Katra izvēlējāmies pa kūciņai un dzeramajam. Amēlijas izvēle - dzērveņu morss - izrādījās ļoti lie-iela, bet tas nenozīmē, ka mazais puncis ar to netika galā.
Pēc lielas pierunāšanas mammai tomēr arī iedeva pagaršot :)
Beigās tomēr punči bija tik pilni, ka tajos vairs nebija vieta pat saldajam kartupelim, un tā nu kaķītis arī tika pie brokastu garduma.
Un tālāk - aiziet uz bērnudārzu ar priecīgu prātu!
cik jauks rīta cēliens!!! Ar ko tādu man asociējas Parīze, nezinu gan kāpēc :)))
AtbildētDzēstMan ar lielo bērnu arī patika pa kafejnīcām dzīvoties - tad viņš jutās tik pieaudzis un svarīgs :), noteikti būs jāatrod laiks arī ar meitiņu šādām divvientulībām. Paldies Tev par šo ierakstu - tik mīļi...
P.S. Nezināju, ka Tavu meitiņu sauc Amēlija
Man šķiet, ka jebkurš bērns neatkarīgi no dzimuma novērtē tādu kafejnīcas apmeklējumu, ja mamma/tētis pats par to izrāda īpašu prieku. Tad bērnam tas arī kļūst par Notikumu. Un jo vairāk mēs tādus Notikumus viņa dzīvē radām un rādām, jo gaišākas bērnības atmiņas. Tā vismaz man gribas ticēt :)
AtbildētDzēstUn vēl, Inese, ja tu tā saki, tad man tev jāpiekrīt - kaut kas francisks tajā visā ir :)
AtbildētDzēstJauks iesākums dienai!
AtbildētDzēstBurvīgs rīts- gan mammai, gan meitiņai:) mums tagad topā ir kopējas skaistumkūres:)
AtbildētDzēstBrīnišķīgi! Un turklāt "Amēlija"!
AtbildētDzēstMmmm, burvīgas noskaņas! Šādi nesteidzīgie brīži ilgi silda. Man arī prieks, ka klāt vasaras brīvlaiks un mans lielais bērns arī ir mājās sastopams. :)
AtbildētDzēstJā, jums visām taisnība - tas bija tik labs rīts, ka vēl šodien prieks par to atcerēties! Iepriecinot bērnu es pamatīgi iepriecināju arī sevi. Būs tas biežāk jāatceras :)
AtbildētDzēst