ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Grūbu pudiņš

Darbdienas vakars un jūs prātojat, ko nez pagatavot garšīgu, veselīgu un galvenais - lai būtu ātri? Man tā ir bieži. Pēdējā žurnālā "Ievas Virtuve" ir vesela gūzma recepšu ar ziemas labāko graudaugu - grūbām. Mani ieinteresēja saldais ēdiens, kura oriģinālo nosaukumu es neatceros, bet izskatās tas kā pudiņš.  Te recepte pēc manas atmiņas :)

4 personām

1. Pusglāzi grūbu aplej ar glāzi auksta ūdens un atstāj uz pāris stundām ievilkties. Tātad vislabāk to izdarīt pirms došanās uz darbu, lai vakarā var jau vārīt.
2. Pēc tam, kad kārtīgi piebriedušas, pielej klāt glāzi augļu sulas, pieber dažādus žāvētus augļus (pēc izvēles),  nedaudz cukuru, sāli un kanēli, piespiež citrona sulu un lēni vāra uz mazas uguns, kamēr viss savārījies biezā masā.
3. Tad pilda trauciņos (der arī nelielas krūzītes) un atdzesē. Es atstāju uz nakti trauciņos, un no rīta bija smuki sacietējis.

4. Uzvāra ķīseli (vai arī nevāra, jo droši vien var ēst arī ar saldējumu vai jebko citu, kas garšo).
5. Izgāž pudiņu uz šķīvja, pārlej ķīseli (vai pieliek saldējumu vai tml.) un pasniedz savai saimei, lai ēd gardu muti :)


Bet, ja nu kādam galīgi neiet pie sirds šāds augļu-grūbu pudiņš, tad viens, divi izcepam Banānu kēksu, kur dažādībai koksriekstu pārslas aizstājam ar kaltētām dzērvenēm un šokolādes gabaliņiem. Un atkal pasniedzam savai saimei :) Galu galā ir auksta ziema, kad jāsildās no iekšienes!

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

Lomu spēles pieaugušo dzīvē

Šī ziema ir pirmā, kurā es dzīvoju un mēģinu atrast kopsaucēju starp divām savas dzīves lomām - mammas lomu un darbinieces lomu. Pagājušajā ziemā es vēl darbojos tikai kā mamma, tad pavasarī atgriezos darbā un sāku apgūt jaunas prasmes. Ōōō, grūti gāja. Šodien kā reiz izlasīju Mans Mazais 02/2011 rakstu par atgriešanos darbā un biju pārsteigta, cik daudz tur ir par mani toreiz - atgriežoties darbā. Īsumā:
- "atsākot darba gaitas, esi gatava - viss var nebūt un, visticamāk, arī nebūs kā agrāk" -> jā!
- "pirmajos mēnešos tev var šķist, ka esi nokļuvusi uz citas planētas, ka neesi piederīga šai videi" -> jā un jā!
- "iespējams, esi priecīga par iespēju atgriezties darbā un atkal sajust sevi citā lomā, tomēr (..) vainas apziņa liek tev par šo lēmumu ik pa brīdim šaubīties" -> JĀ!
- "gandrīz vai katra mamma (..) aizdomājas par to, vai (..) viņas svarīgākajam un lielākajam pienākumam nevajadzētu būt rūpēm par bērnu" -> JĀĀ!!

Šis raksts man būtu noderējis toreiz, taču ir labi pat tagad apzināties, ka tā emociju un pārdomu gūzma, kurā slīku pirmos trīs mēnešus pēc darba atsākšanas, pārņem daudzas sievietes. Tomēr pat tad, kad esi saradusi ar faktu, ka patiešām ej uz darbu un strādā piecas dienas nedēļā, tas nenozīmē, ka esi tikusi galā ar savu jauno lomu, kuru sauc "strādājoša mamma". Es nekad nebūtu iedomājusies, cik daudz kas manā dzīvē mainīsies pēc tam, kad atgriezīšos darbā. Un es it nemaz nerunāju par tādām pašsaprotamām lietām kā samierināšanās un pieņemšana, ka bērnu redzu tikai agri no rīta un vakarā pēc plkst. 19, ka manu bērnu nu daļēji audzina citi cilvēki, atklājumu par to, ka nu dienā ir vismaz 8 stundas, kurās var atrast labu brīdi arī padomāt pašai par sevi vai pusdienlaikā vienkārši pasērfot internetā, neviena netraucēta utt. Nē. Tas, kas patiešām mainījās un ko man bija visgrūtāk pieņemt, bija savu standartu/uzstādījumu/principu pārkāpšana un tādu lietu pieņemšana, kas agrāk likās ja ne nepieņemamas, tad vismaz nevēlamas. Piemēram varu minēt kaut vai mājas kārtību (lasi: nekārtību). Manuprāt, visprecīzāk šo jauno dzīvi, mēģinot apvienot jaunās dzīves lomas, izsaka šis vācu žurnālā Eltern (03/2010) publicētais raksts:

MANA DZĪVE IR KOMPROMISS! 
jeb Kādēļ strādājoši vecāki nevar būt perfekti. Un kādēļ viņiem nemaz tādiem nav jābūt.

Brīvdienās pēc gada pārtraukuma atkal izlasot šo rakstu es sajutu atvieglojumu. Un gribu padalīties. Tātad:

"Visa sākumā ir atziņa, ka ne viss ir paveicams. [Sabiedrībā] joprojām ir biedējoši augstas prasības pret vecākiem: uzposti dzīvokļi, kārtīgi, labi audzināti bērni, super karjera, piepildītas partnerattiecības - "power" pāru bilde joprojām ir dzīva. Taču tā vienmēr ir bijusi pasaka (..). Sākumā daudzas sievietes tic, ka tas viss ir iespējams, ja vien viņas gudri organizēs dzīvi. Un tad kādā brīdī baterija ir pilnīgi izlādējusies. Sociālpedagoģes H.Heinemann padoms visiem, kas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāk strādāt: nost ar prasībām!

Prasības pret māju
Burvju vārdiņš ir "deleģēt". Veļas izkarināšanu nodot veļasmašīnas automātiskā žāvēšanas režīma pārziņā, vakariņas nedēļai uz priekšu atļaut sarūpēt vīramātei, iepirkšanos partnerim. Otrs burvju vārdiņš ir "plānot". Laicīgi sarūpēt dāvanu bērnu dzimšanas dienas ballītei, saplānot bērna garderobi dārziņam nedēļai uz priekšu, laicīgi iepirkt/sarūpēt krājumus, piemēram, iepirkt spuldzītes, tualetes papīru, cukuru ar rezervi.

Prasības pret darbu
Jūs vēlaties būt tas pats pilnvērtīgais darbinieks, kas jūs bijāt iepriekš? Saprotams. Taču tas vairs nefunkcionē. Jums tagad ir ģimene, un jūsu prioritātes ir mainījušās. Ja vadība nāk pretim un ļauj piemērot elastīgu darba laiku, ir jāuzmanās, lai tas neatņem laiku ģimenei - darbdienas vakars portatīvā datora priekšā, labunakti bučiņa, vienlaikus runājot pa mobilo telefonu - tas vairs nav nekāds izņēmums. "Ģimene nerodas pati no sevis. Mūsdienās ģimene tiek piemērota darbam, tā vietā lai darbu piemērotu ģimenei," tā K.Jurczyk. Apzinieties to, kad ņemat darbu uz mājām. Piedāvājiet šādu iespēju [darba devējam] tikai izņēmuma gadījumos.

Prasības pret bērniem
Bērniem ir nepieciešams laiks un ikdienišķums. Atzīšanās "Leons mani šodien apsaukāja" nekad nesekos pēc jautājuma "Un kā gāja bērnudārzā?", bet gan tā starp citu, garāmejot, būvējot kopā Lego, tīrot zobus.. Taču daudzas ģimenes ir ar tik pārplānotu dienu ritumu, ka ikdienišķumam vairs neatliek laika. Piecos izņemt no dārziņa, sešos vakariņas, septiņos grāmatas lasīšana un tad jau gulētiešana. Vecāki ar ambīcijām vēl paspēj "iespiest" pirmdienās un ceturtdienās futbola treniņu vai muzikālo izglītošanu. Taču tas nevar funkcionēt. Jo strādājošu vecāku dzīve ir kompromiss. Jūsu bērnam nav jāpiedalās katrā piedāvātajā nodarbībā, lai no viņa vēlāk kaut kas sanāktu. Labāk uzdāviniet viņam laiku atpūtai.

