Svētdienas kadrs, 22.04.2012.

Mans sasniegums :)

Darām kopā! Mājiņas - kofera 1.daļa

Pulkstens sit jau divpadsmit,
Savu darbu beidzu es!

Fasāde - mēbeļaudums un dekoratīvais audums.
Iekšējā apdare - aizkaraudums un palaga tipa audums.
Pildījums - tūrisma paklājiņš, pirkts Rimi par 2,99 Ls.

Huh, kā griezu - kakls stīvs! Bet šis ir tikai pats sākums..
Skrienu meklēt savu miega peli.

Uz bērnu operu!

Kopš pusaudžu vecuma mamma mani veda uz Operu. Pirmā operas izrāde, ko es noskatījos Baltajā namā, ir Traviata, no kuras es visspilgtāk atcerospēdējo ainu, kurā Violeta mira un es knapi valdīju asaras. Šī neizdzēšamā iespaida dēļ Traviata ir mana mīļākā opera. Tomēr ne visas operas izrādes man kā pusaudzei patika, dažās sēdēju un dīdījos, nevarēju sagaidīt beigas. Tas nav mainījies arī šodien, kad esmu pieaugusi un pati pēc brīvas izvēles eju uz Operu - ir izrādes, kas uzrunā, un ir izrādes, kurās garlaikojos.

Lai vai kā, mamma manī ir ieaudzinājusi mīlestību pret klasisko mūziku. Varbūt kāds oponēs, ka mīlestību pret mūziku nevar ieaudzināt - tā vai nu ir, vai nav, bet es tam nepiekrītu. Parādot augošam cilvēkam pasaules mūzikas daudzveidību un kultūras dziļumu, var pavērt viņam priekšskaru uz pavisam citu pasauli. Uz tādu pasauli, kurā viņš varbūt pats nemaz neielūkotos. Un tieši tādēļ es saviem bērniem (tiesa gan, pagaidām tikai meitai, dēlam vēl jāpaaugas) mēģinu rādīt, cik dažāda ir mūzikas pasaule. Šoziem ar meitu apmeklējām Patiešām maziņiem koncertus, bijām Brīnumskapja koncertā un tagad loģiski nonācām līdz operas apmeklējumam.

Šobrīd repertuārā ir izrāde "Spēlēsim operu!", kas pēc savas formas (izrāde ilgst vienu stundu bez pārtraukuma) man likās ļoti piemērota manai trīsgadniecei. Kā rakstīts operas mājas lapā, šī izrāde ir "Notikums visai ģimenei! Jūs gaida pārsteidzoša atkalredzēšanās ar iemīļotiem pasaku tēliem no Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes „Leļļu operas". Pasaku varoņi šoreiz ir gatavi ne tikai dziedāt un izdzīvot operas notikumus, bet arī stāstīt, kas ir opera, orķestris, rekvizīti, dekorācijas, kādas balsis ir sastopamas operā, no kā sastāv opera."

Un tieši tā arī notiek - izrāde norisinās kā stāsts par Pinokio, bet ik pa brīdim tēli it kā izkāpj no savām lomām un pastāsta, ka, piemēram, šie āboli nav ēdami, tie nav īsti - butaforija. Un seko īss paskaidrojums par to, kas vēl var būt butaforija. Vai arī - Malvīne stāsta, kā iedalās solistu balsis no augstākās līdz zemākajai. Tad kādā brīdī Lapsas un Runča sadziedāšanos pārtrauc viņu pašu paskaidrojums, ka dziedot kopā viņi ir duets, bet katrs atsevišķi dzied solo. Tiesa gan, es nezinu, vai bērni to spēj arī uztvert, atdalīt šo informāciju no izrādes konteksta. Mana meitene vēl īsti nesaprata, kāpēc pēkšņi tādi skaidrojumi, bet noteikti, ka vecākiem bērniem tas iesēžas atmiņā.

