Nē, laimes krekliņu es šodien nešuvu. Es šuvu cepuri puikam, līdz sapratu, ka patiesībā manam mazajam neko nevajag, pietiek tikai, ja viņš ir ieģērbts laimes krekliņā. Bet par visu pēc kārtas.
KCWC trešās dienas programmā biju paredzējusi šūt silto cepuri Filipam. No rīta viņš neplānoti aizmiga pēc otrajām brokastīm, un viņa gulēšana bija tieši tik gara, lai paspētu uzšūt viņam ziemas cepuri. Audumus pirms tam nebiju sagatavojusi, atvēru audumu kumodi, paskatījos, kas ir silts un kas ar ko iet kopā, un ķēros pie lietas.
Rezultātā tapa divpusējā cepure, ko, atkarībā no vēlmēm un laikapstākļiem, var nēsāt uz abām pusēm.
Piegrieztne: Mana. Par paraugu ņēmu jau esošu cepuri, kuras kontūras pārzīmēju uz papīra un uztaisīju piegrieztni.
Audums: Vidēji biezs flīss un bieza trikotāža; abi audumi savulaik pirkti Abakhan.
Aplikācijas: Sukie Iron-Ons, ko nopirku sava Ņujorkas ceļojuma laikā The Museum of Modern Art veikalā.
Cepure der gandrīz ideāli, bet, protams, uzmērot to pašam nēsātājam, pamanīju dažas nianses, ko piegrieztnē un pašā cepurē varētu uzlabot. Varbūt kaut kad arī saņemšos atārdīt vīlīti un nedaudz pāršūt apakšējo malu augstāku; bet nu laiks rādīs :)
Pēc aizraujošās kaķa ķircināšanas pagalmā mēs ar Filipu istabā turpinājām katrs savas nodarbes - Filips lobīja sīpolu, bet es otrā istabā mēģināju nofotografēt labākas jaunās cepures bildes. Un tad bija tāds mazs, kluss būkšķis un jau pēc mirklīša puika pagalam apmierināts, omulīgs un runātīgs stāv manā priekšā un tur rokās ne vairāk, ne mazāk kā Marinētu Gurķi!
Pirmajās sekundēs es īsti neattapu, kas notiek, bet tad manā galvā sāka skanēt trauksmes zvani. No kurienes viņam marinēts gurķis?? Mums neviena burka nav atvērta, kur nu vēl uzservēti gurķīši bērnam sasniedzamā augstumā...!!! Vēja ātrumā nesos uz virtuvi, kur es pamiru no šī skata:
Izķeksējis no pieliekamā skapja dziļumiem pusotrlitrīgo gurķu burku, mazais nebija to varējis noturēt rokās, un burka izslīdēja. Saplīsa. Tad acīmredzot kundziņš bija paņēmis gurķīti un priecīgs devās pie mammas...
Laimes krekliņš Filipam šodien bija mugurā, un dieviņš bērnu sargāja. Viņš nepaslīdēja, nesagriezās uz stikliem un neiebāza tos mutē.
Pieņemu šo mācību un dodos tālāk. Jo dzīvē ir tik daudz lietu, kuras mēs kā vecāki nevaram paredzēt, kaut esam ļoti uzmanīgi. Tādēļ jādomā, ka pirmā reize mums ir kā brīdinājums vēl uzmanīgāk paskatīties uz to, cik bērniem droša ir vide mums mājās un nepieciešamības gadījumā veikt uzlabojumus.
Lai mums droša rītdiena!
Man pat zosāda uzmetās par tiem gurķiem lasot. Īpaši tāpēc, ka pašai arī mājās viens tāds mazs cilvēciņš, pagalam neparedzams un dikti ašs uz bīstamām nodarbēm. Labi, ka gudrs jūsu Filips un veiksme stāvēja klāt!
AtbildētDzēstOi, es šausmās sastingu, kad ieraudzīju tās lauskas. Simtiem "kā būtu, ja būtu" variantu jau gribēja skriet pa galvu, bet, mīļā sirdsmiera labad, saņēmos un cenšos par to nedomāt. Var vienīgi bērnam no mazām dienām skaidrot un mācīt, ka stikls, karsti trauki u.tml. ir ass, bīstams un nedrīkst aiztikt - kaut kur zemapziņā tas laikam nosēžas.
DzēstLabi gan, ka nesagriezās... kad lielajam bija pieci gadi, izgājām pastaigā... bet bērni ne vienmēr pie rokas iet... izraujas, ieraugot šūpoles un skrien... tā viņš izrāvās, skrēja un uz sasistas stikla pudeles uzkrita... visa plauksta šuvēs pēc tam bija...
AtbildētDzēstVāks! It kā šķiet, ka esam taču rūpīgi un uzmanīgi, bet laikam jau jāsaprot, ka ne visu varam paredzēt un novērst. Viss labs, kas labi beidzas!
DzēstSargenģelis pasargāja no stikla lauskām:) Forša cepurīte!
AtbildētDzēstTā jau saka, ka dieviņš bērniem stāv klāt. Tā arī ir. Huh.
DzēstLabi, ka viss labi! Sargājam savus mīļos! :)
AtbildētDzēst... lai gan, mans mazākais reiz pārdauzīja pieri, ka bija jāšuj, uz lādes malas tieši tētim klātesot un ciešā uzraudzībā :)))
Oi, tie vispār ir vistrakākie mirkļi, kad esi klāt un redzi, ka krīt, bet vairs nevari paspēt noķert! Par laimi, tie ir mazākumā, parasti tik dzird būkšķi un tad jau pēc raudāšanas decibeliem var saprast, cik nopietna kaite :)
DzēstBērnam austiņas būs siltumā :) Man dikti patīk tas strīpainais audums, tieši piemērots cepuru "ražošanai".
AtbildētDzēstAr gurķu burkām traki...es jau sabijos, nedod Dievs, 3 litrīgā nolidojusi no plaukta. Nevar jau vienmēr "novaktēt" tos mazos, naskos bērneļus. Un tikko mājās iestājas klusums, skaidrs ir viens - tiek darītas blēņas.
Laikam visiem bērniem garšo marinēti gurķīši. Manējie vispār no tiem vien varētu pārtikt :D
Par gurķiem Tev pilnīga taisnība! Padod tik priekšā! :)
DzēstRunājot par cepuru ražošanu - vīrs sev arī palūdz tādu pašu siltu cepurīti uzšūt. Oi, kad es pēdējo reizi šuvu kaut ko pieaugušam cilvēkam? :)