Kā (blog)pasaule sadodas rokās

Banāls jau tas ir - šis teiciens par sadošanos rokās. Bet ko padarīt, ja tas patiešām vislabāk raksturo dažādas dzīves situācijas?

Pēdējā ierakstā es sūdzējos par nedienām kleitas šūšanas gaitā. Atārdījusi pārāk vaļīgi iešūto rāvējslēdzēju, plkst. 23:30 es sapratu, ka šī kleita tiešām nav prioritāte, jo man jāķeras pie eglītes tērpa šūšanas meitai uz nākamās dienas koncertu. Ironiski, ka jau pirms divām nedēļām biju atradusi kleitas modeli, piemeklējusi audumu un pat speciāli aizbraukusi uz veikalu nopirkt piemērotu mežģīņu maliņu. Viss bija sagatavots, vajadzēja tikai šūt. Bet kaut kā tapu pavisam apmāta ar to puķaino kleitu, un meitas kleitai pat vēl nebiju izņēmusi piegrieztni.

Pusdivpadsmitos naktī ar pēdējām skaidrā saprāta atliekām es sapratu, ka nekādi nespēšu īstenot sākotnēji iecerēto eglītes kleitu, tādēļ pat neķēros tai klāt un tā vietā sāku domāt par plānu B. Ar pamatīgu nolemtības sajūtu sirdī (jo es taču zinu, ka manās atvilktnēs nekā tāda nav) es atvēru savu audumu kumodi un sāku pārcilāt audumus. Pilnīgi bezcerīgi. Bet tad kaut kas notika! Sarkanā Biete man pastiepa pretī roku un ielika manās rokās sari auduma gabala zaļo daļu. Labi, pavisam reāli es viņas roku, protams, neredzēju :), BET sajutu, fiziski sajutu, kā viņa man tajā brīdī noņem no pleciem smaguma sajūtu par to, ka es pievilšu meitu un viņai netaps eglītes tērps. Sarkanā Biete vasarā Laines Blogballē bija tik laipna, ka iemainīja uz krīta ne tikai brīnišķo blūzītes audumu, bet arī četrus metrus sari auduma, kuram 3 metri ir sarkanā krāsā, bet 1 metrs tumši zaļā krāsā. Lūk, šo zaļu daļu es biju nogriezusi nost, kad šuvu sev svārkus, atlikusi malā un aizmirsusi. Bet nu tas gabaliņš cēlās jaunai dzīvei reizē ar manu n-tos gadus nevilktu, bet mīļu zelta krāsas ballīšu krekliņu!

Aleluja! Sašuvu kopā svārku daļu, ātri nodragāju ar overloku un skrēju gulēt, lai nākamajā dienā celtos un tiktu galā ar augšdaļu.

Laikam kādas četras reizes pāršuvu to augšu, kamēr derēja :) Tad vēl kosmiskā ātrumā aizdevos uz Vecrīgas H&M, nopirku zelta krāsas bolero jaciņu un lidoju atpakaļ mājās pie šujmašīnas. Divdesmit minūtes pirms došanās uz koncertu, vēl sakņupusi pie šujmašīnas mājas tērpā un ar karstajiem ruļļiem matos, es pabeidzu kleitu - eglītes tērpu. Vēlreiz "aleluja!" un varam skriet uz koncertu. Koncerta sākums kavējās, un varēja kārtīgi apskatīt visas "eglītes". Es noelsos par to, cik daudz talanta ir šīm mammām - tērpu darinātājām! Kleitas un aksesuāri viens par otru sarežģītāks, kārtu kārtās, pārdomāti, nostrādāti... pa kuru laiku viņas to visu dara?!

Un, kad bija laiks manam priekam un acuraugam ar grupiņu doties uz skatuves dziedāt, es pamanīju arī Zizi (atvaino, es nevarēju Tev pieiet klāt, jo visu laiku bija jāvalda mūsu ģimenes pats jaunākais mākslinieks, kuru kāda nepārvarama dziņa trakoti velk uz skatuves dēļiem!). Līdz ar pirmajiem akordiem sākās jauno skatuves mākslinieču klusā cīņa par to, kura tiks tuvāk mikrofonam.

