Četras Līgo bildes un atvaļinājums

Jāņos kā jau ar maziem bērniem - mierīgi, garšīgi un forši. Visu laiku pa lauku mājām, laukā tik pabāzām degunu, jo bija jāpalīdz meitai tikt veselai. Lai varētu doties kopīgā atvaļinājumā. Tā nu šodien mēs ātri sakravājam koferus un pēc stundas jau laižam. Tiekamies nākamnedēļ! Vai varbūt agrāk, ja būs iespējas un vēlēšanās :)

Tikmēr, kamēr

Kamēr sēju meitai "pasteles" (jo pastalas esot nepareizs vārds), tikmēr dēls smuki spēlējās bērnistabā.

Bet tad viņš atrāpoja pie manis ar dzeltenu seju.

Kamēr likvidēju dzeltes sekas, Filips pamanījās iesprūst zem gultas.

Tikmēr Amēlija pieņēma lēmumu boikotēt diendusu.

Bet šobrīd viss ir mierīgi, gluži kā vakarnakt, kad es pamanījos uzšūt sev bikses.

Par tām sīkāk citā reizē, jo nupat pagriezu galvu un redzu, ka Amēlija ir uzrāpusies uz zīdaiņu pārtinamās virsmas, aizsniegusies līdz slepenajam plauktiņam un darbojas ar manām lūpukrāsām...!!!

..

..

"Brālis man sit!"

Tā man paziņo Amēlija.
- "Vai tiešām?" es brīnos.
- "Jā! Viņš mani nosauca par kakainu briesmoni!!"

...

Te būtu vietā atgādināt, ka brālim ir 10 mēneši.

Un ko viņš pats? Viņš neliekas ne zinis un, kad vien tiek klāt, labprāt sūkā tāfeles krītiņus. Pēdējais notiesātais bija sarkanais, un brīdī, kad ieraudzīju puiku ar sarkanu muti, vaigiem un kājām, mana pirmā doma noteikti nebija ķert fotokameru. Tāpēc, kad pirmā mirkļa mammas izbīlis bija pārgājis, atlika tikai dokumentēt sekas. Kuras, starp citu, pagaidām šķiet neizdzēšamas.

Grāmatu varā

Mūsu puikam arvien augot (tikko atzīmējām 10 mēnešus!) laiks blakusnodarbēm (man) paliek arvien mazāk. Varētu pat teikt, ka mana kaislība - šūšana šobrīd ir pabērna lomā, jo šujmašīna jau galīgi apputējusi dīkstāvē. To es kompensēju, katrā brīvākā brīdī mēģinot lasīt. Izrādās, ka biju ļoti izslāpusi pēc literatūras, jo, saliekot kaudzē visu savu iesākto lasāmvielu, biju pārsteigta par tās lielumu...un dažādību :)

Tiekamies drīz! Un tikmēr - lasām!!

Brīnišķīgā Latgale

Jums arī novēlu brīnišķīgu sestdienu!