Kā sasildīties karstā vasaras vakarā

Jūs noteikti jau pamanījāt, ka manu blogu ir skārušas vizuālas izmaiņas. Tas vairāk notika nejaušības dēļ, kad mēģināju atrast vairākas sev nepieciešamas funkcijas un pie reizes izmēģināju arī jaunu fonu, un beigās, kad gribēju atgriezties atpakaļ savā ierastajā bloga lapā, man tas vairs neizdevās. Tad nu dosim iespēju jaunajam bloga izskatam! Labprāt dzirdēšu jūsu domas - vai šādi ir labāk, pārskatāmāk vai vienkārši forši :)
Bet pietiks par tehniskām lietām. Kā jums šķiet, ko vislabāk ir darīt karstā darbdienas vakarā, kad acis krīt ciet no noguruma? Protams, protams, neko citu kā vien izcept rabarberu kēksu un piesildīt māju līdz galam! Šķiet, es jau reiz biju minējusi rabarberu mafinus, tad nu gribu dalīties ar jums šajā brīnišķīgajā receptē. Es to adaptēju no vienu šoko mafinu receptes (starp citu, ideālā mafina meklējumi ir tikai iesaldēti, ne beigušies!). 
Viss ir gauži vienkārši, un galvenais nosacījums, lai kēkss labi izdotos, ir pieiet visām proporcijām īzī un bez stresa. Tātad jaucam visu kopā šādā secībā:

2 olas > 1,3 glāzes cukura (! brūnais cukurs ir veselīgāks, bet tas nedod tik lielu saldumu) > 1,2 glāzes miltu, sajaukti ar 1 tk cepamā pulvera > 1/2 glāze verdoša ūdens > 3/4 glāzes sviesta (ja sviesta nav, var mierīgi iztikt bez). Visu secīgi un labi samaisot, jāiegūst viegli vijīga masa, kurā tad iemaisa 1 glāzi rabarberu. Lej formā un cep ~45 minūtes. Rēķinieties, ka ar kociņu būs grūti noteikt gatavību, jo rabarberi būs mīksti un lipīgi visu laiku, tādēļ labāk ņemt laukā, kad virsiņa brūna. Jā, un kā jau lielāko daļu kēksu u.c. cepumu, arī šis gardums jācep 175 grādos.

Ja ir mafinu formiņas, var cept mafinus, tad cepšanas laiks ir 25 minūtes. Es šoreiz uztaisīju dubultu mīklas apjomu un izcepu kēksu gan savā superformā, gan mafinus. Tos rīt nesīšu saviem kolēģiem.

Ir jau vēls, mani kēksi ir gatavi, un esmu nopelnījusi saldu miegu :)

Open Air Vintage Festival

Cik gan ilgs laiks pagājis, kopš neesmu devusi nekādu ziņu. Bet domāju, ka arī jūs bijāt prom garajās Jāņu brīvdienās un internets un blogu pasaule jums nemaz nepietrūka :) Pēdējo nedēļu arī biju palaidusies slinkumā un visas brīvās pēcpusdienas un vakarus sēdēju pie TV, pilnībā iegrimusi futbola čempionāta kaislībās. Nu, atzīstieties, ka nemaz nebijāt domājuši, ka esmu tik daudzpusīga :D

Lai atkal raisītu jūsu vēlme viesoties manā blogā biežāk un smelties sev kādas idejas, kā arī dalīties ar savām, es centīšos turpmāk ziņot vismaz divas reizes nedēļā. Nesolu, ka sanāks daudz biežāk, jo, lai arī ļoti radošai, tomēr strādājošai māmiņai nav tik daudz brīvā laika, kā gribētos... nē, nē, es nemaz nežēlojos, tikai uzreiz attaisnojos ;)