Bez uzkrītošas grūstīšanās šoreiz gan iztika, bet mana Amēlija, kuru pagājušajā koncertā viens garāks puisītis nemaz nepalaida pie mikrofona, tik ļoti bija apņēmusies šoreiz dziedāt iekšā mikrofonā, ka lielāko daļu dziesmu pavadīja ar mugurpusi pret skatītājiem, toties ar seju pret svarīgo ierīci :) Beigās pirms noiešanas no skatuves pat bija iespēja vienai pastāvēt pie mikrofona, un bērns laimīgs. Un mamma arī, jo pašas acīm dikti tīk izlolotais Ziemassvētku eglītes tērpa ansamblis. Vislabāk man patīk radīt apģērbu, kas atbilst pasākuma tēmai, bet nav tikai "maska" un ir valkājams un izmantojams arī pēc tam ikdienā vai svētkos.

Beigas labas, viss labs. Cik labi ir dzīvot Blogzemē, kur vajadzīgā brīdī viens otram palīdz un kur apkārt ir visi savējie!

Pilnīgs pīīīīī...!

Es šuju sev kleitu Ziemassvētku vakaram. No Daugavpils Abakhanā iegādāta it kā Kenzo auduma. Šuju, protams, pa naktīm un uz dārgā miega rēķina. Esmu diezgan piekususi un ne pārāk priecīga, bet kleitu gribu gatavu jau rīt, jo meitai rīt koncerts Biedrības namā un vēlāk vakarā vēl darba rīkotās svētku vakariņas darbiniekiem ar otrajām pusēm - šķita labs iemesls izmēģināt kleitu jau pirms Ziemassvētku vakara.

Tikko piešuvu augšdaļu pie sakrokotās svārku daļas. Priecīga uzmērīju. 

Un KO es pamanīju?! Nodevīgu caurumu audumā!!!!!!

Tas atrodas tieši vidū zem krūtīm. Ārprāts, cik es esmu frustrēta (vai tāds vārds vispār ir latviešu valodā?)! Tik daudz darba ieguldīts, esmu tikai pusē un šitāda katastrofa.. Teikšu godīgi - roka neceļas ārdīt ārā, piegriezt jaunu detaļu un visu šūt vēlreiz kopā... tam arī nav vairs laika. Tāpēc nodomāju, ka varbūt jūs man varat ieteikt ko prātīgu. Kādu labu risinājumu...

Veļas diena

Šodien man nav kauna, tādēļ es nospriedu, ka ir īstā diena, lai padalītos ar savu "netīro veļu". Hu-hū! Skan intriģējoši! Eh, bet nav. Es patiešām tikai gribu papļāpāt par veļu. Ne apakšveļu, bet visu veidu veļu. Drēbēm, dvieļiem, gultasveļu, topošām drēbēm aka audumiem. Šodien palūkojos sev apkārt ar skaidru skatu (jo pēdējās nedēļas mans skats bijis ļoti aizmiglots tādu iemeslu dēļ, par kuriem es tagad negribu runāt, bet kas mani bija ļoti izsituši no līdzsvara, tomēr vakar tas savā ziņā beidzās. Patiesībā visu šo bla-bla es varēju izlaist, jo neko skaidri jau tā arī nepateicu, bet šodien man laikam ir bla-bla stāvoklis.) un, lai kur es savā dzīvoklī skatītos, tā ir visur! Veļa!

Netīrās, šķirojamās, attiecīgi mazgājamās veļas kalni!

Gludināmās veļas grēdas:

Šī ir tikai viena no vairākām grēdām...

Ielādējusi veļas mašīnā pirmo porciju netīro zeķbikšu un kreklu, es nolēmu pagaidām izlaist gludināšanas sāpes un, kamēr Filips jauki čuč diendusu, uzšūt vienu no n-tajām manā sarakstā esošajām kleitām no jaunā (un jau izmazgātā!) auduma:

Bet, ak jē, vai tad manā darbistabā ir labāk, nekā citur mājā? Nē! Audumu blāķu kaudzes!

Nemaz nerunājot par bardaku uz šūšanas virsmas, kur, visu šo redzēdama, mana šujmašīna laikam jau laikus ir aizlaidusies, jo vairs neatrodas savā vietā...

