EŠS: Sākam šūt pa īstam!

Pirmdiena ir klāt, metamies pie šujmašīnām un sākam šūt! :) Ceru, ka ar piegrieztnēm un citām detaļām, kas nepieciešamas darba sākšanai, pagājušajā nedēļā esat veiksmīgi tikuši galā un līdzīgi man jau vairs nevarējāt sagaidīt šodienu, kad projekts "Es Šuju Sev" pa īstam iet vaļā.

Es nolēmu, ka šūšu sev blūzi un kleitu. Esmu izdomājusi, ka man vajag trīs jaunas kleitas - vienu solīdu, vienu retro un vienu kokteiļkleitu! Bet nu... laiks nav no gumijas, tāpēc būs labi, ja šīs nedēļas laikā tikšu pie vismaz vienas. Blūzei izmantošu to pašu piegrieztni, pēc kuras šuvu jau savu iepriekš pieminēto blūzi. Bet ar kleitas modeļa izvēli gan man negāja viegli, visādi domāju, nekas līdz galam neuzrunāja, līdz pēkšņi atcerējos, ka man taču ir vēl viena Burda, ko neesmu izšķirstījusi. Pēc ilgas meklēšanas atradu un noelsos - kā gan es par to varēju aizmirst? Tā taču ir Burda, kurā vēlējos sev uzšūt gandrīz katru no Coco Chanel stila modeļiem!

Tā nu tagad manā šujamdarbu sarakstā pirmā ir blūze un otrā kleita:

Lai arī blūzes sarežģītības pakāpe novērtēta vien ar diviem punktiem (=nepieciešama nedaudz šūšanas pieredze un/vai laiks), tai - kā jau blūzei - ir daudz sīku detaļu, kuru sagatavošana un apstrāde aizņem daudz laika. Un pacietības.

Tāpēc sestdienas un svētdienas vakarus, kad man bija retā izdevība būt mājās vienai, es pavadīju mērot, piegriežot, gludinot, piešujot un atšujot mazās detaļas - piedurkņu galus utt. Šorīt kā piecēlos (joprojām viena mājās), tā uzreiz pie šujmašīnas un sāku visu šūt kopā. 

Plecus, sānus, piedurknes, apakšmalu - atspraust, sašūt, nogludināt, sašūt, nogludināt... Strādāju raiti un nedaudz steidzīgi, jo zināju, ka pēc pāris stundām mana ģimene būs mājās un šūšana būs jāatliek malā. Šuvu, šuvu, līdz pacēlu savu šujamdarbu uz augšu un... vai! Secināju, ka esmu sašuvusi visu blūzi!

Ups!

Protams, vēl jāpiemeklē un jāpiešuj pogas, jāizveido pogcaurumi un jāatšuj diegi piedurkņu galos. Bet tas ir sīkums.

Pati sevi pārsteidzu un samulsināju. Pirmā diena un blūze jau gatava? Ko nu? Bet tad es uzmērīju savu gandrīz gatavo izstrādājumu un sapratu, ka nav iemesla satraukties par plāna pārsniegšanu - jo blūze daļēji būs jāpārstrādā. Būtu bijis labi to uzmērīt jau agrāk, pirms šuvu klāt manšetes - tad es jau laikus būtu secinājusi, ka man taču vajadzēja pagarināt oriģinālo piedurkņu piegrieztni, jo manas rokas ir garākas par standarta 38. izmēru... Tāpat es būtu jau laicīgi secinājusi, ka mana inovācija - kakla izgriezumā piešūtā lenta, kas paredzēta sasiešanai bantē - man neder, jo esmu no cilvēkiem, kam ļoti nepatīk, ka kaut kas aptver kaklu, augstas krāgas un bantes mani it kā žņaudz. Tā nu man tagad jādomā, ko iesākt ar nedaudz paīsajām piedurknēm, kā arī jāārda nost tā šleife, kuras sagatavošanā ieguldīju vismaz stundu, un jāšuj klāt maza, apaļa apkaklīte. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Kā jums veicas ar šujamdarbiem?
Ja ir, ielieciet komentāros linku uz saviem blogierakstiem par jūsu šūšanas piedzīvojumiem!