Prasības pret sevi
Lai ikdienas dzirnavās nepakļūtu zem ratiem, strādājošiem vecākiem ir nepieciešams pārtraukums. Tāds mazs kā rīta kafijas tase, ko vienatnē izdzert virtuvē. Vai pēc darba dienas, sēžot blakus bērnam smilšu kastē necelt pilis, bet gan bezmērķīgi lūkoties koku galotnēs. Tikpat nepieciešami ir lielāki pārtraukumi kā, piemēram, "otrdienu vakari pieder man" vai "reizi mēnesī sestdienu rīti pieder mums". Bērnam ir vajadzīgi laimīgi un nevis perfekti vecāki. Izdegšanas speciāliste Heinemann saka: "Ir svarīgi radīt sev salas, uz kurām "uzkāpjot" var pārraut ikdienas riņķa danci. No atstatuma var skaidrāk saskatīt to, kas ir patiešām svarīgs un kas var palikt neizdarīts."

Un neizdarīts vienmēr kaut kas paliks. Strādājošu vecāku dzīve ir kompromiss. Taču kompromisi galu galā ir māksla sadalīt kūku tā, ka katrs domā, ka viņam ir ticis lielākais gabals."

***
Pateicoties šim rakstam un varbūt arī ikdienas ritumam es pēdējo mēnešu laikā esmu kļuvusi rāmāka un iemācījusies kaut daļēji akceptēt šībrīža dzīvi tādu, kāda tā ir. Atnākot no darba ap astoņiem un ieraugot putekļu kaudzīti, tā vietā, lai ķertos pie slotas, es ieeju vannā, tad saģērbju bērnu un mēs reizē ejam gulēt pulksten deviņos. Miegs ir svarīgāks par mājas uzkopšanu, atpūties prāts ir svarīgāks par ierakstu blogā, smaidīga mamma ir svarīgāka par izgludinātu kleitiņu. Un tā tālāk.

Kā jūs tiekat galā?

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Jūsu jaunā mīļākā ŠOKOlādes kūka

Pēc tik ilgas pauzes pirmajam ierakstam būtu jāsākas vismaz ar paskaidrojumu, bet šodien tomēr tāda kā maza svētku diena - 14. februāris - tādēļ domāju, ka jums vairāk noderēs brīnišķīgas šokolādes kūkas recepte, ko izcept draudzīgām svētku vakariņām.

Šo recepti man parādīja kolēģis. Izmēģināju. Bija sajūsmā :) Šeit ir oriģinālā recepte, bet, kā jau ierasts, es to nedaudz uzlaboju, un tādēļ piedāvāju savu versiju:

1) 200 g tumšās šokolādes + 200 g sviesta izkausē ūdens peldē

2) 4 olu dzeltenumus saputo ar 100 g cukura.
3) 4 olu baltumus saputo stingrus, uz beigām pakāpeniski pievienojot 70 g cukura.

4) Saputotajos olu dzeltenumos iemaisa izkausēto šokolādes masu, tad uzmanīgi iecilā saputotos baltumus.

5) Lej ietaukotā biskvīta formā un liek uzkarsētā krāsnī. Cep 175 grādos 30 minūtes.
6) Pēc 30 minūtēm krāsni izslēdz, kūku atstāj iekšā, durtiņas nevirina vēl 7 minūtes. Pēc 7 minūtēm paver durtiņas un atstāj kūku krāsnī vēl 5 minūtes.
Lai izvairītos, ka kūka saplaisā kā zeme karstā vasarā, jāliek virsū kāds vāks. Nākamajās reizēs izmantoju silikona vāku, un vairs nesaplīsa. Varbūt labs rezultāts būtu arī pārklājot pāri foliju.

7) Atdzesē un servē.

Lai laba šī diena!

PAPILDINĀJUMS: Mamma teica, ka kūka nesasprēgās, ja tai pa virsu uzliks no cepampapīra izgrieztu apli. Izmēģiniet un atstājiet komentāru! :)