Bet nu pie lietas. Pirms divām nedēļām mēs ar Ritu apmeklējām brīnišķīgu pasākumu pašā Rīgas sirdī - Spīķeros,  proti, Open Air Vintage Festival. Daļa vintage tirgotāju bija iekārtojušies laukā, bet lielākā daļa bija saspiedušies divstāvu spīķermājā. Laiks bija pasakains ar milzīgu vēju, un mēs ļoti izbaudījām iespēju pabūt citā vidē, izmērīties visjocīgākās lietas un iegādāties dažādus "gardumiņus". Te bildes:

Jau pie pašas ieejas mēs ķērāmies pie pirkumiem, es tiku pie stilīga 60.gadu stila lakatiņa, Rita pie sen kārota barometra, kas pat nedaudz strādājot. Katrs no šiem pirkumiem maksāja 1 Ls :)

Gandrīz nenoturējos nopirkt šos šortiņus, bet tad nāca nez kāda apskaidrība un adītais izstrādājums palika karājoties. Cena nezināma:

Tālāk uzķērāmies uz dāmu lietiņām - matu sprādzēm ar milzu ziediem, zīda lakatiem, kleitām un krāšņām kurpēm. Labi, ka mūs atvēsināja cenas (un neatbilstošs kurpju izmērs ;))

Šos oriģinālos Levi's batikotos svārciņus man ļoooti sakārojās, bet diemžēl uzvarēja skaidrais saprāts, kurš teica: Kristīn, tu tos nekad nenēsāsi! :(

Kad laukā viss bija nopētīts, gājām iekšā. Bet iekšā telpās tirgotāju bija tik daudz, ka grūti bija kaut ko saprast, viss ņirbēja gar acīm un kļuva arvien grūtāk loģiski spriest:

Bet šis tas tomēr atradās. Lūk, manu Schnaepchen parāde (ievērojiet lāčuka dažādos leņķus!)!

Rezumē: iztērēti tikai 14,50 Ls un iegūts tik daudz prieka, ka nākošreiz jāiet atkal!

Vasaļi!

Esmu atrāvusies no mājas datora un interneta pieslēguma un tā vietā klausos, kā pa jumta logu dauzās lietus. Šķiet, ka lietus ir visur, tādēļ es nemaz nemēģināšu būt oriģināla un izplūst stāstos par to, cik Latgalē viss ir slapjš :) Šodien atbraucu uz pilsētu - Preiļiem :)), apmeklēju vietējo Jāņu tirgu un Latgales melnās keramikas vietā iegādājos sieru ar kanēli un rozīnēm. Un vēl es nopirku 4 pudeles alus, taču drošībai tomēr paņēmu arī pārbaudītu vērtību - Roberto Mondavi vīnu, mamma sakot, būšot mmmmm. Izmantoju faktu, ka atrodos civilizācijā, un ieskrēju internetā uz mazu brītiņu, lai nosūtītu jums visiem priecīgus sveicienus un lai pateiktu, ka drīz būšu atpakaļ ar jaunu ziņojumu (un bildēm) par saviem meistardarbiem. Tikmēr - lai priecīgi svētki! Paņemam pie rokas mazos bērnus un skrienam pa peļķēm! Līgo :)

My new love

Jau labu laiku es klusībā loloju sapni iegādāties kādu cepamtrauku no Emile Henry, to brīnišķīgās krāsas un formas mani apbūra, taču cena - atgrūda. Tomēr turpināju sapņot par kādu trauciņu no plašās Emile cepamo trauku kolekcijas, līdz pirms dažiem mēnešiem es sapratu, ko tieši es vēlos. Es iekāroju neko citu kā taisnstūra kēksa formu ar viļņotām malām un sāku par to domāt arvien biežāk... Un visbeidzot šodien bija TĀ diena, kad es kļuvu par laimīgu un ļoti lepnu kēksa trauka īpašnieci!! Urā Plūmītei!! :)

