Garlaicīgs krekliņš -> skaists krekliņš

Vai es jau minēju, ka Rīgas veikalos skaisti un meitenīgi priecīgi krekliņi maksā, manuprāt, neadekvātas summas? Piemēram, Zara krekliņi mazām meitenēm ar interesantiem risinājumiem, bet ražoti no gaužām nekvalitatīvas trikotāžas, maksā ap 9 LVL:

Savukārt brīnišķīgie Mayoral krekliņi maksā pat 18 LVL:

Tā kā vasaras sezonai nepietiks ar vienu krekliņu, bet vairāki tādi augstākminētie izmaksātu veselu kapitālu, es kādas dienas saspringti domāju, kā iegūt meitai skaistus, bet nedārgus krekliņus. Tad nospriedu, ka ne jau par velti man mājās ir šujmašīna un galvā radošs prāts ;) Iegādājos Lindex veikalā 3 jaukus, bet nedaudz garlaicīgus krekliņus par divu cenu (mm, man patīk speciālie piedāvājumi!), no kuriem divi tika pakļauti pārvērtībām. Baltajam taps jauna apkaklīte no linauduma atlikumiem, bet violetajam uz punča turpmāk augs rozes:

Apkaklītes šūšana man pašai ir izaicinājums, jo tur ir nepieciešama gan piegrieztne, gan arī līmauduma izmantošana - vārdusakot, atsevišķs projektiņš atsevišķam ierakstam. Šajā reizē par rožu tapšanu. No tilla auduma izgriež garenas strēmeles, ko pārloka uz pusēm un sānā sašuj kopā. Rožu izejmateriāls gatavs:

Tad katru tilla trubiņu loka un piefiksē ar adatu tikmēr, kamēr izvēlētās formas zieds gatavs:

Ziediņu pa taisno piešuj krekliņam, cenšoties pēc iespējas mazāk sadurstīt krekliņa kreiso pusi, tomēr arī neaizmirstot, ka puķei jāturas stingri, jo krekliņu taču mazgāsim. Kātiņiem izvēlējos savos krājumos esošu mulinē diegu. Vilnas dziju nevajag ņemt, jo tā mazgājot sarausies!

Nedaudz izdomas, darbiņa un puķu dārzs uz meitenes krekliņa gatavs!

Varbūt arī jums ir kāds labs ieteikums krekliņu uzlabošanai? :)

Rabarberu klimpu zupa

Vasara nāk virsū kā traka, un rabarberi aug griezdamies. Kamēr vēl pašu dārzā ienākas pirmie svaigie kāti, gatavoju tos dažādos ātri apēdamos veidos un par konservēšanu ziemai vēl nedomāju. Šobrīd mūsu ģimenē visiecienītākā ir rabarberu klimpu zupa. Pamēģiniet to vienreiz pagatavot un varbūt arī jums tā kļūs par maija favorīti!

Sagriež:
4 vidēji lielus rabarberu kātus
pilnu sauju žāvētu aprikožu
pilnu sauju žāvētu plūmju

To visu samet lielā katlā, uzber cukuru (pēc garšas) un uzlej 3 litrus vāroša ūdens (es to savāru elektriskajā tējkannā un tad saleju katlā, lai ātrāk). Kamēr katla saturs vāras, ātri sagatavo klimpu mīklu, bļodiņā samaisot:

2 ēdamkarotes cukura
5 ēdamkarotes miltu
aukstu ūdeni
tā, lai izveidojas bieza pankūkmasa.

Tiklīdz kompots sāk mest burbuļus, uguni nogriež uz vidēju un ar karoti liek nelielus mīklas pikucīšus kompotā, tā veidojot klimpiņas. Kad visa klimpu mīkla salikta katlā, vēl pavāra uz vidējas uguns kādas 7 minūtes, lai klimpas izvārītos. Tad katlu noņem no karstās plīts, lai dzesējas. Kad atdzisis, pasniedz savējiem.
Jāpiezīmē, ka nākošajā dienā šī un arī jebkura cita klimpu zupa garšo vēl labāk, jo visas substances labi sasūkušās. Vienīgi līdz otrajai dienai šī zupa reti kad izdzīvo :)

 Lai labi garšo!

