmies uz starppieturu - Abakhan veikalu. Pirms kāda laika lasīju Mimosa blogā, ka Daugavpils Abakhans esot daudz jaukāks par Rīgas veikaliem, tāpēc nospriedu, ka, ja jau braucu uz Daugavpili, tad noteikti vajag apmeklēt arī to. Apmaldījušās 18.janvāra ielas milzīgajos attālumos, jautājām vietējām pēc ceļa, un viņas uzreiz zināja parādīt, kurp jābrauc. Aizbraucām. Iegājām un ieraudzījām, ka noteiktiem audumu "groziem", ja tos tās var saukt, ir 50% atlaide. Un tā nu palikām veikalā daudz ilgāku laiku kā plānots. 

Tik ilgi, ka, beidzot plosīšanos pa audumiem, vairs neatlika laika Depo apmeklēšanai, jo bija jāsteidzas mājās pie izsalkušā mazuļa. Tā nu lauku māja palika bez izskaistinājumiem, jo dībeļus nenopirku, toties mana māja ir tikusi pie Kaudzes audumu. Un mans prāts pie nepārtrauktas plānošanas, domās izvēloties arvien jaunus kleitu modeļus, kuros mani iegādātie audumi izskatītos fantastiski...

Visciešāk savos apskāvienos mani saņēma mākslīgais zīds. Vasarā man (vismaz teorētiski :)) būs skaistum skaistas kleitas:

Iepirkšanās apmulsumā pat neiedomājos paskatīties, cik daudz šī auduma ir. Mājās atbraukusi secināju, ka vismaz 4 metri. Varēšu ietīties no galvas līdz kājām un vēl meitai ko uzšūt :)

Netipiski, bet no visa audumu kalna, ko iegādājos, tikai divi ir paredzēti Amēlijas tērpiem:

Pa kreisi smalkais velvets, pa labi bieza trikotāža

Izšiverējušās pa atlaižu audumiem, nonācām pie "parastajiem", bez atlaidēm. Bet iepirkšanās satraukumā cenai vairs nebija nozīmes, jo tik skaisti taču :)

Parādi noslēdz šis brīnišķīgais atradums!

Mīksts, pakļāvīgs, ļoti patīkams ādai, ar skaistu zīmējumu un... Kenzo! Pat neticēju savām acīm :)

Secinājums? Brauciet uz Daugavpili!

Sagurums

Radošais sagurums ir ar mani. Ir dienas, kad es pat neieslēdzu datoru. Savai šujamšīnai neesmu pieskārusies nu jau divas nedēļas. Pauze. Gribētu kaut ko ierakstīt, pastāstīt, parunāties ar jums, bet rokas neceļas, acīs visu laiku miegs. Tāpēc jādod sev laiks un atelpa. Brauksim uz laukiem, tur ir sniegs. Slēpes jau sapakotas.

Tikmēr uzmetiet aci šeit - Ruffles&Stuff - ļoti kolorīti plakāti ar utopisku, bet bezgala oriģinālu vīrieti -  a la rokdarbu fanu un blogeri. Es sasmējos. (teksti angliski)

Atpūšamies kārtīgi un tad tiekamies!!

Dāvana pa pastu

Atgriežoties pavasarīgajā Rīgā no sniegotajām brīvdienām Latgalē, taisnā ceļā devos uz pastu pēc savām paciņām. Jā, tieši tā, piedaloties Ineses organizētajā savstarpējā apdāvināšanā, mans rūķis bija man sarūpējis veselus divus sūtījumus! Skat!

Pirmās paciņas saturs:

Smaržīgas ziepes auseklīšu tērpā un Sārtais skrubis ar brīnišķīgu aveņu aromātu!

Savukārt otrajā paciņā bija Audums. Skaists un ar stāstu - mans rūķis Zane klāt pievienotajā vēstulē rakstīja: "Šis audums ir nācis no manas omes, tas ir tik jauks :) Bet šobrīd es to vairāk redzu Tavās mājās un Tavās prasmīgajās rokās :)." Lūk, cik plašu sirdi ir Zane! Un es to novērtēju. Esmu nolēmusi, ka šūšu sev skaistu, sarkanu ziedu kleitu vasarai.

Sniegs ābelēs

Latgale Vecgada vakarā bija pārklāta ar sniega segu. Jaunā gada pirmais rīts atausa tik skaists, ka tam bija grūti noticēt. Brīnišķīgs sākums. Mans vīrs, velkot mani mazajās ragaviņās, teica: "Ļaujies bērnības sajūtai!" Tajā rītā tas izrādījās tik viegli.

Bilžu stāsts.