Cik jaukas ainiņas, vai ne? :) Tagad jūs zināt, cik svētkiem saposta ir mana māja tieši desmit dienas pirms Rūķa ierašanās. Uzskatīsim to par mūsu noslēpumu, labi? Bet nu gan man vairs nav laika pļāpāt, jo ir bail, ka mans izgājušais kauns var tūlīt, tūlīt atgriezties. Kā arī - man tiešām ir jāuzšuj tā kleita līdz rītvakaram. Un tad vēl divas kleitas līdz trešdienai. Un pēc tam vēl divas līdz divdesmit ceturtajam... Kaut kā tā es esmu izdomājusi.

Metam augļus rumā!

Iepriekšējos gados es gatavoju tradicionālo Ziemassvētku kūku - kur žāvētos augļus uz mēnesi iemērc alkoholā un katru otrdo dienu apmaisa un pielej kādu šļuku vēl klāt. Tad cep kūku gatavu un vēl pāris nedēļas tur ledusskapī, atkal ik pārdienas aplaistot ar alkoholu. Kad pienāk Ziemassvētku vakars, kūku izrotā, ceļ galdā un mielojas. Bet, godīgi sakot, tas viss prasīja pārāk daudz disciplīnas un ņemšanos, tādēļ pagājušajā gadā un arī šogad es nolēmu šo kūku necept. 

Bet tad ieraudzīju Dienas Ēdienos šo recepti, kas ļoti atgādināja to, kuru parasti izmantoju es, tikai bez ilgās augļu un kūkas noturēšanas un aplaistīšanas. Un konditores Daces Tomsones receptes man parasti labi patīk un garšo.

Tad nu nospriedu, ka uz tādu darbiņu gan varu saņemties. Un sametu augļus rumā! Tā nu man šie tur  (+ apelsīnu un citronu sulā) nostāvēja kādas piecas dienas, kamēr es atradu laiku tos pārvērst kūkā. Kūku cepu, kā norādīts receptē.

Sanāca skaista, izdekorēju ar marmelādi un zemesriekstiem, kas manā ieskatā nav nekādi karaliskie kūku rieksti, bet mandeles blanšēt man nebija motivācijas. Balta šokolāde glazūrai noteikti izskatās svinīgāk, bet mājās bija tikai tumšā, tad nu iztiku ar to pašu. Pie kam man baltā šokolāde negaršo :)

Bet tagad parunāsim par kūkas garšu... Atzīstu, ka reti kura kūka spēj man "noraut jumtu", tas notiek tiešām reti. Tāpēc man pašai laikam nebija pārsteigums, ka šī kūka mani nenogāza no kājām. Kāpēc?

Pirmkārt, man šķiet, ka tik bieza un tumīga kūka nevar būt pilnīga, pirms tā kādu laiku nav saņēmusi regulāru šķidruma (vienalga, vai tas būtu alkohols, vai apelsīnu sula) piešprici. Tādēļ es iesaku cept kūku, bet nedekorēt un nelikt galdā jau pirmajā dienā. To vajag kārtīgi sabakstīt ar kociņu (vai smalku adāmadatu, kā citas kūkas gadījumā pārbaudīja Diāna) un aplaistīt ar izvēlēto šķidrumu ik pa divām dienām. Tad, ātrākais pēc nedēļas, tā būs ieguvusi jau citu kvalitāti.

Otrkārt, konsistence man šķita par cietu. Nākamajā reizē es noteikti neliktu norādītās 6 olas, bet gan tikai četras.

Treškārt... aizmirsu.. :) Secinājums: garšo labi, bet līdz pilnībai vēl kāds gabaliņš jāiet. Manuprāt, īsta Ziemassvētku augļu kūka nevar izdoties perfekta, ja tā nav vismaz nedēļu pēc izcepšanas mitrināta. 

Bet vispār - ko es te runāju - izmēģiniet paši!

Es Šuju... un uzšuju Sev divas blūzes! Noslēgums.