P.S. Solītais tutu svārku apraksts top un drīzumā būs :)

Balerīnas iznāciens

Tā gadījās, ka uzšuvu meitai tā sauktos tutu svārkus. Vienkārši un relatīvi ātri izdarāms darbiņš. Jūs jau zināt, kā to dara, vai ne, un laikam nav vērts lieki stāstīt? Es ņēmu divu krāsu tillus (fotogrāfijā to laikam nevar redzēt) un sagriezu proporcionāli arvien īsākās kārtās, salocīju uz pusēm un nošuvu sānus. Sanāca tādi 4 gari taisnstūri, kurus visus tad savācu kopā ar jostiņu. Nez, vai kaut ko varējāt saprast no šāda pastāsta, tādēļ, ja ir interese, sakiet un parādīšu nākamreiz pa soļiem. Galarezultāts diezgan liderīgs:

Kad svārki bija gatavi, sapratu, ka mazumiņam īsti nav neviena krekliņa, ar ko nēsāt šo volānu brīnumu. Izgājusi cauri pāris veikalu bērnu nodaļām sapratu, ka roka neceļas pirkt vidējas kvalitātes krekliņu par lielu naudu, tādēļ izrakos cauri visām stūrī saliktajām audumu kaudzēm un atradu savu vecu, mīļu krekliņu, kas gaidīja savu otro iespēju jau pāris gadus. Lūk, te tas ir, nonēsāts, bet gauži mīļš:

Samērīju ar meitas vienīgo sezonai sagatavoto īsroku krekliņu un nogriezu liekās malas nost. Drusku nācās palauzīt galvu par piedurkņu pārveidošanu uz mazākām, jo gribēju maksimāli atstāt jau esošās apstrādātās malas, lai pašai nekas nav jāapstrādā :)

Visbeidzot atliek tikai visu sašūt. Sāku ar pleciem, tad piešuvu piedurknes un visbeidzot sānus, apstrādāju apakšmalu. Viss. Kopā ar domāšanu darbiņš aizņēma ap 30 minūtēm, un es ietaupīju aptuveni 9 LVL, ko nāktos izdot par līdzvērtīgu gatavu [bērnu] krekliņu. Beigās rūpīgi nogludināju vīles un sliktajā apgaismojumā nofotografēts krekliņš izskatās kā jauns. Patiesībā pat nevar pateikt, ka tas nav tas pats sākotnējais krekliņš, kas pirmajā bildē :)

Jaunā, topošā balerīna bija ļoti priecīga, ļoti. Te var skaidri redzēt, cik sajūsmināta ir meitene par balerīnas komplektu:

Pasaka

Mīļie lasītāji un sekotāji! Sakarā ar dzīvesvietas maiņu esmu pilnīgi zudusi reālajai pasaulei jeb internetam. Tas kaut kur mūsu mājās ir, bet nevaram to noķert datorā. Līdz ar to joprojām esmu citā realitātē un joprojām dienas paiet pārkrāmējot kastes plauktos un mēģinot dzīvojamo telpu pārveidot par mājām. Vēl pie visām nedienām ar nefunkcionējošām elektrības rozetēm un ūdeni virtuves krānā (izklausās pēc dzīves ne pilsētā :)) vakar vakarā atkal sāka streikot šujmašīna, par ko es patiešām sapukojos, jo tajā brīdī kā reiz šuvu mazu projektiņu, ar ko padalīties ar jums. Tā nu tagad atkal viss iepauzējas. Bet tikmēr, kamēr es mēģinu samierināties ar savām 21.gadsimta cilvēka problēmām un neuztvert tās par īstām problēmām, gribu jums pastāstīt pasaku, ko vakar noklausījos no savas meitas.

