Metam augļus rumā!

Iepriekšējos gados es gatavoju tradicionālo Ziemassvētku kūku - kur žāvētos augļus uz mēnesi iemērc alkoholā un katru otrdo dienu apmaisa un pielej kādu šļuku vēl klāt. Tad cep kūku gatavu un vēl pāris nedēļas tur ledusskapī, atkal ik pārdienas aplaistot ar alkoholu. Kad pienāk Ziemassvētku vakars, kūku izrotā, ceļ galdā un mielojas. Bet, godīgi sakot, tas viss prasīja pārāk daudz disciplīnas un ņemšanos, tādēļ pagājušajā gadā un arī šogad es nolēmu šo kūku necept. 

Bet tad ieraudzīju Dienas Ēdienos šo recepti, kas ļoti atgādināja to, kuru parasti izmantoju es, tikai bez ilgās augļu un kūkas noturēšanas un aplaistīšanas. Un konditores Daces Tomsones receptes man parasti labi patīk un garšo.

Tad nu nospriedu, ka uz tādu darbiņu gan varu saņemties. Un sametu augļus rumā! Tā nu man šie tur  (+ apelsīnu un citronu sulā) nostāvēja kādas piecas dienas, kamēr es atradu laiku tos pārvērst kūkā. Kūku cepu, kā norādīts receptē.

Sanāca skaista, izdekorēju ar marmelādi un zemesriekstiem, kas manā ieskatā nav nekādi karaliskie kūku rieksti, bet mandeles blanšēt man nebija motivācijas. Balta šokolāde glazūrai noteikti izskatās svinīgāk, bet mājās bija tikai tumšā, tad nu iztiku ar to pašu. Pie kam man baltā šokolāde negaršo :)

Bet tagad parunāsim par kūkas garšu... Atzīstu, ka reti kura kūka spēj man "noraut jumtu", tas notiek tiešām reti. Tāpēc man pašai laikam nebija pārsteigums, ka šī kūka mani nenogāza no kājām. Kāpēc?

Pirmkārt, man šķiet, ka tik bieza un tumīga kūka nevar būt pilnīga, pirms tā kādu laiku nav saņēmusi regulāru šķidruma (vienalga, vai tas būtu alkohols, vai apelsīnu sula) piešprici. Tādēļ es iesaku cept kūku, bet nedekorēt un nelikt galdā jau pirmajā dienā. To vajag kārtīgi sabakstīt ar kociņu (vai smalku adāmadatu, kā citas kūkas gadījumā pārbaudīja Diāna) un aplaistīt ar izvēlēto šķidrumu ik pa divām dienām. Tad, ātrākais pēc nedēļas, tā būs ieguvusi jau citu kvalitāti.

Otrkārt, konsistence man šķita par cietu. Nākamajā reizē es noteikti neliktu norādītās 6 olas, bet gan tikai četras.

Treškārt... aizmirsu.. :) Secinājums: garšo labi, bet līdz pilnībai vēl kāds gabaliņš jāiet. Manuprāt, īsta Ziemassvētku augļu kūka nevar izdoties perfekta, ja tā nav vismaz nedēļu pēc izcepšanas mitrināta. 

Bet vispār - ko es te runāju - izmēģiniet paši!

Apelsīnu kēkss, kas pats kūst mutē

18. novembris ir īstā diena, kad pagatavot īpašu kūku. Saulains, pilns apelsīnu un svētku sajūtas - apelsīnu kēkss ir brīnišķīgs garšas pārdzīvojums. Ticiet!

Sastāvdaļas:
- 225 g mīksta sviesta
- 225 g pūdercukura
- 4 olas (atdalītas)
- 425 g miltu
- 3 tk cepamā pulvera
- šķipsna sāls
- 300 ml svaigas apelsīnu sulas
- 1 tk apelsīna miziņas

