Mani gada prieki

Sveiciens gada nogalē no tālās Latgales. Pēc Ziemassvētkiem Rīgā un priecīgas manu 30 gadu sagaidīšanas steidzāmies šurp cerībā noķert ledu uz ezera. Bet nekā, ledus bij prom un slidošanas prieki [pagaidām] neizbaudīti. Taču tas nekas, laukos arī bez sniega ir labi. Vīramāte iekurina pirti, izcep brokastīs pankūkas, Amēlija dauzās ar brālēniem un māsīcu, vīrs grilē gaļu un man atliek tikai izklaidēt mūsu mazo puiku. Atpūta tās tīrākajā formā.

Bez tam man atliek samērā daudz laika domāšanai. Domāt man ir gandrīz tas pats, kas elpot :). Un piemēroti gada nogalei es domāju par visu ko, kas šajā gadā piedzīvots. Kādi prieki, vilšanās, pārdzīvojumi bijuši. Šogad neesmu bijusi nevienā ceļojumā uz ārzemēm, bet tā vietā es baudīju un baudu citu, daudz aizraujošāku un izaicinošāku ceļojumu – būt mammai diviem bērniem. Tā ir citāda pieredze kā ar vienu bērnu. Nedaudz grūtāka :), bet daudz priecīgāka pieredze. Bet, protams, bez bērniem šajā gadā man ir bijuši arī daudz citi piedzīvojumi un prieki, galvenos no kuriem gribu pati sev salikt rindiņā, lai redzētu, cik ļoti labs ir bijis šis gads.

Mani gada lielie prieki

1. Ģimene. Un reizē ar meitu un dēlu arī milzīgs prieks un gandarījums par piedzīvotajām mājdzemdībām, kas man ļāvušas atklāt sevī nezinātus spēkus

2. Šūšana! Šūšanas kursi, overloks, visi jaunie sasniegumi šūšanā – vīrieša krekls un bikses, kleita pašai, plašķis (kas joprojām nav atrādīts), piecas jaunas kleitas Amēlijai un vēl un vēl

3. Blogs un visi bloga lasītāji un komentētāji. Jūs mani patiešām iedvesmojat! Paldies ikkatram no jums, ka esat ar mani!

4. Kū-kas un saldie. Creme brulee, pavlova, saldējumi, zemeņu un citrona kūkas.

5. Vasara pie jūras un augusts Latgalē.

Izrādās, lai es justos labi, man pietiek ar pavisam ikdienišķām lietām. Tāda apziņa ir ļoti patīkama, tāds kā kompliments pašai sev :)

Un kā jūs pavadāt gada nogali? Mājās vai laukos? Un kas mani interesē vēl vairāk – kādi ir jūsu šī gada prieki? Padalieties, lai varam iedvesmoties viens no otra un uzsākt jauno gadu uz priecīgas nots!

Pēdējā brīža dāvanas

Tāda sajūta, ka pēdējās nedēļas laikā blogzemē ir iestājies klusums - visi retāk blogo un retāk skatās blogus. Gatavojamies svētkiem? Skrienam? Vai izbaudām? Ceru, ka pēdējais variants :) 

Bet, par dāvanām runājot, - tā jau saka, ka dāvanas svētkos nav galvenais, tomēr šķiet, ka tā ir neatņemama svētku sastāvdaļa. Un man ļoti patīk pārdomāt, gatavot, arī iegādāties dāvanas un pasniegt tās tuviem cilvēkiem. Man ir svarīgi pagatavot kaut ko nelielu, bet īpašu un pasniegt to svētkos draugiem, labajai dakterei, mūsu bērniņa saņēmējai vecmātei un vēl citiem, kuriem man ir svarīgi pateikt Paldies. Šādiem "paldies" es pārsvarā vai nu cepu cepumus, vai gatavoju trifeles. Bet šogad izmēģināju ko jaunu - mājas šokolādi un speciālu tējas maisījumu. Abām idejām iedvesmu guvu, pāršķirstot 2008. gada nogales Labu Apetīti žurnālus.

