piektdiena, 2011. gada 30. decembris

Mani gada prieki

Sveiciens gada nogalē no tālās Latgales. Pēc Ziemassvētkiem Rīgā un priecīgas manu 30 gadu sagaidīšanas steidzāmies šurp cerībā noķert ledu uz ezera. Bet nekā, ledus bij prom un slidošanas prieki [pagaidām] neizbaudīti. Taču tas nekas, laukos arī bez sniega ir labi. Vīramāte iekurina pirti, izcep brokastīs pankūkas, Amēlija dauzās ar brālēniem un māsīcu, vīrs grilē gaļu un man atliek tikai izklaidēt mūsu mazo puiku. Atpūta tās tīrākajā formā.

Bez tam man atliek samērā daudz laika domāšanai. Domāt man ir gandrīz tas pats, kas elpot :). Un piemēroti gada nogalei es domāju par visu ko, kas šajā gadā piedzīvots. Kādi prieki, vilšanās, pārdzīvojumi bijuši. Šogad neesmu bijusi nevienā ceļojumā uz ārzemēm, bet tā vietā es baudīju un baudu citu, daudz aizraujošāku un izaicinošāku ceļojumu – būt mammai diviem bērniem. Tā ir citāda pieredze kā ar vienu bērnu. Nedaudz grūtāka :), bet daudz priecīgāka pieredze. Bet, protams, bez bērniem šajā gadā man ir bijuši arī daudz citi piedzīvojumi un prieki, galvenos no kuriem gribu pati sev salikt rindiņā, lai redzētu, cik ļoti labs ir bijis šis gads.

Mani gada lielie prieki

1. Ģimene. Un reizē ar meitu un dēlu arī milzīgs prieks un gandarījums par piedzīvotajām mājdzemdībām, kas man ļāvušas atklāt sevī nezinātus spēkus

2. Šūšana! Šūšanas kursi, overloks, visi jaunie sasniegumi šūšanā – vīrieša krekls un bikses, kleita pašai, plašķis (kas joprojām nav atrādīts), piecas jaunas kleitas Amēlijai un vēl un vēl

3. Blogs un visi bloga lasītāji un komentētāji. Jūs mani patiešām iedvesmojat! Paldies ikkatram no jums, ka esat ar mani!

4. Kū-kas un saldie. Creme brulee, pavlova, saldējumi, zemeņu un citrona kūkas.

5. Vasara pie jūras un augusts Latgalē.

Izrādās, lai es justos labi, man pietiek ar pavisam ikdienišķām lietām. Tāda apziņa ir ļoti patīkama, tāds kā kompliments pašai sev :)

Un kā jūs pavadāt gada nogali? Mājās vai laukos? Un kas mani interesē vēl vairāk – kādi ir jūsu šī gada prieki? Padalieties, lai varam iedvesmoties viens no otra un uzsākt jauno gadu uz priecīgas nots!

piektdiena, 2011. gada 23. decembris

Pēdējā brīža dāvanas

Tāda sajūta, ka pēdējās nedēļas laikā blogzemē ir iestājies klusums - visi retāk blogo un retāk skatās blogus. Gatavojamies svētkiem? Skrienam? Vai izbaudām? Ceru, ka pēdējais variants :) 

Bet, par dāvanām runājot, - tā jau saka, ka dāvanas svētkos nav galvenais, tomēr šķiet, ka tā ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Un man ļoti patīk pārdomāt, gatavot, arī iegādāties dāvanas un pasniegt tās tuviem cilvēkiem. Man ir svarīgi pagatavot kaut ko nelielu, bet īpašu un pasniegt to svētkos draugiem, labajai dakterei, mūsu bērniņa saņēmējai vecmātei un vēl citiem, kuriem man ir svarīgi pateikt Paldies. Šādiem "paldies" es pārsvarā vai nu cepu cepumus, vai gatavoju trifeles. Bet šogad izmēģināju ko jaunu - mājas šokolādi un speciālu tējas maisījumu. Abām idejām iedvesmu guvu, pāršķirstot 2008. gada nogales Labu Apetīti žurnālus.