Huh, tas nu gan bija viens šuviens! Nedēļa paskrēja diezgan ātri. Kā jau biju paredzējusi, pamatā visa šūšana notika brīvdienās - 19. novembrī, kas šogad mums bija piešķirts brīvs - un sestdien un svētdien. Pa nedēļas vidu ierastie pienākumi un sagurums vakaros nemaz nevilināja sēsties pie šujmašīnas. Droši vien jums līdzīgi. Savukārt nedēļas nogales šūšanas lielā mērā atkarīgas no dzīvesbiedra grafika un pretimnākšanas - ja vīrs uzņemas lielāko daļu pienākumu, tad šujamdarbi var tapt viens pēc otra! Mans vīrs bija ļoti pretimnākošs :)

Sākumā biju plānojusi radīt vienu blūzi un vienu kleitu, bet līdz pat pēdējam brīdim nesajutu sevī 100% pārliecību, ka man tā kleita no pieejamā auduma tiešām izskatīsies labi un darīs mani laimīgu. Tāpēc es pārdomāju, un tapa divas blūzes!

Pieklājīgā blūze

Paredzēta nēsāšanai uz darbu, teātri un tamlīdzīgi - kopā ar solīdiem svārkiem vai biksēm. Vai arī ar džinsām kādā brīvdienu kafijošanas reizē.

Piegrieztne: Burda Style 10/200, modelis nr. 118

Audums: swiss cotton - 100% kokvilna, kuras šķiedra ir īpaši gara un austa uz speciālas iekārtas, kā rezultātā audums ir ļoti smalks un pēc sajūtas atgādina šifonu. Šo brīnišķīgo audumu, kas ražots Japānā, es ieguvu mītavā "uz krīta" no ļoti dāsnās Sarkanās Bietes slavenajā Blogballē.

Oriģinālo piegrieztni beigās nedaudz pamainīju - ieliku slēptās spiedpogas līdz pusei un pārējo daļu uz leju, kas sākotnēji bija paredzēta pogāšanai, aizšuvu ciet.

Te varbūt var labāk redzēt:

Kā parasti, izaicinājums bija piedurkņu apstrāde. Bet nekas, šoreiz mēs ar piedurkņu galiem sapratāmies ar pirmo reizi. Beigās arī manšetes nepārtaisīju - kad uzmērīju jau gatavu, piedurkņu garums likās pavisam pieņemams. Vai vismaz ne tik ļoti traucējošs, kā tā sienamā apkakle (par ko sūdzējos šeit), ko gan noārdīju un aizstāju ar mazu, apaļu krādziņu.

 Dekadentiskā blūze

Nu labi, šķēlumu un pliku muguru te nav, it kā jau nav iemesla saukt to par dekadentisku. Bet man gribējās, jo audums, no kura šuvu, man ir ļoti īpašs. Loloju to jau trīs gadus, nezinot, ko īsti iesākt.

Piegrieztne: Burda Style 5/2012, modelis 110A.

Audums: 100% zīds, dizainers Emilio Pucci, ražots Itālijā. Tas ir mans praktiski vienīgais īsta dizainera audums. Gabaliņš bija tik mazs, ka ilgi nevarēju izdomāt, ko no tā radīt. Tagad zvaigznes veiksmīgi sastājās, un tapa šī blūze svētku reizēm.

Šujot pēc piegrieztnes, man blūze likās pārāk gara, bet tā kā apakšmalu jau biju apstrādājusi (un tas prasīja zināmas pūles un laiku), tad bija žēl griezt nost. Piešuvu visā sānu vīļu garumā nostieptu gumiju, tā rezultātā radās krokoti sāni. Man patīk - svinībās var saēsties, un vēderiņu neredzēs!

Mugurpusē brīnišķīgs zīmējums:

Priekšpusē oriģinālajā piegrieztnē bija paredzēts pārlikt audumu tādā kā trīsstūrī, bet tad izjuka viss ornaments, tāpēc es izveidoju iešuves divās vietās:

Lūk, tāds galarezultāts! Blūze gan vasarai, gan ziemai, jo zīdu var vilkt vienmēr! :)

Ar to arī paziņoju, ka Es Šuju Sev! rudens sesija ir noslēgusies! Milzīgs paldies visām brīnišķīgajām, talantīgajām, radošajām dalībniecēm! Arī tām, kuras vēl nav paspējušas līdz galam pabeigt savus iecerētos šujamdarbus - hip, hip, urā! Es zinu, ka jūs pabeigsiet!