Mājas šokolāde

Sastāvdaļas:

- šokolāde

- sēkliņas, graudiņi u.tml. pēc saviem ieskatiem

- jūras sāls

- follija

Pagatavošana:

1. No follijas izveido nelielas formiņas, kurā tiks gatavota šokolāde.

2. Karsta ūdens peldē kausē šokolādi.

3. Vienlaikus uz pannas apbrūnina sezama un saulespuķu sēkliņas.

4. Follijas trauciņos saber sēkliņas, lej virsū izkausēto šokolādi, pa virsu uzkaisa sāli.

5. Liek ledusskapī atdzesēties. Kad šokolāde sacietējusi, noloba folliju.

Pikantā tēja

Sastāvdaļas 1 porcijai:

- 1 citrons

- 1 čili pāksts

- 4 tk melnās tējas

- 1-2 paciņas vaniļas cukura

Pagatavošana:

1. Ja ir iespēja un aprīkojums, tad var sagriezt citronu ripiņās un čili uz pusēm un izžāvēt. Ja nav ne laika, ne žāvējamās iekārtas, tad citronu un pāksti atstāj veselus un negriež.

2. Ieber tūtiņā 4 tējkarotes melnās tējas, pievieno citronu un čili. Klāt pieliek vaniļas cukura paciņu. Tūtiņu aizsien.

3. Uz lapiņas uzraksta tējas pagatavošanas instrukciju, piesien pie tūtiņas un dāvina.

[Pagatavo svētkiem!] sprunguļvīri. sniegavīri. ziemziedusievas.

Pēdējā trešdiena, un Ziemassvētki jau ar roku aizsniedzami. Steiga, steiga visapkārt, neliels stress apkārtējo sejās un norūpējies jautājums - vai visas dāvanas jau sagādāji? Vismaz tā izskatās dzīvē man apkārt. Svītrojot darbiņus darāmo lietu sarakstā un mēģinot visu paspēt, ir viegli pazaudēt vai vispār nesajust Svētku Nākšanu. Tāpēc šodien pie manis ciemojas īsts meistars sajūtu radīšanā... 

Labrīt, Kristīn! Kristīne no klusi sajust sajūtas... ir brīnumu radītāja, savām rokām viņa darina īstus meistardarbus, izmantojot dabā atrodamos materiālus un pārvērsdama tos dažādos jaunos veidolos. Brīnumu radīšanā svarīgu vietu ieņem arī viņas meita Dille. Un suņuzvēri. Un Valters.


Bet nav vairs ko šķiesties vārdiem, jāieklausās sajūtās. Un Kristīnē.

"Sniega nav. un Ledusskapī saldētavā arī vietas nav, lai uzveltu sniegavīru. Bet ir sprunguļi! Jūras malka.. , patiesībā domāju, ka līdz vasarai no tiem prātu neatbrīvošu un dzīvokli arīdzan.

Zāģis - sazāģēt. Urbis - saurbt. Stieples - savērt. Krāsa - izkrāsot. Rokas - izveidot. Zvaniņš - lai sniegavīrs runāt var.

Kāpēc sniegavīrs = jo to patiktu taisīt bērnam, jo tas labi izskatītos eglītē, jo to es labprāt saglabātu - eglīšu mantiņu kastē - tik ilgi, cik vien viņš spēs izdzīvot .. + sniega nav. 

Brienot pa mežu ar dilli šorīt apspriedām jautājumu "Ko  viņa vēlētos šodien uztaisīt Ziemassvētkiem?" .. uz ko viņa atbildēja - " Kaut ko skaistu - kā Pavasaris."

Tad nu... tie pāris ziedi, kas vāzē bij.. tie arī pavasari sniegavīros ievija. Ar krāsām un to spēju ziedēt.

Nemaz nezinu, vai ir iespējams vienlīdz stipri gaidīt ziemu , Ziemassvētkus un pavasari, bet kā , lai par to nedomā, ja ik solis mežā smaržo pēc sūnām, kā pavasarī. Tik tās saules nav.

Bet naktī sapņoju par sniega piku virtenēm..."

Sirsnīgs paldies Kristīnei par svētku prieku! 

Lai mums visiem skaisti!

Adventes gardumi (4. no 4)

Tā kā brīvdienas pagāja darbu darbos un svētdienas vakars tika veltīts rūķu meitenes kleitai, tad esmu jūs atstājusi bez pēdējās Adventes svētdienas gardumiem. Par ko man ļoti žēl! Lai to labotu, esmu sagatavojusi kaut ko ļoti, ļoti garšīgu. Kaut ko, ko varat pagatavot arī pa nedēļas vidu un uzdāvināt kādam dārgam cilvēkam svētkos. Ja ne Ziemassvētkos, tad varbūt Valentīna dienā :)

Ruma trifeles*

Sastāvdaļas
- 125 ml saldā krējuma
- 375 g tumšās šokolādes
- 45 g sviesta istabas temperatūrā
- 45 ml ruma vai liķiera
- 75 g nesaldināta kakao

* šī recepte ir no David Lebovitz grāmatas "Ready for Dessert"

Pagatavošana

1. Uzkarsē saldo krējumu līdz vārīšanās stāvoklim. Noņem no uguns un pievieno krējumam 225 g šokolādes. Atstāj 1 minūti, tad uzmanīgi visu samaisa. Pievieno sviestu un rumu vai liķieri. Es liku savu Cassis.