Mājas šokolāde


Sastāvdaļas:
- šokolāde
- sēkliņas, graudiņi u.tml. pēc saviem ieskatiem
- jūras sāls
- follija

Pagatavošana:
1. No follijas izveido nelielas formiņas, kurā tiks gatavota šokolāde.
2. Karsta ūdens peldē kausē šokolādi.
3. Vienlaikus uz pannas apbrūnina sezama un saulespuķu sēkliņas.
4. Follijas trauciņos saber sēkliņas, lej virsū izkausēto šokolādi, pa virsu uzkaisa sāli.
5. Liek ledusskapī atdzesēties. Kad šokolāde sacietējusi, noloba folliju.





Pikantā tēja

Sastāvdaļas 1 porcijai:
- 1 citrons
- 1 čili pāksts
- 4 tk melnās tējas
- 1-2 paciņas vaniļas cukura

Pagatavošana:
1. Ja ir iespēja un aprīkojums, tad var sagriezt citronu ripiņās un čili uz pusēm un izžāvēt. Ja nav ne laika, ne žāvējamās iekārtas, tad citronu un pāksti atstāj veselus un negriež.
2. Ieber tūtiņā 4 tējkarotes melnās tējas, pievieno citronu un čili. Klāt pieliek vaniļas cukura paciņu. Tūtiņu aizsien.
3. Uz lapiņas uzraksta tējas pagatavošanas instrukciju, piesien pie tūtiņas un dāvina.

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

[Pagatavo svētkiem!] sprunguļvīri. sniegavīri. ziemziedusievas.

Pēdējā trešdiena, un Ziemassvētki jau ar roku aizsniedzami. Steiga, steiga visapkārt, neliels stress apkārtējo sejās un norūpējies jautājums - vai visas dāvanas jau sagādāji? Vismaz tā izskatās dzīvē man apkārt. Svītrojot darbiņus darāmo lietu sarakstā un mēģinot visu paspēt, ir viegli pazaudēt vai vispār nesajust Svētku Nākšanu. Tāpēc šodien pie manis ciemojas īsts meistars sajūtu radīšanā... 
Labrīt, Kristīn! Kristīne no klusi sajust sajūtas... ir brīnumu radītāja, savām rokām viņa darina īstus meistardarbus, izmantojot dabā atrodamos materiālus un pārvērsdama tos dažādos jaunos veidolos. Brīnumu radīšanā svarīgu vietu ieņem arī viņas meita Dille. Un suņuzvēri. Un Valters.


Bet nav vairs ko šķiesties vārdiem, jāieklausās sajūtās. Un Kristīnē.


"Sniega nav. un Ledusskapī saldētavā arī vietas nav, lai uzveltu sniegavīru. Bet ir sprunguļi! Jūras malka.. , patiesībā domāju, ka līdz vasarai no tiem prātu neatbrīvošu un dzīvokli arīdzan.


Zāģis - sazāģēt. Urbis - saurbt. Stieples - savērt. Krāsa - izkrāsot. Rokas - izveidot. Zvaniņš - lai sniegavīrs runāt var.


Kāpēc sniegavīrs = jo to patiktu taisīt bērnam, jo tas labi izskatītos eglītē, jo to es labprāt saglabātu - eglīšu mantiņu kastē - tik ilgi, cik vien viņš spēs izdzīvot .. + sniega nav. 



Brienot pa mežu ar dilli šorīt apspriedām jautājumu "Ko  viņa vēlētos šodien uztaisīt Ziemassvētkiem?" .. uz ko viņa atbildēja - " Kaut ko skaistu - kā Pavasaris."


Tad nu... tie pāris ziedi, kas vāzē bij.. tie arī pavasari sniegavīros ievija. Ar krāsām un to spēju ziedēt.


Nemaz nezinu, vai ir iespējams vienlīdz stipri gaidīt ziemu , Ziemassvētkus un pavasari, bet kā , lai par to nedomā, ja ik solis mežā smaržo pēc sūnām, kā pavasarī. Tik tās saules nav.

Bet naktī sapņoju par sniega piku virtenēm..."