Man izrāde ļoti, ļoti patika. Lai arī sākumā man šķita, ka foršāk būtu, ja izrāde notiktu Lielajā zālē, kur bērns varētu izjust Operu visā tās majestātiskumā, tomēr sākoties izrādei es sapratu, ka tieši Jaunās zāles gaisotne ir daudz piemērotāka šāda tipa izrādei. Krāsains, bet nepārsātināts skatuves iekārtojums, pasakaini tērpi un brīnišķīgi izstrādāti tēli. Karabass-Barabass ar savām matainajām padusēm un melno spalvu kušķiem uz rokām mani sajūsmināja visvairāk, Amēlijai gan no viņa bija bail. Toties viņai ļoooti patika kaķenīte Džilda, kuras lomu dziedāja Evita Zālīte un kuras tēlu man būtu gribējies izrādē redzēt vairāk, jo viņa, manuprāt, ir ideāla bērnu operu aktrise - balss, intonācija, kustības - viss tik ticams un fantastisks! Šajā vietā man jāpiemetina, ka dzīvē viss ir saistīts. Jo izrādās, ka arī Laine ar ģimeni ir bijusi uz šo izrādi un satikusi Evitu, un gadījumā, ja mēs ar meitu nebūtu nokavējušas pirmās minūtes un būtu paspējušas ierasties, pirms izdziest gaismas, mēs noteikti būtu ieraudzījušas Laini un pamājušas viņai :) Un palūgušas silti, silti pasveicināt Kaķenīti Džildu jeb Evitu Zālīti no viņas jaunās pielūdzējas Amēlijas!

Mēs iesim uz šo izrādi vēl! Rudenī.

Kas mainījies, kopš esmu mamma

Nesen mani uzrunāja Kristīne no mājas lapas Bērniem Draudzīgs un jautāja, vai es būtu ar mieru pastāstīt, kas ir mainījies manā dzīvē, pašizjūtā, pasaules redzējumā, kopš esmu kļuvusi par mammu. Es piekritu, un nu manas šībrīža sajūtas un pārdomas kopā ar citu mammu stāstiem var izlasīt te. Vai tepat zemāk:

***

Ja man būtu jāatbild vienā vārdā, kas ir mainījies manā dzīvē, kopš esmu kļuvusi par mammu, tad es sacītu - viss. Egocentrisms ievērojami sarucis, savukārt neticamā progresijā pieaugusi mīlestība manī, kuru dalīt sev apkārt esošajiem. Reizēm pat jābrīnās par savas sirds tilpumu - cik daudz mīlestības tajā ir. Ikreiz, uzlūkojot savus bērnus, šīs jūtas arvien pieaug. Ir kļuvis daudz vieglāk mīlēt pasauli sev apkārt un justies pateicīgai un novērtēt to, kas man ir.

Ar bērnu ienākšanu manā dzīvē, jo īpaši ar otrā bērna, manī ir daudz vairāk miera un klusas uzticēšanās sev, ir pazudusi bezbērnu dzīves trauksme un drudžaina joņošana pa dzīvi. Lai arī ikdiena ar bērniem prasa nepārtrauktu koncentrēšanos un plānošanu, tomēr kopumā esmu kļuvusi daudz relaksētāka. Bērni man ir iemācījuši, ka, lai būtu laimīgs, nav nepieciešama pilnīga kārtība visapkārt. Tam vispār nav nozīmes.

Kopš esmu mamma, mans pacietības mērs ir kļuvis daudz, daudz dziļāks kā agrākajā dzīvē bez bērniem. 

Vēl - es daudz mazāk guļu, taču daudz vairāk dziedu. Vairāk mīlu savu vīru. Vieglāk pieņemu citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir, jo savos bērnos redzu, ka cilvēks piedzimst jau ar savu izteiktu individualitāti, kas citiem nav jāgroza.