2. Ar mikseri, izvēloties vismazāko ātrumu, viegli samaisa visu masu līdz viendabīgai emulsijai. Jāuzmanās, lai neiemiksē masā gaisu. Tad ielej masu lēzenā formā un liek ledusskapī uz vismaz 3 stundām.

3. Kad masa atdzisusi, sagriež to vienādos, nelielos kvadrātiņos un ņem ar karoti pa gabaliņam laukā, veido rokās apaļu bumbiņu. Ja ir melones karote, var izmantot to bumbiņu veidošanai. Bumbiņas liek uz šķīvja un ievieto ledusskapī vēl uz 30 minūtēm. (Patiesībā es aizmirsu vēlreiz ielikt ledusskapī, un neko - nebija traki :)).

4. Ūdens peldē izkausē atlikušo šokolādi (140 g) un dziļā traukā ieber kakao.

5. Vienā rokā ar karoti ieliek nedaudz izkausētās šokolādes, ar otru ņem katru bumbiņu un apviļā šokolādē. Tad to liek traukā ar kakao.

6. Bumbiņas var apviļāt kakao vai nu pa vienai, vai arī visas reizē, kratot trauku.

7. Kad visas bumbas apviļātas kakao, tās ievieto sietā un nokrata lieko kakao nost. Jūsu brīnišķīgās trifeles ir gatavas!

Rūķu meitenes tērps

Rūķa tērpa šūšana meitai kopā viņas ar dzimšanas dienas tērpa un dzimšanas dienas ballītes plānošanu, organizēšanu, īstenošanu un citu kultūras pasākumu apmeklēšanu ir iemesls, kādēļ pagājušajā nedēļā man pēc visām šīm aktivitātēm nebija ne kripatiņas spēka iegriezties šeit. Par ko es ļoti atvainojos un šonedēļ centīšos to kompensēt!

Pagājusī nedēļa bija spraiga. Manai meitenei palika trīs gadi, es nogriezu matus un zaudēju vēl 1 kilogramu savā cīņā ar grūtniecības laika uzkrājumiem :) Bet par to visu (vai vismaz daļu no tā) vēlāk, šorīt es tikai gribu atrādīt savu vakarvakara "šuvienu" - ļoti praktisko rūķa tērpu Amēlijas šodienas Ziemassvētku sarīkojumam bērnudārzā.

Ap divpadsmitiem naktī pabeigusi to šūt, es vīram klusiņām teicu: "Cerams, ka rīt, aizejot uz dārziņu, audzinātāja neprasīs, kur ir mūsu rūķa tērps..." Un kā jums šķiet, ko audzinātāja šorīt pajautāja? Jā. Jā! Tieši to viņa arī pajautāja - "Vai jums rūķa tērps būs?!"

Nu labi, piekrītu, šis nav klasisks un stereotipiem atbilstošs rūķa tērps. Šī ir brīnišķīga šaurā velveta kleita, šūta ar mātes mīlestību, apvienojot divas Burdas piegrieztnes + ideju brīvo lidojumu un dabonot krampi kaklā no saspringtas sēdēšanas pie šujmašīnas. Es patiešām neredzu jēgu šūt rūķa mici un apmetni, par kuriem ne tikai neesmu droša, ka meita tos vispār vilks mugurā, bet par ko man arī sāp sirds, ja jāiznieko audums vienai uzvilkšanas reizei. Ō, es laikam tomēr esmu nelabojama praktiķe.

Man šķiet, ka lomu spēlēm (šajā gadījumā: rūķa) var un vajag pieiet plašāk, ar neordināru skatījumu. Galu galā - vai kāds no jums ir redzējis dzīvu rūķi?! Es nē. Tādēļ manā fantāzijā rūķu meitene ir īsta rūķu meitene arī bez mices, bet ar sarkanu (jo sarkans man šķiet svinīgs un ziemai iederīgs) kleitu un bumbulīti matos (sk. augšējo foto), kas simboliski tas pats rūķa mices gals vien ir.

Tādēļ es pasludinu jaunu ēru izpratnē par rūķa tērpiem! Manuprāt, man jau ir viens sekotājs - mana meita, kura šorīt, ieraugot jauno kleitu, teica - vai, cik skaistas spirālītes apakšā!! :)