Lai prieks radīt sev neapsīkst - tuvojas gadu mija, kad kā reiz noderētu vismaz viena jauna svētku kleita, vai ne? :) Man bija patiess prieks sekot līdzi jūsu šūšanas gaitām mūsu projekta ietvaros. Darīt kaut ko sev un darīt to kopā ar domubiedriem - tas iedvesmo! Tāpēc varbūt, tuvojoties vasarai, šis projekts būs jāatkārto, ko sakāt? :)

Aplaudējam sev un tiekamies jau drīz jaunos projektos! Lai daudz prieka nēsāt savas jaunās drēbes!

EŠS noslēguma starpziņojums

Svētdienas vakarā ap 22.30 es uzmetu pēdējos mezgliņus, nostiprināju diegus un pabeidzu savus Es Šuju Sev! nedēļas darbus, priecīga un apmierināta, stingri apņēmusies no rīta visu safotografēt un atrādīt šeit. Pirmdiena pienāca ar saviem plāniem un situācijas maiņām, kas mani jūtami izsita no sliedēm, kurās joprojām neesmu tikusi atpakaļ. Bet par to ne tagad. Kamēr es saņemšos, lai "uzliktu seju" un nobildētos ar jaunajiem tērpiem, tikmēr es dodu vārdu Diānai B., kura aizrautīgi un ar panākumiem piedalījās EŠS (un kurai vēl nav sava bloga :)). Tātad, stāsta Diāna:

"Sākšu ar to, ka manī jau kādu laiku mājoja sajūta, ka jāšuj SEV, lai arī vīrs smīkņāja par to... Sak' visu taču var nopirkt, ka vairs nav tie laiki, kad neko nevarēja dabūt. Bet nē, nepadevos provokācijai ;) Nagi niezēja...

Nesen biju nopirkusi humpaliņā jauku trikotāžas kleitiņu un ļoti sagribējās tādu pašu, tikai citā krāsā ;) Tā nu ķēros pie darba... no kleitas nozīmēju aptuvenu piegrieztni un cepu augšā. Savu pirmo kleitu! 

Paralēli tam, izlasīju Tavā blogā ierakstu par ideju EŠS projektam :) Un sajutos kā Mūzu noķērusi! Tik ļoti īstajā laikā nāca Tavs raksts. Lai arī īstais projekts vēl nebija sācies, uzšuvu pirmo kleitu! 

Nu ko, āķis lūpā bija stringri ieķēries ;) Projekta ietvaros sāku lūkot uz Burdas piegrieztnēm... atradu un atzinu par sev tīkamu šo: http://www.osinka.ru/Zhurnaly/2012/burda/burda_11/slides/34.html

Tikai 3/4 rokas nolēmu pagarināt un pašu kleitu saīsināt :)

Mērīju sevi, salīdzināju ar tabulu, konstatēju, ka man atbilstošākais ir 38.izmērs... ātri vien uzšuvu savu pirmo Burdas kleitu.. bet, ak, tavu bēdu, - tā izrādījās par lielu :D (Tā iet, kad neklausa pieredzējušas šuvējas un pirms šūšanas nesadiedz visu kleitu un nepiemēra :P)

Tā nu projekts EŠS manā gadījumā pārvērtās par EŠD (es šuju draudzenei). Ļoti ceru, ka draudzene saņemsies nobildēties ar kleitu mugurā. Tā izskatās vnk fantastiski, pašai ir tik milzīgs gandarījums, ka lien pa visām spraugām ārā :D

Tā kā āķis no lūpas vēl nav izkritis, tad metos iekšā jaunā šūšanas darbiņā EŠS, jau pusgadu briestu šim modelim: http://www.osinka.ru/Zhurnaly/2012/burda/burda_02/slides/21.html

Vienīgi krāsas izvēlēšos citas... un ar laikam spriežu, ka ar 2 krāsām būs pietiekami ikdienas tērpam :) Nu redzēs vai izdosies ;)"

Brīnišķīgas kleitas, Diāna! Ceru, ka arī trešās kleitas šūšana ir bijusi raita!!

Drīz būšu atpakaļ ar saviem darbiņiem, bet tikmēr - ja nu arī kādai no jums nav bloga, bet ir vēlme parādīt savus foršos darbus - rakstiet man uz e-pastu!