Vienkārši sakot - šī ir pavisam cita dzīve. Sarežģītāka, bet daudz, daudz jēgpilnāka.

Vai arī jūsu dzīve ir kļuvusi pavisam citāda, vai arī bērns(-i) tās ritējumu nav pārlieku mainījis?

Mamma = Sieviete. 2. nedēļas atskaite un 3. nedēļas uzdevums

Labrīt! Man nemaz nelikās, ka akcijas Mamma = Sieviete otrās nedēļas uzdevums Sievišķība Apģērbā man izrādīsies tik grūts. Es biju iedomājusies, ka soļošu pa otro akcijas nedēļu apmēram šādā veidā:

Bildes avots

Dzīvē viss izrādījās citādāk :) Lielākās problēmas man sagādāja nevis dienas (vai tās daļas) pavadīšana svārkos, bet gan visu apģērba detaļu saskaņošana. Secināju, ka jā, svārku man tiešām ir daudz, bet piemērots pārējais apģērbs - krekliņš, džemperītis un galvenais - kurpes! - nava gan. Kaut gan varbūt tā nav taisnība, lielākā problēma izrādījās tas, ka man svarīgāk par formu ir apģērba komforts. Esmu cilvēks, kuram ir svarīgi, lai audums, no kura pašūts tērps, ir mīksts un patīkams pieskārienam, lai es to nēsājot nejūtu. Jebkas apstiepts vai ciešs, stingru krāgu vai pārāk biezām vīlēm utt. manī rada tūlītēju vēlmi to novilkt. Un izrādās, ka vispatīkamākie audumi ir izmantoti tieši nesievišķīgajos apģērba gabalos - t-kreklos, velūra mājas biksēs, kapučdžemperīšos. Tāpēc es visu nedēļu pavadīju tādā kā Qual der Wahl jeb izvēles mokās - ģērbties tā, lai ir sievišķīgi, vai ģērbties tā, lai es justos labi.

Mans kopsavilkums par otrās nedēļas uzdevumu ir šāds: lai ikdienā tērptos sievišķīgi, apģērbs ir rūpīgi jāsaskaņo un iepriekš jāpiemeklē, jo no nekā nekas nerodas :)

Es ceru, ka trešajā nedēļā man ies labāk!

---------------------------------------------

3. nedēļas uzmanības centrā: RŪPES PAR ĶERMENI

Bildes avots

Kad kāds jautā: "Kā tu jūties?", parasti steidzam atbildēt par savu emocionālo labsajūtu. Bet vai ikdienā pievēršam pietiekoši daudz laika sava ķermeņa labsajūtai? Es jūtu, kā kļūstu arvien stīvāka un stīvāka, bet dienišķā izkustēšanās/sportiņa deva tiek pārlikta uz nākošo un vēl nākošo dienu, jo vēl tas un šitas jāsteidz apdarīt mājās, vai arī nav, kas tajā brīdī bērnus pieskata. Atrunas, vārdsakot.

Vai arī - jau kādu laiku sāp tas vai šitas, bet visu laiku "nesanāk" pierakstīties pie speciālista, lai risinātu problēmu.Vai vēl vienkāršāk - vasara nāk, noderētu kāda pīlinga procedūra ķermenim, bet tur atkal jāieplāno laiks un laiku ieplānot - nuuu, to kādā citā dienā.

Un tā tālāk un tā joprojām.

Tāpēc šonedēļ rūpējamies par savu ķermeni un par savu fizisko labsajūtu! Skrienam, lecam, ejam uz dejām, ieziežamies ar krēmiem, pierakstāmies un apmeklējam speciālistus sen atliktām vajadzībām un mīlam savu ķermeni!

Bildes avots

Runājot par pagājušo nedēļu - kā jums veicās Mamma = Sieviete akcijas 2. nedēļā? Vai izturējāt sievišķības noti līdz galam? Padalieties tepat komentāros ar stāstiem vai linku uz savu blogu!