Sīrupam:
- 200 ml apelsīnu sulas
- 200 g pūdercukura

Pagatavošana:
1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Ietauko kēksa formu (var izmantot arī apaļo biskvīta formu).
2. Saputo sviestu ar pūdercukuru līdz gaišai masai. Pa vienai pievieno olu dzeltenumus, labi saputojot.
3. Atsevišķā traukā izsijā miltus, iemaisa sāli un cepamo pulveri. Miltu maisījumu kopā ar apelsīnu sulu pievieno olu masai. Tad iemaisa miziņas.
4. Saputo olu baltumus un iecilā masā.
5. Cep aptuveni 45-55 minūtes (atkarībā no krāsns).
6. Katliņā uzvāra apelsīnu sulu ar pūdercukuru, ļauj 5 minūtes burbuļot uz mazas uguns.
7. Kad kēkss gatavs, to izņem no formas un, nedaudz padzisušu, sadursta ar zobu bakstāmo kociņu, tad pārklāj ar pusi no sīrupa. Pēc 10 minūtēm pārlej ar atlikušo sīrupu. Tas veidos sulīgu, neaprakstāmi garšīgu virskārtu.

Daudz laimes, Latvija! Lai skaista svētku diena!

Svētdienas maizīte

Sigulda 27.10.2012. rītā. Sportisti novērtē apstākļus pirms izturības skrējiena sākuma.

Darbīga sestdiena, kad katrs uz savu pusi un darīšanās - vīrs skrēja pret un pa Siguldas kalniem, es ar bērniem bijām ciemos pie citiem bērniem, tad vēl neatliekams brauciens uz lielveikalu silto bērnu bikšu meklējumos un, skat, jau vakars un nakts. Tāpēc svētdienas rītu gribējās tā mierīgi un skaisti.

Kad svētdienas brokastīm nekādi priekšdarbi nav veikti, bet gribas skaisti pabrokastot, es cepu sodas maizīti. Tā ir visātrāk pagatavojamā maize, ko zinu - nav jāraudzē, jāgaida, tikai viss jāsamaisa kopā un jāizcep. Ierakstot googlē "soda bread recipe", atradīsiet daudz variantu šai klasiskajai īru maizei; es cepu tā:

Sastāvdaļas:

- 250-300 g miltu

- 50 g auzu pārslu

- sēkliņas (pēc izvēles)

- 1 tk sodas

- 1 tk sāls

- 1/2 tk cukura

- 300 ml piena

- 3 ēk olīveļļas

Pagatavošana:

1. Uzkarsē krāsni līdz 230 grādiem. Cepamo plāti izklāj ar cepampapīru vai apkaisa ar miltiem.

2. Atsevišķi samaisa sausās un slapjās sastāvdaļas. Tad miltu maisījumā iemaisa pienu ar olīveļļu [ar mikseri, izmantojot mīklas uzgaļus/slotiņas], līdz izveidojas viendabīga masa. Ja pārāk ķepīga, jāpieber vēl milti.

3. Ar mitrām rokām ņem mīklu no bļodas, veido klaipiņu un liek uz plāts. (Klasiska sodas maize ir apaļa klaipa formā, bet pēdējās reizes es esmu veidojusi to klasiski garenu - to ir vieglāk sagriezt, nekā apaļo.)

4. Cep vidēji 20 minūtes. Ēd siltu.

Saēdušies īru sodas maizi ar sviestu un brīnišķīgo Ievas sieru, bērni bija gatavi ziemas priekiem. Pārsteidzoši, ar kādu sajūsmu viņi bauda sniegu! Lai arī šeit kundziņš ir nogāzies zemē un ne pārāk apmierināts purina kājas pa gaisu, tomēr kopumā Filips nemaz neminstinājās un droši soļoja iekšā nezināmajā - sniegā. Atceroties meitas pirmos sniegsoļus, biju nobažījusies, ka puisis arī protestēs, bet nea, viss labi.

Amēlija arī jau paaugusies liela, un spiegdama bauda ziemas priekus. Arī par to man liels pārsteigums un vēl lielāks gandarījums. "Uztaisi man piku!" un "Enģeļi" ir divas iecienītākās spēles (pagaidām).

Tā izskatās dēla pēda pret manējo. Skatoties pēc izmēru tabulas, starp viņa pēdu un manējo ir tieši 20 izmēri pa vidu :)

Savukārt, spriežot pēc ēnām, mans gadu un divus mēnešus vecais dēls mani jau drīz pāraugs!