EŠS: projekta dalībnieču pirmie panākumi

Kamēr es pēdējās divas nedēļas dienas neesmu neko prātīgu padarījusi savu iesākto šujmadarbu labā, tikmēr jūs vareni virzāties uz priekšu. Lūk, te apkopojums aktuālajiem sasniegumiem. Skatieties un priecājieties viena par otru! :)

Madara šuj kleitu, pa vidam nedaudz arī šķendējas :), bet jau ir tikusi līdz skaistai apkaklei.

Aggie Agy plāno svārkus un domā par audumiem.

Gunta ir jau ar pieklājīgu šūšanas stāžu, kādu laiku šūšanas darbi bija palikuši novārtā, bet nu viņa metas ar jaunu elpu darbos!

Una veiksmīgi darina sev tuniku ar burbuļveida apakšu.

Ilze iecerējusi sev pelēku vilnas kleitu. Un gulbi, cerams, ar :)

Diānai pirmā kleita jau gatava, gaidām bildes! (atsūti man, es publicēšu ;))

Sarkanā Biete savu kleitu jau piegriezusi un sākusi šūt. Vienīgi stāstu par to viņas blogā mēs sagaidīsim nedaudz vēlāk.

Ievai jau top zīmuļveida svārki ar Dior šķēlumu! Plānā vēl vieni svārki.

Zinu, ka arī Pie Ineses palēnām top kāds šedevrs, gaidām, kad viņai būs iespēja par to pastāstīt!

Savukārt Kristīnei D. sarafāns jau gatavs. Tā kā viņai (vēl?) nav sava bloga (vai arī viņa to tur lielā noslēpumā), tad, lūk, Kristīnes atsūtītās fotogrāfijas ar viņas darba gaitu un rezultātu. Iedvesmai! :)

Cik noprotu, vēl dažas no mums, kuras augstāk neminēju, pagaidām maskējas un, visticamāk, kaut ko šuj "pa kluso" - gaidīsim arī jūsu stāstus! Un, ja kādu esmu piemirsusi - dodiet ziņu, labošu situāciju!

Šodien jau ceturtdiena! Šķiet, ka liela daļa savus šujamdarbus vai to pabeigšanu atlikušas uz nedēļas nogali, kad parasti var izbrīvēt vairāk laika šūšanas priekiem, nekā pa nedēļas vidu. Arī es to starpā, tāpēc pagaidām domāju, ka ātrāk par sestdienu nekas uz priekšu man nevirzīsies. No otras puses - ej tu sazin, kad tā iedvesma atnāks! Katrā ziņā vēl līdz svētdienas naktij varam šūt atspērušās. 

Veiksmi darbā! Un galvenais - lai visu darbošanos pavada prieks par to, prieks par sevi un prieks par faktu, ka darām kaut ko sev!

EŠS: Sākam šūt pa īstam!

Pirmdiena ir klāt, metamies pie šujmašīnām un sākam šūt! :) Ceru, ka ar piegrieztnēm un citām detaļām, kas nepieciešamas darba sākšanai, pagājušajā nedēļā esat veiksmīgi tikuši galā un līdzīgi man jau vairs nevarējāt sagaidīt šodienu, kad projekts "Es Šuju Sev" pa īstam iet vaļā.

Es nolēmu, ka šūšu sev blūzi un kleitu. Esmu izdomājusi, ka man vajag trīs jaunas kleitas - vienu solīdu, vienu retro un vienu kokteiļkleitu! Bet nu... laiks nav no gumijas, tāpēc būs labi, ja šīs nedēļas laikā tikšu pie vismaz vienas. Blūzei izmantošu to pašu piegrieztni, pēc kuras šuvu jau savu iepriekš pieminēto blūzi. Bet ar kleitas modeļa izvēli gan man negāja viegli, visādi domāju, nekas līdz galam neuzrunāja, līdz pēkšņi atcerējos, ka man taču ir vēl viena Burda, ko neesmu izšķirstījusi. Pēc ilgas meklēšanas atradu un noelsos - kā gan es par to varēju aizmirst? Tā taču ir Burda, kurā vēlējos sev uzšūt gandrīz katru no Coco Chanel stila modeļiem!