Reiz dzīvoja vista. Vistu sauca ... (klusums, pārdomu brīdis) Varde! Vista Varde. Reiz dzīvoja gailis. Gaili sauca Kikirū. Ko vēl sauc Kikirū? (klusums, vēl viens pārdomu brīdis) Taurentiņu!
(un tad sākas kāda ar pasaku nesaistītas dziesmas dziedāšana, līdz ar to var uzskatīt, ka pasaka ir izstāstīta)

Lai mums visiem tik skaista un vienkārša dzīve kā divarpus gadus vecam bērnam!

Pārvākšanās paveikta!

Bet tas vēl neko nenozīmē, un vārdu "pabeiGta" es varēšu lietot tikai pēc kāda mēneša, kad visas mantas atradīsies tām paredzētajās vietās.

Pēc pēdējo dienu maratona starp veco un jauno dzīvokli, desmitām reižu mazgātām grīdām un pēcremonta putekļu dzenāšanas es stāvu pusiekārtotā dzīvoklī un nesaprotu, no kura gala ķerties klāt. Visa māja ir piekrauta ar kastēm.

Mmm, vai tas izskatās pēc koridora?

Vissliktākais ir, ka mana ilgi gaidītā virtuve vēl pat nav atvesta, kur nu uzstādīta, jo meistari kavējas ar darba izpildi. Līdz ar to daudzie rīki, katli, garšvielu maisiņi un pārējās labās lietas, kas piederas virtuvei, stāv sapakoti kastēs un maisos un vienkārši aizņem vietu. Pati virtuve šobrīd izskatās pēc noliktavas, vienīgais labums, ka saules daudz.

It kā virtuve

Un tomēr viss ir forši! Nolēmu nepievērst uzmanību tam, ko es nekādi nevaru ietekmēt un izmainīt, un uztaisīju bērnības dienu kraukšķi, ko mēdzām gatavot kopā ar vecmāmiņu un brāli, jo vismaz elektriskā plīts man ir pievienota :) Lielā katlā izkausē 120 g sviesta kopā ar 200 g īrisa.

Uz mērenas uguns kausē un visu laiku maisa, līdz izveidojusies viendabīga masa.

Tad uguni nogriež un saber iekšā kukurūzas nūjiņas, kuras iemaisa karstajā īrisa masā, kārtīgi izcilājot līdz pat apakšai, lai visas kukurūzas nūjiņas būtu ar saldo masu. Jābūt ļoti uzmanīgam, citādi karstais īriss var apdedzināt roku.

Lipīgo gardumu pārliek citā traukā (citādi piekaltīs pie katla un nevarēs dabūt nost), apsēžas uz dīvāna, izstiepj kājas un kādu brīdi pasēž, neko nedarot un nedomājot. Ļoti patīkami :)


P.S. Tuvākās dienas gaidīšu Lattelekom vīriņu, kurš mums pieslēgs internetu jaunajā mājvietā, tādēļ pagaidām lielākoties būšu offline.

Nedaudz esmu pazudusi

Pēdējā nedēļa bijusi gara un vēl arī šī izskatās pēc tādas. Diennakts nomoda stundu ir par maz, lai ārpus darba vēl spētu piesēsties pie datora un pastāstīt par jaunumiem Plūmītes pasaulē.

Gaidu, kad būs paveikta lielākā daļa pārvākšanās procesa (huh, vēl tikai septiņas dienas), kad no ceļojuma atgriezīsies vīrs un varēšu vakaros vēl pasākt ko citu, ne tikai izklaidēties kopā ar savu meiteni un kopā ar viņu arī atlūzt nakts miegā, lai divos naktī pamostos, iztīrītu zobus un gulētu tālāk, bet no rīta atkal posties uz darbu un dārziņu.

Gaidu, kad būs noskrējušies lielie darbi un es varēšu salādēt visas uzņemtās fotogrāfijas no pēdējiem šūšanas projektiem, no jaunā dzīvokļa iekārtošanas idejām, kā arī kad padalīties ar tiešām labiem jaunumiem.

Es ļoti ceru, ka jūs gaidāt kopā ar mani un atvainojat šo klusēšanu! :)

Pavasaris