Bet nekas. Jeb nejauši viltīgais plāns

Bija tā. Brālis man palūdza, vai varu palīdzēt ar dzimšanas dienas cienastu viņa kolēģiem. Es teicu, ka, protams, varu. Tajā brīdī es nepadomāju, ka ir pirmdienas vakars un otrdienas rītā man jāiet uz darbu. Bet nekas. Divarpus stundu laikā ar paša brāļa tehnisko palīdzību (rīvēt ķirbi, griezt gaļu u.c. svarīgām lietām) tapa 3 produkti 4 traukos. Tātad, ja jums ir brīvs vakars un gribat kaut ko uzcept, tad jādara tā:

1. izņemt no ledusskapja sestdien samīcīto pate brisee, izrullēt formā, pārliet ar maisījumu un izcept klasisku kišu ar dārzeņiem un žāvēto gaļu;

2. izkausēt šokolādi kopā ar sviestu, saputot četras olas ar miltiem un izcept debešķīgo šokolādes kēksu;

3. izgriezt gabalu no noglabātā ķirbja, sarīvēt to, sajaukt ar miltu-cukura-sodas-rozīņu-eļļas-ūdens maisījumu un izcept divas formas ar amerikāņu ķirbju maizi;

4. nopūsties un saprast, ka neko no tā visa nenogaršosiet, jo brālis visu aiznesīs kolēģiem;

5. vēlreiz nopūsties (bet viltīgi) brīdī, kad metāla formā ceptā ķirbju maize (patiesībā kēkss) iznāca ārā pa daļām un tādēļ to kolēģiem nevarēs nest un - ai, ai, ai - tā paliks jūsu mājās!!!

Kišs ir tas, kas izskatās pēc saules, divi brūnie pa kreisi ir ķirbju maize/kēkss, katrs citā formā, savukār labajā malā (tas, kas izskatās pēc kūpinātas gaļas) ir vizuāli necilais, bet neticami garšīgais šokolādes kēkss

Daudz laimes, brāli!

P.S.

6. ejam ātri gulēt.