piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Meiteņu drēbes, puiku drēbes

Nesen lasīju, ka meitenēm patīkot rozā krāsa tādēļ, ka arī citām meitenēm rozā krāsa ir apģērbos un rotaļlietās - un bērni mazā vecumā vēlas līdzināties citiem bērniem, līdz ar to rozā tiek pieprasīts tāpēc, ka arī citām meitenēm ir. Un "citām meitenēm" rozā krāsā drēbes un mantas ir pamatā tādēļ, ka veikali ir pilni ar šīs krāsas izstrādājumiem un vecāki tās automātiski pērk. Jo daudz alternatīvu tiešām nav. Tāds kā apburtais loks.

Kad mums piedzima Amēlija, viņas pirmais apģērbs bija viegli rozā ar baltu. Tas izskatījās tik...maigi un skaisti. Kā radīts mazai meitenītei. Bet visi turpmākie apģērbi bija pamatā gaiši zilgani... Man bija iedoti lietošanā daudzi maza puisīša rāpulīši un tie bija, protams, zili. Līdz ar to mana meita līdz trīs, četru mēnešu vecumam bija saģērbta baltās un zilganās drēbēs. Man toreiz likās, ka nav jēgas pirkt viņai meiteņu krāsu rāpuļus, jo tam nav nekādas nozīmes - kas zīdainim ir mugurā, pie kam mazuļi tik ātri izaug no šīm drēbēm.
Foto avots
Kad meitiņa paaugās un aizdotās drēbītes vairs nederēja, es devos uz veikalu iegādāties viņai jaunas drēbes. Varētu domāt, ka tad gan es iepirkos meiteņu nodaļā. Nekā nebija! Ap to laiku manī bija ieslēgusies programma "Latvietis Praktiskais", kas izpaudās kā praktiski apsvērumi par to, ka nākotnē vēlos vēl bērnus un ka, ja tas būs puika, tad viņam taču nevarēs vilkt māsas rozā drēbes, tādēļ jāiegādājas neitrālas, unisex krāsu drēbītes. Tādēļ meita tika pie violetām, zaļām un brūnām drēbēm. Šodienas acīm skatoties uz šīm drēbēm es tās tomēr redzu kā "puiku" drēbes. Bet mazam bērnam jau ir pilnīgi vienalga, kādas krāsas drēbes viņam mugurā (kaut gan te laikam ir pētījumi par to, ka jūtīgus mazuļus dažas krāsas uzbudina un no tām būtu jāizvairās). Un Amēlija tiešām nekad neprotestēja, kad mamma saģērba viņai mugurā tumši brūnas bikses, lai pēc rāpošanas pa grīdu tās nebūtu katru reizi jāmazgā, un zaļu body ar brūnām un oranžām žirafēm. Jāsaka, ka es ietaupīju kaudzi naudas, ģērbjot meitu iedotajās zēnu drēbēs; un arī videi draudzīgāk, ka apģērbs tiek izmantots daudzkārt, nevis tik pirkts un pirkts jauns.

Bet tad ap meitas gada jubileju man uznāca cita panika - ka mana meita izaugs puiciska, jo bērnībā būs ģērbta pārāk puiciskās drēbēs. Un - voila! - rozā uzvaras gājiens sākās arī mūsu mājās [lasi: skapī]. Šodien, kad Amēlijai tuvojas 3 gadu jubileja, viņa ir tāāda dāma, kura saka nē! visām biksēm un atzīst tikai kleitas.
Foto avots

Un tagad es saprotu, ka nē, bērna gaumi un vēlmi pēc kāda konkrēta izskata vai krāsas neietekmē tas, kā viņš ir ģērbts pirmajā dzīves gadā. Tas, cik izpucēts ir zīdainis, ir tikai un vienīgi vecāku vēlmju atspulgs un vajadzība. Taču jāatzīst, ka "Latvietis Praktiskais" tomēr tik un tā dzīvo manī, jo pat tagad, pērkot meitai zābakus, es plauktos meklēju kaut ko unisex, kaut ko pelēku vai brūnu - tādu, ko arī mazais brālis pēc pāris gadiem varētu nēsāt. Un tas nekas, ka varbūt puisim nemaz nederēs tie apavi tajā sezonā, kad tie būs nepieciešami - tik un tā es nespēju apklusināt to praktiskās mātes balsi sevī. Kaut gan man vajadzētu mācīties no savas līdzšinējās pieredzes, jo, kā es secināju pirms pāris dienām šķirojot meitas drēbes, tāpat savam mazajam puisītim es reti ko velku no māsas unisex drēbēm, jo šķiet, ka viņam vajag ko jaunu... :)