Svētdienas noslēgums tikpat garšīgs kā dienas sākums. Katrs pēc savām vēlmēm piemeklēja sev vakariņas un priecīgi notiesāja. Ar pilnu vēderu labāks miegs šajā sagrozītā laika dienā.

Māmiņdienai - mājās gatavots Šokolādes Saldējums

Apsveikt mammu Māmiņdienā - to darām [gandrīz] visi. Var apsveikt ar vārdiem, ar ziediem, ar dāvanu. Šogad gribēju pagatavot dāvanu mammai pati. Domāju kaut ko uzšūt, bet nevarēju saprast - ko. Un tad pēkšņi ienāca prātā doma par saldējumu. Krēmīgu, šokolādīgu saldējumu. Tumīgu kā mīlestība.

Pagatavoju divus - vienu ar olām, otru bez. Izdevās brīnišķīgi. Iesaku arī jums iepriecināt sevi un mammu, vai vienkārši sevi=mammu.

Šššokolādes saldējums

Receptes no David Lebovitz grāmatas "Perfect Scoop". Rezultāts: 1 litrs saldējuma.

Saldējumam ar olām vajadzēs:

- 500 ml saldā krējuma

- 250 ml piena ar tauku saturu 3,5%

- 150 g cukura

- šķipsna sāls
- 5 olu dzeltenumi
- 21 g (3 ēk) nesaldināta kakao
- 140 g tumšās šokolādes

Saldējumam bez olām vajadzēs:

- 560 ml saldā krējuma

- 250 ml piena ar tauku saturu 3,5%

- 150 g cukura

- šķipsna sāls
- 50 g (6 ēk) nesaldināta kakao
- 170 g tumšās šokolādes

Pagatavošana (ar olām):

1. Uzsilda pusi (250 ml) saldā krējuma ar kakao, kārtīgi iemaisot kakao. Uzvāra, samazina uguni un ļauj burbuļot aptuveni 30 sekundes, nepārtraukti maisot. Noņem no uguns un pievieno sasmalcinātu šokolādi, maisot līdz viendabīgai konsistencei. Tad iemaisa atlikušo saldo krējumu (250 ml). Visu masu pārlej lielā bļodā, kurai pa virsu uzliek sietiņu (vajadzēs vēlāk).
2. Tajā pašā traukā uzsilda pienu ar cukuru un sāli. Paralēli citā bļodā saputo olu dzeltenumus, kuros uzmanīgi lej iekšā silto pienu, nepārtraukti maisot. Tad olu masu pārlej atpakaļ katliņā un liek atpakaļ uz plīts.
3. Nepārtraukti maisot (un tiešām - nenovērsiet ne acu no katliņa! citādi saies omletē!) uz vidējas uguns vāra olu masu, līdz tā sabiezē un vairs brīvi netek nost no maisāmās lāpstiņas. Tajā brīdī ņem katliņu nost no plīts un masu lej iekšā 1.punktā sagatavotajā šokolādes masā. Lej caur sietiņu, lai nebūtu kunkuļu. Bļodu uzreiz atdzesē ledus peldē (es parasti lieku izlietnē ledainā ūdenī, bet ideālajā gadījumā jūs varat sabērt pilnu trauku ar ledus gabaliņiem un likt tajā).
4. Atdzesēto saldējuma masu liek trauciņā un ledusskapī - lai atdziest vismaz dažas stundas. Pēc tam liek saldējuma mašīnā un gatavo saskaņā ar mašīnas instrukciju.*

Pagatavošana (bez olām):

1. Samaisa kopā saldo krējumu, kakao, cukuru un sāli katliņā un uzkarsē, bieži maisot, līdz masa sāk vārīties un putoties.
2. Noņem no uguns un iemaisa šokolādi, līdz tā pilnībā izkususi. Tad iemaisa pienu. Visu masu ielej blenderī un blendē aptuveni 30 sekundes, līdz masa viendabīga (atzīšos - blendēšanu es vienmēr izlaižu, man žēl smērēt vēl traukus, bet tas noteikti nāktu par labu masai, tāpēc iesaku tomēr tā darīt :)).
3. Masu atdzesē ledusskapī slēgtā trauciņā un tad saldē mašīnā saskaņā ar instrukciju.*

* Ja nav saldējuma mašīnas, tad iepriekš ledusskapī atdzesēto masu lej lēzenā traukā, kuru liek saldētavā. Pēc 45 minūtēm pārbauda - ja masa malās jau sākusi piesalt, visu kārtīgi sakuļ ar putojamo slotiņu, tādējādi salaužot ledus kristālus. To pašu atkārto ik pēc 30 minūtēm līdz masa sasniegusi saldējuma konsistenci.

