piektdiena, 2011. gada 10. jūnijs

Apkaklīte t-kreklam

Aleluja, mūsu dators ir salabots, internets ir atgriezies, un vispār dzīve ir saulaina! :) Kamēr dators nebija darba kārtībā, es šuvu. Pēdējās nedēļas es šuju daudz, jo saņēmos un atradu laiku un iespēju beidzot apmeklēt šūšanas kursus. Pirmajā nodarbību mēnesī esmu sašuvusi pat pārāk daudz drēbju - sarafānu meitai, klasiskas bikses vīram un vasaras blūzi sev. Pa vidu tam vēl nozagu laiku miegam un padarīju daudz citus mazus šūšanas darbiņus, atstājot novārtā aizkaru apšūšanu, kas joprojām tiek pārnesti no dīvāna uz galdu un atpakaļ (lai netraucē), bet nav piekārti pie logiem :) Par laimi arī fotoaparāts ir darba kārtībā un esmu atcerējusies safotografēt darba procesu, tad nu kāri stāstu jums par savu pēdējā laika prieku - smalko apkaklītes šūšanas darbu!

Apkakle kā tērpa aksesuārs manu prātu nodarbina jau pāris nedēļas. Domāju par dažādām tās variācijām - gan piešujamām, gan uzsienamām. Nolēmu sākt ar mazizmēra darbiņu - meitas krekliņam. Interesējoties par apkaklēm arvien vairāk secināju, ka tās šobrīd ir ļoti populāras, un kur vien pagriežos, tur ir kāda bilde vai apraksts par dažādu dekoratīvu apkakļu veidošanu. Šodien tad par tādu klasisku, kārtīgu skolnieču stila apkakles veidošanu :)

Vajadzīgs:
- krekliņš (vislabāk vienkrāsains, par tādiem jau rakstīju šeit)
- audums apkaklei
- apakšaudums apkaklei (pēc izvēles, var iztikt arī ar vienādu audumu gan apakšējai, gan virsējai kārtai)
- līmaudums
- diegs
- šujmašīna

Darbu sāk ar vēlamās apkakles formas uzskicēšanu un izgriešanu no piegrieztņu papīra. Pēc tam izgriež 3 kārtas - virskārtu, līmaudumu un apakšējo kārtu. Es izvēlējos lina auduma atlikumus, kas bija palikuši no sarafāna šūšanas, jo nospriedu, ka būs labs komplekts (to atrādīšu vēlāk).

Līmaudumu piegludina pie virskārtas, stingri paturot karstu gludekli uz auduma kādas 10-15 sekundes. Pārbauda, vai labi pielīmējies, ja nav (līp nost), vēlreiz stingri nopresē ar gludekli.

Tālāk saliek kopā ar labajām pusēm virskārtu un apakšējo kārtu, sasprauž un sadiedz. Var, protams, mēģināt iztikt bez sadiegšanas, bet tad ir risks, ka šujot kaut kas nobīdīsies un nebūs simetriski. Iekšējo apkakles maliņu atstāj nesašūtu.

Pa nodiegto līniju nošuj ar šujmašīnu, pēc tam lieko maliņu nogriež, lai paliktu maksimāli maza vīles tiesa.

Izver apkakles maliņas uz āru, stingri nogludina. Jāatzīmē, ka gludināšanai jebkurā šūšanas procesā ir ļoti liela nozīme - tā palīdz gan pastiept vīles, gan nopresēt, gan arī piešķir rūpīgu izskatu jaunajam izstrādājumam. Kad nogludināts, tad nošuj gar pašu ārmaliņu ar parasto vīli.

Gandrīz jau gatavs! :) Tad vaļējās iekšmalas aizšuj ciet vai nu ar zigzaga dūrienu, vai overloku. Piemēra, vai tiešām der :), tad piesprauž ar adatām (un, ļoti vēlams, ka piediez arī) apkakli pie krekliņa un nošuj - sākumā no apakšas (ar saceltu apkakli).


Pēc tam vēlreiz nogludina apkakli uz leju un nošuj no virspuses, lai stingri stāv. Viss. Esam gatavas svētkiem!

5 komentāri:

  1. apsveicu, apsveicu ar šūšanas kursu priekiem - es jau ar aizvien vairāk jūtu, ka vajag kādus kursus pameklēt, citādi idejas kā mājas, bet rokas šķības :D
    Apkaklīte ļoti skaista - fantastisks akcentiņš maiciņai

    AtbildētDzēst
  2. Oooo, šūšanas kursi! Kā man gribētos tādus apmeklēt, jo, man tāpat kā Inesei - idejas kā mājas, tikai nezinu kā tās realizēt:)

    Paldies par apkaklītes šūšanas pamācību!Skaisti!

    AtbildētDzēst
  3. paldies! :) pilnīgi piekrītu, ka, lai arī it kā visu ko jau var sašūt arī bez kursiem, cītīgi vācot idejas internetā, tomēr ir ļo-oti noderīgi saņemt profesionāļa padomu un uzzināt visādus knifiņus. tādēļ, ja vien ir iespēja, es balsoju "par" šūšanas kursiem! :)

    AtbildētDzēst
  4. man jau ar sāk iesēsties doma par šūšanas kursiem, iepirku audumu mazajiem vācu zemē, negribas visu salaist postā, gribās pa smuko. apkaklīte ļoti glīta :)

    AtbildētDzēst