Un kā jūs samērojat praktisko pieeju ar katra nākamā bērna vēlmēm (vai vajadzībām) pēc kaut kā jauna? Vai, pērkot drēbes, piemēram, māsai, ņemat vērā to, ka tās varētu nēsāt arī brālis (un otrādi)? Vai arī es esmu viena tāda uz šīs mammu planētas? :)

11 comments:

  1. Ļoti interesanta tēma. Ja tā padomā, tad tā rozā sērga laikam gan ir sākusies tikai ar pēdējo paaudzi, jo neatceros, ka man vai manām draudzenēm bērnībā būtu bijis jebkas rozā.
    Mani bērni valkāja radu sadotās drēbes līdz pat skolas vecumam, un tās bija pārsvarā puiku vai unisex. Vienu laiku ap rāpošanas vecumu viņiem bija daudz rozā zeķubikšu, bet tās zeķubikses man dila un plīsa tik ātri, ka krāsai nebija nozīmes, novalkāja visas līdz izmešanai. Tāpat arī pidžamas visas bija rozā, oranžas vai baltas - līdz sāku šūt pati.
    Dažādu dzimumu bērnu drēbes man nav īpaši aktuālas, jo es noteikti gribu, lai trešais bērns, ja kādreiz tāds taps, būtu meitene, un meitenei es visu pirkšu kā meitenei, nevis došu divu brāļu un novalkātās lietas. Maniem bērniem nav daudz drēbju, un mīļākās drēbes kaut kā tiek tik spēcīgi apdzīvotas, ka pēc tam pat nevar atdot brālim. Lielākais puika visu izvēlas zilu vai dzeltenu, mazākais - zaļu vai sarkanu. Lai cik labā stāvoklī paliktu kāda lielā puikas drēbe, mazākais to vienkārši negrib, un es neuzstāju, jo man pašai ir dīvaini redzēt lielākā apģērbu mugurā otram, kurš ir tik ļoti atšķirīgs pēc rakstura un temperamenta. Un ar biksēm vispār nav nekādu cerību nodot otram - garās bikses tiek nodzītas līdz ielāpiem un pēc tam arī ar ielāpiem līdz tādai stadijai, ka atliek tikai izmest.
    Man ļoti patīk Tava attieksme, ka nav ko zīdainim pievērst tik lielu uzmanību krāsām. Tie jau lielākoties ir citi cilvēki, kas, ieraugot zilu, automātiski secina, ka puika, un otrādi. Galvenais, lai ērti.

    AtbildētDzēst
  2. Tu noteikti neesi viena tāda uz šīs pasaules :)
    Es gan šai jautājumā esmu citā pulciņā - vienmēr skaidri zināju, ka man būs divi bērni (no sērijas par ideālo ģimeni: vecākais puika, jaunākā meitiņa), bet par drēbēm gan nekad neaizdomājos, ka jāpērk tādas, lai der arī nākamajam... Jāatzīst, ka dēla drēbītes ļoti rūpīgi glabāju, bet ne jau nākamajam bērniņam, vienkārši tās man bija mīļas, jo tās taču mana dēliņa drēbītes :)))
    Es jau gan arī neesmu nekāds "Latvietis Praktiskais", materiālā puse man vienmēr bijusi tāla un sveša - svarīgākais bijis, lai mans puisītis izskatās pēc enģelīša un nu arī svarīgi, lai meitiņa izskatās pēc enģelītes... Tā ka katram savas drēbītes. Krāsas gan klasiskās - puikam zils, meitiņai rozā, tas kas nav zils, tas abiem ir vai nu dzeltens vai zaļš (māmiņas mīļākajās krāsās :D) Rozā krāsa manā dzīvē vispār parādījās tikai ar meitiņas gaidību laiku, līdz tam es to par krāsu nemaz neuzskatīju :) Tik tas nekādi nebija saistīts ar modi vai stereotipiem, vienkārši bija maigi rozā sajūtas un iemīlēju šo krāsu...

    AtbildētDzēst
  3. Mans mazdēliņš sekmīgi novalkā māsas sarkanos apģērbus:) bet pēc sejiņas uzreiz redzams, ka puika :) Man šķiet, ka nav ko iespringt , jāvadās pēc situācijas un iespējām, un katram bērnam pirkt visu jaunu būtu diezgan neekonomiski un "antizaļi",manuprāt... bet cik cilvēku, tik viedokļu..