Tā nu tagad manā šujamdarbu sarakstā pirmā ir blūze un otrā kleita:

Lai arī blūzes sarežģītības pakāpe novērtēta vien ar diviem punktiem (=nepieciešama nedaudz šūšanas pieredze un/vai laiks), tai - kā jau blūzei - ir daudz sīku detaļu, kuru sagatavošana un apstrāde aizņem daudz laika. Un pacietības.

Tāpēc sestdienas un svētdienas vakarus, kad man bija retā izdevība būt mājās vienai, es pavadīju mērot, piegriežot, gludinot, piešujot un atšujot mazās detaļas - piedurkņu galus utt. Šorīt kā piecēlos (joprojām viena mājās), tā uzreiz pie šujmašīnas un sāku visu šūt kopā. 

Plecus, sānus, piedurknes, apakšmalu - atspraust, sašūt, nogludināt, sašūt, nogludināt... Strādāju raiti un nedaudz steidzīgi, jo zināju, ka pēc pāris stundām mana ģimene būs mājās un šūšana būs jāatliek malā. Šuvu, šuvu, līdz pacēlu savu šujamdarbu uz augšu un... vai! Secināju, ka esmu sašuvusi visu blūzi!

Ups!

Protams, vēl jāpiemeklē un jāpiešuj pogas, jāizveido pogcaurumi un jāatšuj diegi piedurkņu galos. Bet tas ir sīkums.

Pati sevi pārsteidzu un samulsināju. Pirmā diena un blūze jau gatava? Ko nu? Bet tad es uzmērīju savu gandrīz gatavo izstrādājumu un sapratu, ka nav iemesla satraukties par plāna pārsniegšanu - jo blūze daļēji būs jāpārstrādā. Būtu bijis labi to uzmērīt jau agrāk, pirms šuvu klāt manšetes - tad es jau laikus būtu secinājusi, ka man taču vajadzēja pagarināt oriģinālo piedurkņu piegrieztni, jo manas rokas ir garākas par standarta 38. izmēru... Tāpat es būtu jau laicīgi secinājusi, ka mana inovācija - kakla izgriezumā piešūtā lenta, kas paredzēta sasiešanai bantē - man neder, jo esmu no cilvēkiem, kam ļoti nepatīk, ka kaut kas aptver kaklu, augstas krāgas un bantes mani it kā žņaudz. Tā nu man tagad jādomā, ko iesākt ar nedaudz paīsajām piedurknēm, kā arī jāārda nost tā šleife, kuras sagatavošanā ieguldīju vismaz stundu, un jāšuj klāt maza, apaļa apkaklīte. Mūžu dzīvo, mūžu mācies!

Kā jums veicas ar šujamdarbiem?
Ja ir, ielieciet komentāros linku uz saviem blogierakstiem par jūsu šūšanas piedzīvojumiem!

Apelsīnu kēkss, kas pats kūst mutē

18. novembris ir īstā diena, kad pagatavot īpašu kūku. Saulains, pilns apelsīnu un svētku sajūtas - apelsīnu kēkss ir brīnišķīgs garšas pārdzīvojums. Ticiet!

Sastāvdaļas:
- 225 g mīksta sviesta
- 225 g pūdercukura
- 4 olas (atdalītas)
- 425 g miltu
- 3 tk cepamā pulvera
- šķipsna sāls
- 300 ml svaigas apelsīnu sulas
- 1 tk apelsīna miziņas

Sīrupam:
- 200 ml apelsīnu sulas
- 200 g pūdercukura

Pagatavošana:
1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Ietauko kēksa formu (var izmantot arī apaļo biskvīta formu).
2. Saputo sviestu ar pūdercukuru līdz gaišai masai. Pa vienai pievieno olu dzeltenumus, labi saputojot.
3. Atsevišķā traukā izsijā miltus, iemaisa sāli un cepamo pulveri. Miltu maisījumu kopā ar apelsīnu sulu pievieno olu masai. Tad iemaisa miziņas.
4. Saputo olu baltumus un iecilā masā.
5. Cep aptuveni 45-55 minūtes (atkarībā no krāsns).
6. Katliņā uzvāra apelsīnu sulu ar pūdercukuru, ļauj 5 minūtes burbuļot uz mazas uguns.
7. Kad kēkss gatavs, to izņem no formas un, nedaudz padzisušu, sadursta ar zobu bakstāmo kociņu, tad pārklāj ar pusi no sīrupa. Pēc 10 minūtēm pārlej ar atlikušo sīrupu. Tas veidos sulīgu, neaprakstāmi garšīgu virskārtu.