Sirsnīgs paldies Kristīnei par svētku prieku! 
Lai mums visiem skaisti!

pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Adventes gardumi (4. no 4)

Tā kā brīvdienas pagāja darbu darbos un svētdienas vakars tika veltīts rūķu meitenes kleitai, tad esmu jūs atstājusi bez pēdējās Adventes svētdienas gardumiem. Par ko man ļoti žēl! Lai to labotu, esmu sagatavojusi kaut ko ļoti, ļoti garšīgu. Kaut ko, ko varat pagatavot arī pa nedēļas vidu un uzdāvināt kādam dārgam cilvēkam svētkos. Ja ne Ziemassvētkos, tad varbūt Valentīna dienā :)

Ruma trifeles*

Sastāvdaļas
- 125 ml saldā krējuma
- 375 g tumšās šokolādes
- 45 g sviesta istabas temperatūrā
- 45 ml ruma vai liķiera
- 75 g nesaldināta kakao

* šī recepte ir no David Lebovitz grāmatas "Ready for Dessert"

Pagatavošana
1. Uzkarsē saldo krējumu līdz vārīšanās stāvoklim. Noņem no uguns un pievieno krējumam 225 g šokolādes. Atstāj 1 minūti, tad uzmanīgi visu samaisa. Pievieno sviestu un rumu vai liķieri. Es liku savu Cassis.

2. Ar mikseri, izvēloties vismazāko ātrumu, viegli samaisa visu masu līdz viendabīgai emulsijai. Jāuzmanās, lai neiemiksē masā gaisu. Tad ielej masu lēzenā formā un liek ledusskapī uz vismaz 3 stundām.

3. Kad masa atdzisusi, sagriež to vienādos, nelielos kvadrātiņos un ņem ar karoti pa gabaliņam laukā, veido rokās apaļu bumbiņu. Ja ir melones karote, var izmantot to bumbiņu veidošanai. Bumbiņas liek uz šķīvja un ievieto ledusskapī vēl uz 30 minūtēm. (Patiesībā es aizmirsu vēlreiz ielikt ledusskapī, un neko - nebija traki :)).

4. Ūdens peldē izkausē atlikušo šokolādi (140 g) un dziļā traukā ieber kakao.

5. Vienā rokā ar karoti ieliek nedaudz izkausētās šokolādes, ar otru ņem katru bumbiņu un apviļā šokolādē. Tad to liek traukā ar kakao.


6. Bumbiņas var apviļāt kakao vai nu pa vienai, vai arī visas reizē, kratot trauku.

7. Kad visas bumbas apviļātas kakao, tās ievieto sietā un nokrata lieko kakao nost. Jūsu brīnišķīgās trifeles ir gatavas!

Rūķu meitenes tērps

Rūķa tērpa šūšana meitai kopā viņas ar dzimšanas dienas tērpa un dzimšanas dienas ballītes plānošanu, organizēšanu, īstenošanu un citu kultūras pasākumu apmeklēšanu ir iemesls, kādēļ pagājušajā nedēļā man pēc visām šīm aktivitātēm nebija ne kripatiņas spēka iegriezties šeit. Par ko es ļoti atvainojos un šonedēļ centīšos to kompensēt!

Pagājusī nedēļa bija spraiga. Manai meitenei palika trīs gadi, es nogriezu matus un zaudēju vēl 1 kilogramu savā cīņā ar grūtniecības laika uzkrājumiem :) Bet par to visu (vai vismaz daļu no tā) vēlāk, šorīt es tikai gribu atrādīt savu vakarvakara "šuvienu" - ļoti praktisko rūķa tērpu Amēlijas šodienas Ziemassvētku sarīkojumam bērnudārzā.

Ap divpadsmitiem naktī pabeigusi to šūt, es vīram klusiņām teicu: "Cerams, ka rīt, aizejot uz dārziņu, audzinātāja neprasīs, kur ir mūsu rūķa tērps..." Un kā jums šķiet, ko audzinātāja šorīt pajautāja? Jā. Jā! Tieši to viņa arī pajautāja - "Vai jums rūķa tērps būs?!"

Nu labi, piekrītu, šis nav klasisks un stereotipiem atbilstošs rūķa tērps. Šī ir brīnišķīga šaurā velveta kleita, šūta ar mātes mīlestību, apvienojot divas Burdas piegrieztnes + ideju brīvo lidojumu un dabonot krampi kaklā no saspringtas sēdēšanas pie šujmašīnas. Es patiešām neredzu jēgu šūt rūķa mici un apmetni, par kuriem ne tikai neesmu droša, ka meita tos vispār vilks mugurā, bet par ko man arī sāp sirds, ja jāiznieko audums vienai uzvilkšanas reizei. Ō, es laikam tomēr esmu nelabojama praktiķe.