    AtbildētDzēst
  4. Diāna, paldies par stāstu par rozā pidžamām, es uzreiz sajutos labāk :) Jo man patiešām ik pa laikam uznāk tāda kā viegla vainas apziņa pret meitu, ka lielā daļā mazās zīdaiņu bilžu viņa ir puiciskās drēbēs..
    Un vēl tas teikums - Galvenais, lai ērti. Es pati ģērbjos pēc šī principa, un tā laikam arī (vismaz agrāk) ģērbu meitu. Bet izrādās, ka viņa tagad grib kā smukāk, ne ērtāk. :)

    Inese, tevi varu tikai apbrīnot par spēju pucēt abus savus bērnus, jo man to vienmēr ir gribējies, bet pietrūkusi apņemšanās un enerģija tam pievērst pietiekoši uzmanības.

    Irēna - sarkans manā ieskatā ir unisex krāsa, tik tās piederību kādam dzimumam nosaka pats apģērba gabals (ir rišiņas, volāniņi vai nav) :)

    AtbildētDzēst
  5. Ļoti interesants temats.Principā savai meitiņai pērku meitenīgas drēbes, bet neizvēlos tikai rozā,salīdzinoši daudz esmu iepirkusi ar jūrnieku tematiku-svītras,matrožu apkakles utt., citreiz kaut kas tik ļoti iepatīkas,ka bieži nopērku drēbes,kas derētu pēc gadiem 2,tāpat ar apaviem.Tagad viņai ir 3gadiņi un visu grib rozā,bikses nemaz nepatīk. Un man vispār ir liela vājība uz stilīgām bērnu drēbēm un apaviem,vienmēr padomāju, lai būtu smuki,ērti un modīgi :)Katrā ziņā,tagad atceros,ka zīdaiņu drēbītes biju tik daudz sapirkusi,ka vienai ziemas sezonai bija 6 kombinezoni un gandrīz katru mēnesi varēju nolikt nost vienu Rimi maisu ar drēbēm ,kas palikušas par mazām. Taču principā nepērku princeškleitas bērnudārza pasākumiem,jo tās reti tiek uzvilktas un negribas arī katra pasākuma bildēs skatīt vienu un to pašu komplektiņu,tāpēc izvēlos svārkus,ko var sakombinēt ar visu ko un pēc pasākumiem valkāt ikdienā.Un vispār unisex drēbes ir foršas līdz brīdim ,kad meitene vēlāk bildēs neizskatās pēc puikas un otrādi :)

    AtbildētDzēst
  6. tēma kas lika aizdomāties.
    pirmajā dzīves gadā abiem mazajiem vilku kas bija un daudz neiespringu uz krāsām. kaut kas bija mantojumā no meitas, kaut kas atdots, kaut kas pirkts. bet tagad kad nāk lielāki domāju ko pērku abiem. necenšos pirkt meitai drēbes ar domu, lai paliktu mazākajam brālim. pucēju abus pa savam. zinu sevi no bērnības, ka mani naudas taupības dēļ (no vecāku puses protams) tika māsas nonēsātās, kaimiņu meitenes nonēsātās mestās drēbes ārā. ka jutos vienkārši pazemojoši un nožēlojami, kad skolas gados no klases biedriem dēļ to dabūju ļoti daudz ciest.
    nosolījos maniem bērniem nekādu nonēsātu citu drēbju, kad sāksies bērndārzu un skolas laiki. ir protams lietas ko pērkam domājot lai paliek arī brālim, tie ir gumijas zābaki, kombinzona bikses. tādas lielākas viensezona drēbes. kur krāsa un forma galīgi nespēlē lomu. Tāpēc Maritas cenšos pucēt meitenīgi. bet rozā krāsa mums nav dominējošā, jo ļoti kaitina tā krāsa(ja godīgi). ir tik daudz meitenīgu un skaistu lietu arī citās krāsās. kā arī Makusam tiek savs stils un krāsas.