Daudz laimes, Latvija! Lai skaista svētku diena!

EŠS: Izvēles grūtības

Varētu domāt, ka līdz ar projekta "Es Šuju Sev" [EŠS] pieteikumu man jau bija pilnīgi skaidrs, ko es sev šūšu. Bet nē! Dienas nav tik garas un tik brīvas, lai es jau laicīgi būtu varējusi sagatavoties, tāpēc šodien, kad pēc pusdienām gadījās šis:

...es steigšus metos pie savu Burdu kaudzītes (nē, īstenībā sākumā es noguldīju gultā mazo gulētāju) un drudžaini šķirstīju lapas. Nekad nevar zināt, cik ilgi jaunais cilvēks gulēs, tāpēc jebkādu darbību ātrumam diendusas laikā ir izšķiroša nozīme. Labi, ka man to žurnālu nav pārlieku daudz, citādi vispār netiktu galā. Šobrīd pirmo atlases kārtu ir izturējuši jau tā pārāk daudzi varianti :)

Sākumā es biju domājusi par ādas jaku. Jau sen ilgojos pēc tādas, pat esmu atradusi ideālo modeli. Tiesa gan, man nav iegādāta āda šūšanai, toties ir veca vīra jaka, kuru viņš nenēsā un atvēlēja man. Taču vakar, paskatoties, cik daudz darba un laika prasīs vecās jakas izārdīšana pa vīlēm, lai no tās potenciāli radītu ko jaunu, es vairs neesmu droša, ka to gribu. Šķiet, ka šim projektam būs vēl jāpagaida:

Mans galvenais uzdevums pašai sev ir: uzšūt kaut pietiekoši sarežģītu, sophisticated. Kaut ko, kas liktu man saspringt un apgūt ko jaunu. Apakšuzdevums ir šūt praktisku apģērbu, kaut ko, kas manā garderobē trūkst un kas tiks pietiekoši bieži izmantots. Ar Jauno gadu atgriežos biroja ikdienā, tad nu šobrīd esmu nofokusējusies uz kleitām. Tikai kādu lai izvēlas? Žurnāli pilni ar dažnedažādām kleitām, kas būtu ideāli piemērotas vasarīgam klimatam, bet es gribu kaut ko ar garām rokām - lai varu nēsāt ziemā un lai man ir silti.

Te divi trikotāžas varianti un viena pavisam īpaša kleita - apakšā it kā parasta kleita, virspusē ādas jaciņa, kas sašūta kopā ar apakškleitu:

Vēl arī šīs uzrunāja manu sirdi:

Tā vecrozā krāsas kleita ir tik trausla un skaista!

Tiktāl par kleitu modeļiem. Bet vēl taču ir jāpiemeklē audums, kas būtu visatbilstošākais izvēlētajam modelim. Un te nu sākas īstās problēmas :) Ne pārāk stingri, tomēr esmu apņēmusies izmantot audumu no saviem krājumiem un netērēt naudu jaunam. Man ir pietiekoši daudz audumu, kuri gaida rindā uz savu zvaigžņu stundu. Taču tie ir tik dažādi - vairāk plāni, nekā biezi, vairāk piemēroti vasaras blūzītei, nekā ziemas sezonas kleitai. Pagaidām esmu izvilkusi no atvilktnēm šos kandidātus:

Trīs kokvilnas audumi: stingrs, zīdīgs un rupji/vaļēji austs.

Mākslīgais zīds

It kā kokvilna, bet sajūta kā plānam vilnas audumam. Ļoti patīkams taustei, ar viegli zīdainu mirdzumu.

Milzīgi liels daudzums vilnas auduma

Tā, lūk, man klājas, gatavojoties šūšanas nedēļai. 

Ceru, ka jūs jau puslīdz esat izdomājušas, ko šūsiet un no kāda auduma šūsiet! Priecāšos dzirdēt tepat komentāros!