Man šķiet, ka lomu spēlēm (šajā gadījumā: rūķa) var un vajag pieiet plašāk, ar neordināru skatījumu. Galu galā - vai kāds no jums ir redzējis dzīvu rūķi?! Es nē. Tādēļ manā fantāzijā rūķu meitene ir īsta rūķu meitene arī bez mices, bet ar sarkanu (jo sarkans man šķiet svinīgs un ziemai iederīgs) kleitu un bumbulīti matos (sk. augšējo foto), kas simboliski tas pats rūķa mices gals vien ir.

Tādēļ es pasludinu jaunu ēru izpratnē par rūķa tērpiem! Manuprāt, man jau ir viens sekotājs - mana meita, kura šorīt, ieraugot jauno kleitu, teica - vai, cik skaistas spirālītes apakšā!! :)

trešdiena, 2011. gada 14. decembris

[Pagatavo svētkiem!] rotātas svecītes

Labrīt trešdienā! Ceru, ka jūs jau esat sagatavojuši tasi karstas tējas un ar prieku gaidāt manu trešdienas ciemiņu. Šonedēļ pie manis ciemojas Inese no bloga Pie Ineses! Inese ir ļoti gaiša un talantīga sieviete, mamma dēlam un meitiņai, kā arī dzīvnieku draudzene un aizstāve. Inese savām rokām māk radīt brīnišķīgus darbiņus gan tamborējot, gan adot, gan izšujot un šujot - atliek vien sajūsmā nopūsties, cik smalki tie ir! Un šodien Inese mums pastāstīs, kā sagatavot nelielas, bet ļoti īpašas svētku dāvanas.

Lai stāsta Inese!

"Dāvā siltu gaismu!
Nesen nejauši redzēju kādu aptauju par dāvanām, ko cilvēki negribētu saņemt zem eglītes. Starp tām bija arī sveces. Un tomēr es riskēšu “Pagatavo svētkiem” rubrikā startēt tieši ar svecītēm jebšu kā mans nu jau lielais bērns tās kādreiz sauca - dedzītēm.
Manuprāt, Ziemassvētku laikā svecīte ir siltuma, mīļuma, mājīguma un gaismas simbols – nu kā bez tās! Bet lai tā nav jādāvina plikiņa – piedāvāju to apģērbt siltāk šai vēsajā laikā.
Esmu sagatavojusi vairākus variantus, kā veikalā nopirkto “širpotreb” svecīti padarīt īpašu un neatkārtojamu. Ļoti ceru, ka, neskatoties uz bēdīgiem aptaujas datiem, kāds tomēr priecātos pirmssvētku laikā saņemt šādu mīļu, siltu gaismas avotu :)

Mēģinot izpatikt pēc iespējas plašākai publikai, skat ko esmu sastrādājusi:



Un nu katras svecītes individuālais izgājiens :)

1. Tamborēts kamzolītis svecītei
Smagnējākām, tuklākām svecīšu pārstāvēm ļoti piestāvēs no rupjas dzijas aptamborēts kamzolītis, kas padarīs svecītes izskatu siltu un omulīgu.
Tamborēts ir uz riņķi, līdz ar to nav šuvuma vietu un tāpēc nekādi slēpjošie dekoratīvie elementi neprasās. Vienkāršība un askētisms
!!! Pirms svecītes dedzināšanas, šis dekoriņš obligāti jānoņem!!!

2. Adīta jaciņa svecītei
Te esmu izvēlējusies svecīti stikla podiņā, kas ļauj cerēt, ka adītais dekoriņš var palikt arī svecītes degšanas laikā. Adījuma rakstā izvēlējos pīņu akcentus, jo tie man asociējas ar ziemīgu, siltu ietērpu, bez tam šī jaciņa tapusi no 100% vilnas, kas sildīs svecīti, kamēr tā savu sirdsiltumu dāvās jums.
Šoreiz adītā josla tika sašūta un šuvuma vieta noslēpta zem lielām pogām. Kā papildus dekoriņš ir jostiņa svecītes jaciņai ar mīļiem dzijas pušķīšiem.

