Sveiciens gada nogalē no tālās Latgales. Pēc Ziemassvētkiem Rīgā un priecīgas manu 30 gadu sagaidīšanas steidzāmies šurp cerībā noķert ledu uz ezera. Bet nekā, ledus bij prom un slidošanas prieki [pagaidām] neizbaudīti. Taču tas nekas, laukos arī bez sniega ir labi. Vīramāte iekurina pirti, izcep brokastīs pankūkas, Amēlija dauzās ar brālēniem un māsīcu, vīrs grilē gaļu un man atliek tikai izklaidēt mūsu mazo puiku. Atpūta tās tīrākajā formā.
Bez tam man atliek samērā daudz laika domāšanai. Domāt man ir gandrīz tas pats, kas elpot :). Un piemēroti gada nogalei es domāju par visu ko, kas šajā gadā piedzīvots. Kādi prieki, vilšanās, pārdzīvojumi bijuši. Šogad neesmu bijusi nevienā ceļojumā uz ārzemēm, bet tā vietā es baudīju un baudu citu, daudz aizraujošāku un izaicinošāku ceļojumu – būt mammai diviem bērniem. Tā ir citāda pieredze kā ar vienu bērnu. Nedaudz grūtāka :), bet daudz priecīgāka pieredze. Bet, protams, bez bērniem šajā gadā man ir bijuši arī daudz citi piedzīvojumi un prieki, galvenos no kuriem gribu pati sev salikt rindiņā, lai redzētu, cik ļoti labs ir bijis šis gads.
Mani gada lielie prieki
1. Ģimene. Un reizē ar meitu un dēlu arī milzīgs prieks un gandarījums par piedzīvotajām mājdzemdībām, kas man ļāvušas atklāt sevī nezinātus spēkus
2. Šūšana! Šūšanas kursi, overloks, visi jaunie sasniegumi šūšanā – vīrieša krekls un bikses, kleita pašai, plašķis (kas joprojām nav atrādīts), piecas jaunas kleitas Amēlijai un vēl un vēl
3. Blogs un visi bloga lasītāji un komentētāji. Jūs mani patiešām iedvesmojat! Paldies ikkatram no jums, ka esat ar mani!
4. Kū-kas un saldie. Creme brulee, pavlova, saldējumi, zemeņu un citrona kūkas.
4. Kū-kas un saldie. Creme brulee, pavlova, saldējumi, zemeņu un citrona kūkas.
5. Vasara pie jūras un augusts Latgalē.
Izrādās, lai es justos labi, man pietiek ar pavisam ikdienišķām lietām. Tāda apziņa ir ļoti patīkama, tāds kā kompliments pašai sev :)
Un kā jūs pavadāt gada nogali? Mājās vai laukos? Un kas mani interesē vēl vairāk – kādi ir jūsu šī gada prieki? Padalieties, lai varam iedvesmoties viens no otra un uzsākt jauno gadu uz priecīgas nots!
Mans lielākais prieks, man beidzot bija vasara, es to nebiju piedzīvojusi kopš otrās grūtniecības.
AtbildētDzēstVēl, es beidzot nopirku šujmašīnu un izgāju šūšanas kursus.
Nu protams, prieks, ka mani beidzot pierunāja pievienoties blogerzemei, kurā dzīvo ļoti interesantas personības.
Vispār varētu rakstīt vēl un vēl.
Mans šī gada vislielākais prieks ir tieši tāds pats, kā Tev pirmais! Ģimene, meita, dēls un jau otrās mājdzemdības ;)
AtbildētDzēstUn vēl man ietrīsējās sirds, izlasot Tavu pirmo teikumu, kur Tu sūti sveicienus no tālās Latgales! Jo arī mēs vairākus gadus pēc kārtas jauno gadu esam sagaidījuši Latgalē laukos pie radiem, pie ezera, ar pankūkām brokastīs un pirti vecgada vakarā :) Bet tieši šogad noslinkojām un nekur neesam aizbraukuši :)
Apbrīnojami, cik līdzīgi ir mūsu prieki! Jā, un, Laura, - izlasot Tavu komentāru, nodomāju, ka mēs varētu būt kādas radinieces. Vismaz dvēseliski :)
AtbildētDzēstMums Jaunā gada sagaidīšana neplānoti izvērtās par foršu ballīti mūs-mājās..es atkal ieguvu to sajūtu, cik jauki un satraucoši ir uzņemt viesus..kaut kā sen - tā, ar uzklātu galdu utt., to nebiju darījusi..tas arī varētu būt viens no maniem priekiem, bet, protams, arī man pirmajā vietā - mana ģimene, kura kļuva kuplāka..prieks,par pabeigto Montessori kursu un to, ka beidzot saprotu, ko vēlos darīt, kā dēļ iestājos augstskolā..Prieks par ceļojumiem, draugiem, jaunām atklāsmēm..un blogu..un JĀ, arī par pārvākšanos uz plašāku mājvietu...tā es varētu rakstīt daudz un daudz.. :)) Mums apkārt ir tik daudz brīnišķīgu lietu - lai izdodas to saskatīt ;)
AtbildētDzēstMan patīk šādi raksti!
AtbildētDzēst