Tā nu iepazīstieties ar manu baklažāna krāsas skaistuli! (šeit es gribētu izdarīt nelielu atkāpi par fotogrāfijām - šobrīd bildēju ar mazo aparātu, līdz ar to bieži ir nevietā izgaismoti kadri, taču es apsolu, ka ar laiku centīšos uzsākt sadarbību ar vienu talantīgu fotogrāfu un tad bildēm būtu jākļūst daudz baudāmākām. tikmēr paciešamies :)) Tātad:

Protams, protams, es nevarēju nociesties kaut ko jau neizmēģinājusi jaunajā formā. Izvēlējos šokolādes kēksa recepti no ražotāja mājas lapas, nedaudz uzlaboju to un, lūk, kā man gāja:

1. Ieslēdzu cepeškrāsni uz 175 grādiem. Karsta ūdens peldē izkausēju 150 gramus melnās šokolādes:

2. Kad šokolāde izkususi, tajā iemaisu 100 gramus sviestu (istabas temperatūrā) un nolieku malā:

3. Sajaucu 4 olas ar 150 gramiem cukura (es ņēmu balto un brūno cukuru uz pusēm), tad iemaisu iepriekš sagatavotos miltus (90 grami miltu + 1 tk cepamā pulvera):

4. Olu masai pievienoju kausēto šokolādi, un visu rūpīgi samaisu:

5. Visbeidzot jāpievieno rozīnes. Man rozīņu mājās nebija, es pamanīju savos krājumos sezama sēkliņas un pievienoju tās ("uz aci") [nākošreiz es tās iepriekš apgrauzdēšu, būs labāk]:

6. Leju ieziestā formā un lieku uzkarsētā krāsnī. Cepu 40 minūtes, bet atkarībā no formas var būt vajadzīgs arī ilgāks laiks. Kad pacietīgi esam gaidījuši vajadzīgo laiku, ar satrauktu sirdi velkam laukā savu lolojumu:

Griežu gabaliņus un brīnos, cik viegli tos ir izņemt no jaunās formas. Vēl vairāk brīnos, kad redzu, ka mans kēkss vidū ir fantastiski mitrs - tāds, kāds manā izpratnē ir labs kēkss (arī - mafins), bet kāds man reti sanāk.

Ja jūs zinātu, CIK labi garšo šis šokolādes kēkss...jūs mani apskaustu šajā brīdī, kad sēžu un rakstu, ik pa laikam iekožoties burvīgā kēksiņa gabaliņā un uzdzerot pienu!! Paldies tev, Emile Henry, ka pildīji savu solījumu - kēksa forma tik tiešām palīdz tam izcepties gatavam un mitram vienlaikus!

Cepamforma ir ideāla, esmu sajūsmā :)

Dāvana draudzenei - pašas rotāts krekliņš

Šodien man bija jāiet ciemos pie draudzenes uz dzimšanas dienas svinībām un man bija tikai pāris stundas sagādāt viņai dāvanu. Brīdi apsvērusi es nolēmu, ka gribu kaut ko pagatavot pati. Nedaudz pasērfojusi pa internetu, iedvesmojos no Disnejas ziedu t-krekla un nolēmu izmēģināt ko līdzīgu. Ātri aizbraucu līdz tuvākajam lielveikalam un nopirku izejmateriālu - lillā krekliņu:

Sāku ar podziņu noārdīšanu un dažādu atbilstošu lentīšu un auduma gabaliņu piemeklēšanu. No violetās un smilšu krāsas lentām pagatavoju ziedus. Tā kā violetā lenta man ir pacieta, tad tumšāko pušķi/ziedu es uztaisīju tādu robustu un nošuvu ar šujmašīnu, lai stingrāk turas. Savukārt gaišajai lentai pa apakšējo malu izvilku cauri diegu un sakrokoju zieda formā.:

Tad atlocīju platās un šaurās lentas un piefiksēju ar šujmašīnu gan kādu gabalu šujot uz leju pa lentas vidu, gan perpendikulāri pašā augšpusē. Izvēlējos tumšu diegu kontrastam:

Visbeidzot piešuvu iepriekš sagatavoto ziedu/ brošu/ medaļu. Tā kā es jau biju izgatavojusi arī neilona rozi, bet krekliņa priekšpusē tā vairs neiederējās, nolēmu to likt aizmugurē uz gurniņa. Vēl jāatceras noārdīt ražotāja birkas un piešūt pašam savas (man savas vēl nav, es aprobežojos vienkārši ar veco noārdīšanu). Lūk, kas beigās sanāca:

Kopumā, neskaitot braukšanu uz veikala pēc krekliņa, es šim darbiņam patērēju nedaudz vairāk par stundu. Ceru, ka kāda ideja radās arī jums, un, ja uzcakinat ko līdzīgu, dodiet ziņu un es labprāt šeit ielikšu jūsu darbiņa bildes!

Daudz laimes dzimšanas dienā, Rita!

P.S. Es apsolos laika gaitā uzlabot bilžu kvalitāti :)

Garšīgas, vieglas un ātras vakariņas draugiem

Mūsu Āpšu ciemā šī ir īpaša nedēļa. Ciemošanās un šmorēšanas nedēļa, jau trīs vakarus pēc kārtas mēs uzņemam ciemiņus un katru reizi arī ceļam galdā ko gardu un arī mazāk gardu (respektīvi, kaut ko, kas ir devis lielas cerības, bet pagatavošanas rezultātā nav tās piepildījis :). Tad nu vēlos padalīties ar jums ar tām receptēm, kas man pašai ļoti garšoja. To visu ir viegli un ātri pagatavot, ja gaidāmi ciemiņi darbdienas vakarā un ja iepriekš esat iepirkuši nepieciešamos produktus.
Starterim iesaku siera pīrāgu, kura recepti esmu aizņēmusies no mammas. Vajadzīgs 1 kg kārtainās mīklas un siera masa, kuru pagatavo šādi: sarīvē ~400g siera, sajauc ar 3 olām un pusburciņu majonēzes. Ja garšo, pievieno dilles. Tad izrullē pusi no mīklas un ieklāj pannā, uz tās kārto siera masu un izsmērē pa visu mīklu:

Tad izrullē otro mīklas daļu un klāj virsū siera masai. Šeit jūs varat redzēt, kā tas izskatās (stūrīti gan nevajag atstāt atlocītu, to es tikai jums uzskatei atstāju :)):

Cep krāsnī ~20 minūtes (līdz virsma ir skaisti brūna) 200 grādos. Beigās viss izskatās tik skaisti:

Lūk, pirmais ēdiens gatavs! Kā pamatēdienu karstajai vasarai piedāvāju spāņu zupu gaspačo. Ja kāds vēlas recepti, rakstiet, publicēšu, bet droši vien gandrīz katram ir sava iecienītā. Es šoreiz improvizēju un taisīju "no galvas", rezultāts bija garšīgs un drusku ass (jo trešais sīpols bija par daudz)

Visbeidzot, desertā šokolādes mafins ar svaigu aveņu mērci. Šo mafinu recepte bija kārtējā no mana izmēģinājumu klāsta, bet, tā kā es šoreiz cepu ar griķu miltiem, tad garša bija neparasta un īsti nevarēja novērtēt. Izcepšu vēl reizi ar kviešu miltiem, ja tā būs gardi, noteikti dalīšos ar recepti:

5min

Plūmītes pasaulē viss ir kājām gaisā. Jūs jau atceraties, ka brīvdienām man bija daudzas un pamatīgas apņemšanās - turpināt cept mafinus, šūt utt. Vienīgais, kas no visa šī mega plāna izdevās, bija pats brauciens uz Latgali. Jau pa ceļam uz turieni es sapratu, ka esmu aizmirsusi printerī savas izdrukātās receptes. Vēl pēc stundas (un brauciens ir garš, tur var daudz ko pārdomāt) es apjautu, ka arī slavenās mafinu formas ir palikušas mājās skapī. Nu nekas, man vismaz palika šūšana. Lika pagaidīt! Izrādījās, ka, pakojot šujmašīnu līdzņemšanai, esmu atstājusi mājās arī vadu, kas savieno mašīnu ar pedāli un elektrību. Tā nu man neatlika nekas cits kā pabeigt līdzpaņemto adījumu - vasaras vestīti meitiņai. (kā redzat, es biju kārtīgi nopakojusies ar darāmajiem darbiņiem :)) Vismaz to es uzadīju! Bet atkal bet! - tā bija par mazu. Izārdīju un vairs neesmu pieķērusies. Lai vismaz kaut cik sevi realizētu es izcepu gigantisku pavlovu (tiem, kas nezina - gaisīga kūka) no 9 (!!) olu baltumiem. Piecatā apēdām un pēc tam es sapņoju par tunča sviestmaizi ar skābu gurķi :D

Tātad pilnīgi viss ne pēc plāna. Un šonedēļ pa vidu darbam (vai precīzāk - pa vakariem) es neesmu tikusi līdz nekam ievērības cienīgam, ar ko palielīties, izņemot šo:

5min rabarberkūka

Tā kā mana priekšdienām sasaldētā mīkla bija ļoti cieta, es biju kreatīva un kūkas pamatni noklāju ar tostermaizes šķēlēm! Tad pa virsu sametu sagrieztus rabarberus. Rabarberiem pārlēju biezpiena masu (ņēmu Lazdonas brokastu biezpienu ar saldo krējumu, sajaucu ar 100g cukura un 2 olām). Un vēl pilnīgai laimei pa virsu skābais krējums ar cukuru + kanēlis. Cep 180 grādos 40 minūtes. Mans vīrs teica - nepieklājīgi garšīga :)

Rītdien man nāks ciemiņi, esmu ieplānojusi gatavot dažādus gardumus un ceru to arī vēlāk fotoreportēt. Un brīvdienās tad būtu kaut kas jāsašuj līdz galam. Tā ka palieciet tepat!

Priekšvasaras gurdums

Šonedēļ man bijis maz laika, ko veltīt saviem priekiem, jo darbā biju noslogota, par ko liels prieks. Vēl mani jaunumi, ja kādam vēl neesmu izlielījusies, ir tas, ka esmu uz grāmatvežu žurnāla vāka :)). Taču nu jau ir klāt ceturtdienas vakars, kas nozīmē tikai vienu - priekšā brīvdienas un daudz laika radošām izpausmēm. Mēs dodamies uz Latgali, kur cita starpā svinēsim vīra tēva dzimšanas dienu jaunuzceltajā terasē. Tam par godu man laikam pienāksies izcept kādu gardumu un kādēļ gan lai tie nebūtu brīnišķīgie šokolādes mafini?! :) Patiesībā man ir nopietnas pārdomas par to, vai ir pareizi saukt tos par "šokolādes", jo pašas šokolādes tajos nav necik, tik vien kā kakao.

Runājot par mafinu receptēm, man jāatzīstas, ka es diez vai spēšu izcept 10 dažādus mafinus, kā biju sākotnēji apņēmusies, jo vienkārši nav tik daudz variāciju... Bet vismaz vēl divas alternatīvas receptes man ir, tā ka pirmdien jau būs kāds rezumē.

Vēl manos brīvdienu plānos ietilpst kaut ko uzšūt no drēbēm, kas netiek vairs vilktas. Tā teikt, saudzēt vidi un re-use. Plāns ir no maniem vasaras svārkiem radīt meitiņai šortus ar lencītēm. Vēl tikai jāsaprot, kā tas jādara, un, ja viss puslīdz izdosies, tad apsolu nākošnedēļ aprakstīt darba gaitu ar attiecīgiem foto. Tātad nākošajā nedēļā būs daudz ziņu no manis. Līdz tam!