3. Mežģīņu štāte svecītei
Zemā trauciņā dzīvojošai svecītei tieši laikā ir platās mežģīņu josliņas (izmantota “Lentas” kokvilnas mežģīne). To papildinot ar atlasa lentīti un ziediņiem, svecīte saposusies svinīgākam izgājienam.
Sākotnēji biju plānojusi mežģīni noklāt ar līmi un dekupāžas laku, bet neradās tāda nepieciešamība – pareizā izmērā piegriezta un sašūta mežģīne lieliski turas uz stikla trauciņa. Mežģīņu rakstiņš noteikti gribēs rotaļāties liesmiņas atspulgā.

4. Filca ietērps svecītei
Ja jau sildīt svecīti, tad, protams, neiztikt arī bez filca tērpa – īpaši jau, ja šis materiāls ļauj tik brīvi mums improvizēt ar dekordarbiem. Jā, atzīstu – aizrāvos un mazliet attālinājos no ziemas tematikas :). Bet vai ziema nav tas gadalaiks, kad par vasaru iedomājamies ar lielāku mīlestību un siltumu, nekā pašā vasarā? Ļausim arī svecītei kavēties atmiņās par silto gadalaiku un būt košai viešņai uz mūsu galda.
Speciāli filca dekors ir tikai pussvecītes izmēros, lai pāri ziediem būtu redzama maigā liesmiņa.

5. Kičīgs tetovējums svecītei
Tiem, kas sevī vēl nav atklājuši plašos rokdarbu apcirkņus un domā, ka neko savām rociņām nespēj radīt (akcents uz to, ka tā ir tikai šķietamība :)) – šī tetovēšanas (dekupāžas) māksla noteikti būs pa spēkam.
Par šo mazliet sīkāk – vajadzīgie rīki un materiāli: salvete, no kuras izgriezt motīviņu, svece dedzināšanai un svece tetovēšanai un karote (jā, visparastākā karote – galvenais nosacījums, lai nekarst karotes kātiņš, redz man ir palaimējies vēl no padomjlaikiem saglabāt krējumkaroti, kas mani glābj virtuves darbos un nu arī palīdz šai jomā).
Izgriežam motīviņu, tāpat kā dekupāžā, atdalam to no diviem liekajiem slāņiem un liekam uz svecītes, kuru vēlamies dekorēt. Tad uz otras svecītes (degošās) sildam karoti – skatieties, lai tā nepaliek melna, citādi nosmērēsies darbiņš. Ar silto karoti, līdzīgi kā dekupāžā, no vidus uz maliņu slidinam, iekausējot salvetes motīviņu. Esiet uzmanīgi – pārāk karsta karote vai pārāk stipri (vai ilgi) uzspiežot, izveidosies nesmuka bedre. Tāpēc darām uzmanīgi un viegli, skatamies līdzi, kā reaģē mūsu svecīte – viņai kā nekā tetovēšanas process ir mazliet sāpīgs un nepatīkams :)
Galveno uzmanību jāpievērš tieši motīviņa ārmalām, lai visi stūrīši gludi pieguļ svecītei un lai neveidojas izkausētas sliedes, kur ar karoti esam iebraukuši svecītes miesā.
Tas ir arī viss – darbiņš padarīts. Nekādas ugunsnedrošas lakas virsū neklājam un nekā citādi svecītes veselību nebendējam :)
6. Svecīte kā pielikums citai dāvaniņai
Nu, un apmierinot praktiķu vēlmi – svecīti varam izmantot kā piedevu kādai citai – it kā svarīgākai (noderīgākai) dāvanai. Šoreiz pie svecītes piestiprināta brošiņa. Par ziediņu var papriecāties, kamēr svecīte deg (tik jānokontrolē, lai nenosvilst) un tad jau noņemt to nost un lietot pēc paredzētās funkcijas.

Dāvājot siltu gaismu, mēs noteikti nedāvinam tikai svecīti – mēs dāvinam savu dvēseles gaismiņu, sirsnību un mīļumu, kuru ieliekam svecītes ietērpā. Atliek vien novēlēt sev apkārt cilvēkus, kas spēj to saskatīt un novērtēt :)”

Mīļš paldies, Inese, par tik daudz idejām, kā padarīt dāvaniņas īpašas! Es pat nevaru izlemt, ar kuru man sākt - laikam tik jāķeras pie darba! :)

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Adventes gardumi (3. no 4)

Jau septīto gadu pēc kārtas es Adventes laikā cepu Vannilekipferl jeb vaniļas radziņus. Tie ir mani visiecienītākie Ziemassvētku cepumi, un, cik zinu, visiem tie ļoti, ļoti garšo. :) Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad mēs satikāmies ar draudzeni Agniju, lai kopīgi ceptu vaniļas radziņus un noskaņotos Ziemassvētkiem. Citādi ikdienā lēkšojot no viena darbiņa uz nākamo ir grūti tā apstāties un sajust svētku tuvošanos. 

