svētdiena, 2012. gada 28. oktobris

Svētdienas maizīte

Sigulda 27.10.2012. rītā. Sportisti novērtē apstākļus pirms izturības skrējiena sākuma.
Darbīga sestdiena, kad katrs uz savu pusi un darīšanās - vīrs skrēja pret un pa Siguldas kalniem, es ar bērniem bijām ciemos pie citiem bērniem, tad vēl neatliekams brauciens uz lielveikalu silto bērnu bikšu meklējumos un, skat, jau vakars un nakts. Tāpēc svētdienas rītu gribējās tā mierīgi un skaisti.

Kad svētdienas brokastīm nekādi priekšdarbi nav veikti, bet gribas skaisti pabrokastot, es cepu sodas maizīti. Tā ir visātrāk pagatavojamā maize, ko zinu - nav jāraudzē, jāgaida, tikai viss jāsamaisa kopā un jāizcep. Ierakstot googlē "soda bread recipe", atradīsiet daudz variantu šai klasiskajai īru maizei; es cepu tā:

Sastāvdaļas:
- 250-300 g miltu
- 50 g auzu pārslu
- sēkliņas (pēc izvēles)
- 1 tk sodas
- 1 tk sāls
- 1/2 tk cukura
- 300 ml piena
- 3 ēk olīveļļas

Pagatavošana:
1. Uzkarsē krāsni līdz 230 grādiem. Cepamo plāti izklāj ar cepampapīru vai apkaisa ar miltiem.
2. Atsevišķi samaisa sausās un slapjās sastāvdaļas. Tad miltu maisījumā iemaisa pienu ar olīveļļu [ar mikseri, izmantojot mīklas uzgaļus/slotiņas], līdz izveidojas viendabīga masa. Ja pārāk ķepīga, jāpieber vēl milti.
3. Ar mitrām rokām ņem mīklu no bļodas, veido klaipiņu un liek uz plāts. (Klasiska sodas maize ir apaļa klaipa formā, bet pēdējās reizes es esmu veidojusi to klasiski garenu - to ir vieglāk sagriezt, nekā apaļo.)
4. Cep vidēji 20 minūtes. Ēd siltu.

Saēdušies īru sodas maizi ar sviestu un brīnišķīgo Ievas sieru, bērni bija gatavi ziemas priekiem. Pārsteidzoši, ar kādu sajūsmu viņi bauda sniegu! Lai arī šeit kundziņš ir nogāzies zemē un ne pārāk apmierināts purina kājas pa gaisu, tomēr kopumā Filips nemaz neminstinājās un droši soļoja iekšā nezināmajā - sniegā. Atceroties meitas pirmos sniegsoļus, biju nobažījusies, ka puisis arī protestēs, bet nea, viss labi.



Amēlija arī jau paaugusies liela, un spiegdama bauda ziemas priekus. Arī par to man liels pārsteigums un vēl lielāks gandarījums. "Uztaisi man piku!" un "Enģeļi" ir divas iecienītākās spēles (pagaidām).

Tā izskatās dēla pēda pret manējo. Skatoties pēc izmēru tabulas, starp viņa pēdu un manējo ir tieši 20 izmēri pa vidu :)

Savukārt, spriežot pēc ēnām, mans gadu un divus mēnešus vecais dēls mani jau drīz pāraugs!

Svētdienas noslēgums tikpat garšīgs kā dienas sākums. Katrs pēc savām vēlmēm piemeklēja sev vakariņas un priecīgi notiesāja. Ar pilnu vēderu labāks miegs šajā sagrozītā laika dienā.


2 komentāri:

  1. Nopriecājos, kā kaimiņmājas pļavā brīvdienās sabraukušie mazbērni pirmajā izgājienā ārā uzcēla trīs sniegavīrus.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies par iedvesmu, kļūstu par Tavu fanu:) Jau pēc iepriekšējā raksta biju pārdomās par to kā dzīvei vairāk piešķirt to prieka dzirksti. Un te tik skaisti un tai pašā laikā vienkārši viss priekšā nolikts.
    Saliku vakar vakariņas galdā, bet pirms saukt ģimeni apdomājos. Izvilku smukos kāzās sadāvinātos traukus, uzklāju galdautiņu, izķeksēju salātus no burciņām uz skaistām bļodiņām un volā! Svētku noskaņojums, visi omulīgi un sajūta, ka lai būtu labi vajag tik maz rokā.
    Paldies par atgādinājumu, ka smukos traukus arī var lietot!:)

    AtbildētDzēst