    AtbildētDzēst
  7. Es droši pērku drēbes māsai - izteikti meitenīgas, zinot, ka tās novalkās MĀSA :p :D :D :D , bet, ja nopietni, tad es arī "zaļu body ar brūnām un oranžām žirafēm" nemaz neuzskatu par puicisku..
    Bet vispār man laikam piemīt tā "pucēšanas" mānija..un tagad to daru daudz drošāku sirdi, jo skaistākās lietas, protams, saglabāju mazajai māsai..Novalkātas drēbes gan es atdodu tālāk tiem, kam varbūt pat tādu nav..Tāpēc domāju un ceru, ka Jasmīna nevarēs sūdzēties, ka viņai māsas "vecās" drēbes jānēsā..Par rozā krāsu - mums, protams, bija tāds periods līdz kādu 2 gadu vecumam noteikti, rozā+Hello Kitty=ļoti aktuāli :)), bet, ja godīgi, tāda vecuma meitenēm, pārsvarā skaitās lietās arī ir tādās krāsās..tagad gan, cenšos no šīs krāsas pamazām atteikties un jāatzīst, ka pārsvarā Emī skapī ir citu krāsu apģērbs ;) Un arī mums bija izteikts "kleitu periods" - vasarā, nu tik IZTEIKTS, ka bija jārīko histērija, ja ieminējos, ka varētu uzvilkt šortus, jo :"Šortus jau tikai puikas nēsā!" :))
    P.S. Es ļoti ceru, ka Amēlijai tomēr iepatiksies Tevis šūtā kleitiņa ;)

    AtbildētDzēst
  8. Paldies par jūsu stāstiem! Izskatās, ka cik mammu, tik veidu kā ģērbt bērnus. Forši tas ir :)

    ilzesh - kur, kur tu atrodi "matrožu" apģērbus?! Es jau sen par tādiem sapņoju, bet neatrodu.

    Madara - es arī tā daru, es arī - gumijas zābakus, kombinezona bikses un sniega cimdus pērku tādus, lai paliek arī brālis! :)

    Jā, Zane, es arī esmu domājusi, ka ja man būtu divas meitas, tad es vecākajai vairāk pirktu meitenīgas drēbes. Kaut vai tās pašas kombinezona bikses varbūt pirktu rozā. Bet neko, melnam arī nav ne vainas :) Un vispār - varbūt ka būs vēl kāda maza meitene, kas nonēsās Amēlijas skaistās kleitas... :)
    Mjā, bet par to šūto kleitiņu - es arī ceru, ka sāks vilkt. Pagaidām vēl nea :)

    AtbildētDzēst
  9. Kad gaidīju puiku (un jau zināju droši, ka būs puika)nolēmu, ka savam pirmdzimtajam pirmās drēbītes būs jaunas, kaut radi jau steidza piedāvāt savus bodijus. Man likās, kā nu tā būs, mēs savu pirmdzimto tā gaidam, ka pēc tam uzvilksim pleķainu humpalu? BET ap rāpošanas vecumu ātri vien novērtēju radu dotās drēbes,jo pa grīdu jaunās štātes ātri vien tika sadzīvotas...vispār, ja paskaitītu, jaunas drēbes esmu savam bērnam pirkusi diezgan maz. Un pirmās drēbes nebūt nebija tikai zilas. Tāpat izvēlējos unisex, jo jau uzreiz bija skaidrs, ka drēbītes glabāšu nākamajam bērnam. Tad nu mazais tika pie dzelteniem, zaļiem un gaišbrūniem lācīšiem. Šobrīd, kad puikam ir jau 2 gadi, viņam vienīgais, kas ir no meiteņu garderobes, ir zeķubikses, jo nez kāpēc uz akcijām parasti ir tikai rozā ar puķītēm. Tā kā tās ir zem biksēm, atļaujamies puikam uzvilkt, jo ir starpība 0,69 Ls vai 3 Ls

    AtbildētDzēst
  10. Inuta, man nekad nav paveicies atrast zeķubikses uz atlaidēm, tādēļ, ja man izdotos, es arī vilktu bērnam tādas, kādas var dabūt lētāk. Vispār bērnu zeķubikšu kosmiskās cenas (Lindex'ā, piem., maksā 5,95 Ls) būtu atsevišķa pētījuma vērts :)

    AtbildētDzēst
  11. Matrožu drēbes pie mums neesmu diemžēl redzējusi,visas esmu dabūjusi Vācijā,Anglijā vai Zviedrijā,sarunāju,lai draugi/radi man atved.Bet mums tagad arī ir tas Hello Kitty periods...Bet ar Hello Kitty drēbēm cenšos neaizrauties.Un vakar pārskatīju Gabrielas drēbes,sapratu,ka ,ja ģimenē ienāktu puisītis, viss būtu jāpērk pa no jauna, ja neskaita dažus gaiši zilus bodijus un brūnas kombinezona bikses.Viss tiešām meitenīgs-puķains un krāsains.

    AtbildētDzēst