Šo recepti man iedeva mana Berlīnes dzīvokļa kaimiņiene, savukārt viņai to iedeva darba kolēģe. Vai viņas daktere. Es īsti vairs neatceros, zinu tikai to, ka tā ir labākā radziņu recepte, kāda vien ir.

Vanillekipferl

Sastāvdaļas*
- 70 g cukura
- 100 g maltu lazdu riekstu VAI mandeļu
- 200 g mīksta sviesta
- 230 g miltu
- pūdercukurs apkaisīšanai (pūdercukuru var sajaukt arī ar 2 paciņām vaniļas cukura)

* no šī mīklas daudzuma sanāks 3-4 plātis brīnišķīgu, mutē kūstošu cepumu

Pagatavošana
1. Lielā bļodā sajauc visas sastāvdaļas un mīca, kamēr mīkla salipusi lielā bumbā. Ja šķiet, ka par ķepīgu, pievieno vēl līdz 50 gramiem miltu. Bet jāuzmanās - jo vairāk būs miltu, jo cietāki sanāks radziņi.
2. Kad mīkla gatava, no tās veido desiņas. Kad visa mīkla sarullēta desiņās, tās uz neilgu brīdi ieliek saldētavā, lai nedaudz sacietē.


3. Katru rullīti/desiņu sagriež aptuveni 1 cm biezās ripiņās, no kurām veido radziņus.


4. Cep iepriekš labi uzkarsētā cepeškrāsnī 10-12 minūtes, kamēr viegli zeltaini brūni.
5. Gatavus apkaisa ar pūdercukuru. Sasaiņo un dāvina draugiem.


Bet gadījumam, ja arī cepumu cepšana nav palīdzējusi tikt tuvāk Ziemassvētku sajūtai, var iedot bērniem eglītes rotājumus un ļaut viņiem izgreznoties. Tam noteikti būtu jāpalīdz saķert svētku sajūtu! ;)

piektdiena, 2011. gada 9. decembris

Dāvanu radīšana savam bērnam II


Jau pagājušajā gadā mūsu meitas bērnudārzā vecākiem bija jāatvēl viens vakars, kad bez bērniem sanākt kopā dārziņā un kopīgi radīt saviem mīļumiem dāvanas pašu rokām no dažādiem materiāliem. Šogad varēja izvēlēties starp divām dienām, kad nākt, taču bija stingri noteikts, kas jātaisa - zeķ- vai cimdzvērs. Pie kam praktiski visi materiāli jau bija sarūpēti, līdzi bija jāņem tikai zeķe vai cimds. Bērnudārza vadītāja bija iedvesmojusies no Irēnas Re-darbu bloga un ne tikai ar Irēnas laipnu gādību sadabūjusi pamācību grāmatu zvēriņu radīšanai, bet arī sarunājusi pašu Irēnu, kas ieradās un visu ierādīja čaklajām mammām. Par to Irēna jau rakstīja savā blogā. Es nācu nākamajā dienā, kad nācās pašai visu "izpīpēt" no grāmatiņas. Apskatījusi iepriekšējās dienas mammu darinājumus klusībā nopūtos. Neesmu nekāds rotaļlietu speciālists. :/ 
Mammu lieliskie darinājumi
Izvēlējos gatavot zeķuzaķi pēc pamācības
Kreisajā pusē iedvesmai noliku jau gatavu, cita darinātu zvēru, pa vidu radošais haoss
Ņēmos un būros, līdz brīdī, kad detaļas bija sašūtas un gatavas pildīšanai, izrādījās, ka ir beidzies sintapons. Tā nu mana "zaķa" galvas dobums tika pildīts ar sarullētu zeķi. Tāds skumīgs man tas dzīvnieks sanāca :) Bet neko darīt, nevarēju palikt ilgi, jo mājās uz pieniņu gaidīja mazulis. Tā nu pēc divarpus stundu darba biju radījusi tikai ko šādu:

Bet tad izrādījās, ka būtu pavisam labi, ja mamma varētu sašūt arī maisiņu, kur ievietot dāvināmo zvēru un saldumus. Jā, to gan es māku un varu izdarīt jau mājās! Tā nu paķēru savu zvēru un steidzos pie bērniem. Kad Amēlija bija devusies uz dārziņu, es izvilku savu nabaga zaķi un gatavojos tam šūt maisiņu, kad pēkšņi atcerējos, ka man taču ir mājās sintapons. Urā!!! Tā nu dzīvnieks tika pie jaunas, daudz apjomīgākas un, jādomā, arī gudrākas galvas!

Bet līdz ar galvas "izplešanos" uzradās nākamā problēma - dzīvnieka seja vairs nebija proporcionāla. Nācās šūt muti, ar kuru pirms tam nabaga radību nebiju apveltījusi. Tomēr rezultātā pūles bija tā vērtas, jo mazais zaķēns nu bija smaidīgs un priecīgs! Jācer, ka arī meitiņa būs tāda pati, kad izsaiņos savu dāvaniņu.


Morāle? Vieglāk un ātrāk dāvanu bērnam ir nopirkt. Bet dvēseli mantai piešķir tikai mammas roku darbs.

Vai jūs esat šuvušas saviem bērniem rotaļlietas? Viegli gāja? Un vai bērni pēc tam rotaļlietu novērtēja un izmantoja?

trešdiena, 2011. gada 7. decembris

[Pagatavo svētkiem!] Ziemassvētku virtene

Decembris! Decembris ir klāt! Tas nozīmē, ka Ziemassvētki kļūst jau par pavisam "taustāmu" jēdzienu, un gatavošanās svētkiem uzņem arvien straujākus apgriezienus. Tādēļ turpinām krāt idejas, kā izdaiļot savus svētkus. Un šodien pie manis ciemojas Laine! Laini no bloga Mammas rokas jūs noteikti pazīstat, jo Laines blogs ir viens no pionieriem Latvijas rokdarbu blogos. Domāju, ka ar savu piemēru viņa ne mazumu radošo sieviešu ir iedrošinājusi uzsākt blogošanu. Laines aktīvā un intensīvā darbošanās nupat, nupat pārtapusi arī uzņēmējdarbībā, jo viņa nodibinājusi savu uzņēmumu un esmu pārliecināta, ka nākotnē mēs vēl daudz dzirdēsim par SIA "Mammas rokas"! Bet Laine ir ne tikai talantīga rokdarbniece, viņa ir lieliska mamma saviem brīnišķīgajiem bērniem - kopā viņi dara foršas un iedvesmojošas lietas, par ko Laine arī raksta savā blogā. Man prieks, ka viņa ir atradusi laiku un iespēju sagatavot kaut ko speciāli Pagatavo svētkiem! sērijai un pastāstīt par to mums!

Vārds Lainei!

"Ziemassvētku virtene.

Nereti darbiem mani iedvesmo padomju laiku zīmējumi. Vasarā šādi iedvesmota pagatavoju virteni dēlēna dzimšanas dienas svinībām. Šoreiz manas acis sasmēlās ideju kādā izplīsušas grāmatas lapā:


Pavisam vienkārši un ātri uzmeistarojama virtene no audumu gabaliņiem!

Vajadzēs:
.) 5- 6 klasisko Ziemassvētku krāsu audumus (sagrieztus dažādas formas gabaliņos )
.) šujmašīnu, kurā ievērts diegs! :D

Darba gaita:
.) Uzstādiet šujmašīnas spriegumu uz 5 un dūriena garumu uz 3
.) Pavelciet diegu galus garākus ( ar domu, ka tos varēsiet kaut kur piesiet)


.) Ņemiet secīgi auduma gabaliņus un šujiet nepārtrauktā rindā! Tieši tik vienklārši! Veidojas virtene!

Nu atliek vien skaisto virteni iekārtot goda vietā, un svētki var sākties!


Nepaspējāt pagatavot dāvanu draugiem – lūk veikls, nedārgs, radošs un rokām darināts risinājums!

Lai gaiši svētki jūsmājās!"

Paldies, Laine! Atliek vien doties pie audumu skapja un sākt griezt, lai ātri radītu svētku sajūtu mājās!