pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

My new love

Jau labu laiku es klusībā loloju sapni iegādāties kādu cepamtrauku no Emile Henry, to brīnišķīgās krāsas un formas mani apbūra, taču cena - atgrūda. Tomēr turpināju sapņot par kādu trauciņu no plašās Emile cepamo trauku kolekcijas, līdz pirms dažiem mēnešiem es sapratu, ko tieši es vēlos. Es iekāroju neko citu kā taisnstūra kēksa formu ar viļņotām malām un sāku par to domāt arvien biežāk... Un visbeidzot šodien bija TĀ diena, kad es kļuvu par laimīgu un ļoti lepnu kēksa trauka īpašnieci!! Urā Plūmītei!! :)

Tā nu iepazīstieties ar manu baklažāna krāsas skaistuli! (šeit es gribētu izdarīt nelielu atkāpi par fotogrāfijām - šobrīd bildēju ar mazo aparātu, līdz ar to bieži ir nevietā izgaismoti kadri, taču es apsolu, ka ar laiku centīšos uzsākt sadarbību ar vienu talantīgu fotogrāfu un tad bildēm būtu jākļūst daudz baudāmākām. tikmēr paciešamies :)) Tātad:

Protams, protams, es nevarēju nociesties kaut ko jau neizmēģinājusi jaunajā formā. Izvēlējos šokolādes kēksa recepti no ražotāja mājas lapas, nedaudz uzlaboju to un, lūk, kā man gāja:

1. Ieslēdzu cepeškrāsni uz 175 grādiem. Karsta ūdens peldē izkausēju 150 gramus melnās šokolādes:
2. Kad šokolāde izkususi, tajā iemaisu 100 gramus sviestu (istabas temperatūrā) un nolieku malā:
3. Sajaucu 4 olas ar 150 gramiem cukura (es ņēmu balto un brūno cukuru uz pusēm), tad iemaisu iepriekš sagatavotos miltus (90 grami miltu + 1 tk cepamā pulvera):
4. Olu masai pievienoju kausēto šokolādi, un visu rūpīgi samaisu:
5. Visbeidzot jāpievieno rozīnes. Man rozīņu mājās nebija, es pamanīju savos krājumos sezama sēkliņas un pievienoju tās ("uz aci") [nākošreiz es tās iepriekš apgrauzdēšu, būs labāk]:
6. Leju ieziestā formā un lieku uzkarsētā krāsnī. Cepu 40 minūtes, bet atkarībā no formas var būt vajadzīgs arī ilgāks laiks. Kad pacietīgi esam gaidījuši vajadzīgo laiku, ar satrauktu sirdi velkam laukā savu lolojumu:
Griežu gabaliņus un brīnos, cik viegli tos ir izņemt no jaunās formas. Vēl vairāk brīnos, kad redzu, ka mans kēkss vidū ir fantastiski mitrs - tāds, kāds manā izpratnē ir labs kēkss (arī - mafins), bet kāds man reti sanāk.
Ja jūs zinātu, CIK labi garšo šis šokolādes kēkss...jūs mani apskaustu šajā brīdī, kad sēžu un rakstu, ik pa laikam iekožoties burvīgā kēksiņa gabaliņā un uzdzerot pienu!! Paldies tev, Emile Henry, ka pildīji savu solījumu - kēksa forma tik tiešām palīdz tam izcepties gatavam un mitram vienlaikus!

Cepamforma ir ideāla, esmu sajūsmā :)

5 komentāri:

  1. Apsveicu ar jaunieguvumu! Es tikai nesprotu, kā Tu spēj saglabāt savu figūru?!

    AtbildētDzēst
  2. es zinu, kas būs nākamais manās mājās gatavotais saldais ēdiens :)

    AtbildētDzēst
  3. Es jau skaļi neteikšu, ka tas nav viegli :D

    AtbildētDzēst
  4. Šitas keksiks tiešām bija superīgs!:) Ticiet man, es to protu novērtēt!:)

    AtbildētDzēst
  5. Brivdienas izcepu! Loti labs sanaca:)

    AtbildētDzēst