** Piezīme: Saldējums ar olām sabiezēs un sasals daudz ātrāk kā otrs bez olām. Līdz ar to, ja ir maz laika līdz pasniegšanai, tad drošāk ir izvēlēties recepti ar olām. Garšas ziņā arī būs atšķirības - šokolādes saldējums ar olām būs krēmīgāks, maigāks un tumīgāks. Savukārt šokolādes saldējumā bez olām būs izteiktāka šokolādes garša, kā arī kopumā garša būs intensīvāka. Pasniegts ēdājiem saldējums bez olām ātrāk kusīs (tiešā nozīmē :))

Lai arī izklausās sarežģīti, tomēr, kad ķeras klāt, viss izdodas ātri un vienkārši, tāpēc nevajag baidīties!

Kad saldējums gatavs, var izdekorēt kastīti un doties ciemos pie mammas. Lai skaista Māmiņdiena!

Apgleznotie Lieldienu cepumi

Šī ir ierasti mierīga diena, kad kristieši svin Lielo Piektdienu. Mēs Lieldienas svinam vairāk pēc pagānu tradīcijām, ne baznīcas, bet ievērojam, ka šai dienai ir īpaša nozīme, tādēļ klusāko no pirmslieldienu dienām pavadām mierīgi mājās. Olu krāsošana notiks sestdien, tādēļ šodien var izcept cepumus, kurus dāvināt un ēst Lieldienās.

Sākums ir vienkāršs. Izcep sviesta cepumiņus. Es izmantoju šo recepti bez olām, jo meitai ir alerģija pret tām, bet jūs varat ņemt jebkuru citu recepti. Tā kā sviesta mīklas cepumi parasti cepot izplūst, tad pēc izcepšanas tos pēc pāris minūtēm pārvieto no pannas uz citas cietas virsmas un, kamēr nav vēl sacietējuši, ar glāzi vai vēl labāk - olas formiņu (es tādu veikalos neatradu!) - izspiež akurātas formas.

Kamēr cepumi dziest, sagatavo glazūru. Ja jums ir sava pārbaudīta glazūras recepte, izmantojiet to, bet es darīju tā:

Sastāvdaļas:

3 olu baltumi

4 krūzes pūdercukurs

1 tk citronu sula vai ābolu etiķis

(NB! te sanāks liels daudzums glazūras, tādēļ, ja cepumu nav daudz, vajag būtiski samazināt sastāvdaļu daudzumu)

Pagatavošana:

Olu baltumus puto, pamazām pievienojot pūdercukuru. Puto, līdz masa iegūst spīdīgu, stingru veidolu, tad pielej ābolu etiķi un viegli iecilā.

Glazūru ieliek mazākos trauciņos un katrā iepilina pāris piles pārtikas krāsvielu (es mazās pudelītes pirku Gemosā). Svarīgi nepilināt uzreiz lielajā glazūras traukā! Samaisa, bet ja krāsa neapmierina, piepilina vēl mazliet un atkal samaisa.

Un tad sākas pati labākā daļa - cepumolu dekorēšana. Es to daru klusā vienatnē, bet var darīt arī kopā ar bērniem. Viņiem ļoti patiks, bet, tā kā es šoreiz gribēju sazīmēt smukumus, tad bērnus nepieaicināju :) 

Glazūra sacietē diezgan ātri, bet ar pāris stundām jārēķinās. Tad var skaisti iesaiņot un gatavoties ciemos iešanai un apdāvināšanai.

             Lai priecīgas un garšīgas Lieldienas!

P.S. Ja pāri paliek daudz glazūras, no atlikušās masas var izcept Pavlovu. Tikai jāpievieno masai kartupeļu ciete, un aiziet!

Kā es iemācījos pildīt makaronus

Jau sen es gribēju iemācīties pildīt makaronus. Jūs noteikti zināt tos lielos gliemežvākus vēl lielākajās kastēs lielveikalu makaronu plauktos. Skatījos uz tiem, skatījos, bet nekad nepietika dūšas pamēģināt. Līdz vienu dienu vīrs pārnesa mājās. Tā es uz tiem turpināju skatīties savas virtuves plauktā. Bet tad pienāca tā diena, kas pienāk katrā saimniecībā - diena, kad pusdienas gribas, bet mājās nav nekā [prātīga] ēdama. Un šajā dienā es saņēmos, pieķēros un ar pirmo reizi iemācījos pildīt makaronus. Jāāā!!

Vajag tikai izvilkt laukā visus krājumus, un pusdienas noteikti sanāks.

Paprika, saldais krējums, fenhelis, atsaldētas gailenes, lielie makaroni

Dārzeņus smalki sagriež un kopā ar gailenēm izsautē olīveļļas+sviesta maisījumā līdz mīksti. Vienlaikus izvāra makaronus līdz al dente stāvoklim. Makaronus nokāš, izkārto pa vienam uz virsmas, lai nesalīp, savukārt dārzeņus izber bļodā, lai tie nedaudz padziest.

Pildīšanu veic ar rokām un tējkaroti. Varbūt ir kādas labākas metodes, bet tās es vēl neesmu atklājusi.

Kamēr pilda makaronus, katlā, kurā pirms tam sautējās dārzeņi, ielej saldo krējumu, piemet rozmarīnu un uz mazas uguns karsē, lai saldais krējums savelkas ar rozmarīna garšu. Tad pa vienam uzmanīgi ievieto pildītos makaronus un ļauj tiem kādas minūtes pasildīties saldajā krējumā, lai viss savelkas ar aromātiem.

Un viss. Zvanu vīram, lai brauc svētku pusdienās. 

- Kādi svētki? 

- Otrdiena taču!

Garšīgi kopā ar biešu salātiem (vārītas, sarīvētas bietes + valrieksti + olīveļļa + sāls)

Ziemīgs saldējums galvas atvēsināšanai

Tā laikam ir Mēness fāze. Mana kaimiņiene, kura jau sen dzīvo pēc Mēness kalendāra, man vakar teica, lai tikai es šodien neko īpašu neplānojot, jo ir Mēness cikla pēdējā diena, nulles fāze (vai kā tamlīdzīgi, precīzu terminoloģiju neatceros). Es klusībā nodomāju, ka tik traki jau nevar būt. Bet come on, šodien viss ir tieši tā. Es jūtos tā, it kā man smadzeņu vietā galvā būtu sabāzta vate. 

Šodien ir tā diena, kad pēc divarpus nedēļām mājās mana meita ir atkal devusies uz bērnudārzu, un vismaz teorētiski tas nozīmē - vairāk laika sev. Tā nu es jau vakar vēlu vakarā piesēdos pie šujmašīnas, lai piebeigtu pēdējās vīles saviem pasūtījumiem (jipī, man ir pirmie šujamdarbu pasūtījumi!! :)). Bet! Nekas! Nešuvās! - diegi ķeras, velkas, met līkumus un kūkumus. Atstāju mierā. Pieķēros šodien. Bet! Atkal! Nekas! Nešuvās! Galva pilna vates. Vāks. Pilnīga nulles fāze.

Vajag atdzesēt prātu. Es eju pie saldētavas un ielieku sev lielu porciju ziemas saldējuma. Iesaku arī jums to pagatavot un turēt gatavībā. Ja ne agrāk, tad nākošajā Nulles Fāzē noteikti noderēs.

Ingvera un citrona saldējums

Pamatrecepte no David Lebovitz grāmatas "Perfect Scoop" ar maniem papildinājumiem 

Vajadzēs:

- 85 g svaiga ingvera

- 500 ml saldā krējuma

- 250 ml piena ar tauku saturu 3,5%

- 150 g cukura

- 1 citrons

- šķipsna sāls

Pagatavošana:

1. Ingveru nomizo, sagriež plānās garenās šķēlītēs. Gareniski nogriež citrona mizu.

Abus liek katliņā, pārlej ar ūdeni tā, lai tas būtu vēl 2 cm uz augšu, un uzvāra. Turpina vārīt vēl 2 minūtes, tad nokāš. Škidrumu izlej, tas vairs nebūs vajadzīgs.

2. Blanšētās ingvera un citronu miziņas šķēlītes ieliek atpakaļ katliņā, pievieno pienu, pusi saldā krējuma, cukuru un sāli. Uzsilda, uzliek vāku un noņem no uguns. Ļauj ievilkties istabas temperatūrā 1 stundu.

3. Uzsilda masu, izņem laukā ingveru un citronu (tos izmet) un pielej otru pusi saldā krējuma.

4. Masu kārtīgi atdzesē ledusskapī (tās parasti ir vismaz 4-8 stundas). Tad lej saldējuma mašīnā un gatavo, kā norādīts mašīnas instrukcijā.

Ja nav saldējuma mašīnas, tad atdzesēto masu lej lēzenā traukā, kuru liek saldētavā. Pēc 45 minūtēm pārbauda - ja masa malās jau sākusi piesalt, visu kārtīgi sakuļ ar putojamo slotiņu, tādējādi salaužot ledus kristālus. To pašu atkārto ik pēc 30 minūtēm līdz masa sasniegusi saldējuma konsistenci.

Tā, tā, vai jūs vēl lasāt? Vai arī sen jau esat virtuvē? Es ceru, ka pēdējais variants. Pie karotēm - aiziet!! :)

Papildinājums: Ja jums patīk gatavot saldējumu, lielisks papildinājums jūsu pavārgrāmatu kolekcijā ir David Lebovitz grāmata ar brīnišķīgajām receptēm "Perfect Scoop". Pie tās vai pie jebkuras citas izvēlētas grāmatas var tikt, piesakoties Līgas Kristas blogā uz izlozi vēl līdz 29. februārim!

Spinātu čipsi

Vai jūs ēdat dārzeņus un zaļumus? Vai daudz? Un vai jūsu bērni (arī) tos ēd? Mana meita ēd tikai dažkārt, nekad nevar paredzēt, vai tajā reizē salātlapas ies pie sirds, vai ne. Dārzeņi un zaļie augi ir ļoti labi organismam, to zinām mēs visi. Tik kā lai panāk, ka arī bērni ēd šos labos augus un lai ēd tos ar prieku? Jāpasniedz bērniem interesantā veidā. Tādēļ, lūdzu, - spinātu čipsus studijā!

Recepte no šejienes, ļoti vienkārša un ātra. 

Vajadzēs:

- 2 pilnas saujas lielo spinātu lapu

- olīveļļu

- jūras sāli

- piparus

Pagatavošana:

1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 120 grādiem. Sagatavo cepamo plāti, tajā ieklājot cepampapīru.

2. Nomazgātus un nosusinātus spinātus liek lielā bļodā, apslaka ar olīveļļu un viegli samaisa, lai eļļa klāj spinātlapas.

3. Izkārto spinātus uz sagatavotās plāts, uzkaisa jūras sāli un piparus. Ar sāli nepārspīlēt, citādi būs ui, cik sāļi.

4. Cep 20-25 minūtes - ap 20.minūti jāpārbauda, kādā stāvoklī spināti ir. Gatavi tie vairs nav mīksti, bet gan kraukšķīgi.

Rezultāts jūs pārsteigs. Vai, vai, vai, cik garšīgi! Un mans bērns ēda pilnu muti, jo čipsi - nu čipsi taču viņai garšo :)

Gadījumā, ja uz palodzes jums aizkavējies arī kāds dārzenis, tad laikā, kamēr čipsi cepas, var pagatavot avokado salsu:

Salsai nepieciešami:

- 2 avokado

- 2 tomāti

- 1 neliels sarkanais sīpols

- 1 neliels ābols

- 1 citrons

Pagatavošana:

Visu sagriež mazos gabaliņos (kā smalkam rosolam), bļodiņā sajauc ar olīveļļu, sulu no 1 citrona, pievieno sāli un piparus. Gatavs! Var likt uz lielākajām spinātu čipsu lapiņām un ēst kopā. Ak, cik garšīgi un veselīgi! :)