pirmdiena, 2011. gada 5. decembris

Pirmssvētku haoss

Apmēram tā es šobrīd jūtos:
Foto avots
Patiesību sakot, tā es jūtos pāris pēdējos gadus decembrī. Bet šogad īpaši izteikti, laikam tas saistīts ar to, ka šobrīd ikdienā neeju uz darbu, nerakstu oficiālas vēstules ar datumiem un neskatos kalendārā. Laika ritums ir pavisam cits. Precīzāk - laiks rit citā dimensijā, kurā neeksistē datumi. Protams, protams, es zinu, ka Ziemassvētki tuvojas, un es zinu, ka ir jau decembris :) Bet - helou!, man nav ne jausmas, kur tajā decembrī mēs atrodamies. Un tad pāris dienas atpakaļ pa pastu pienāca Stockmann decembra katalogs ar dāvanu piedāvājumiem un man - paukš! pa pieri iebelza Stress. Ōō, kāds stress manī iemetās par to, ka SvētkiTačuJauPieDurvīm! Āāāā!!

Divas dienas pavadījusi šādā nejēdzīgā iekšējā trauksmē es nolēmu tam darīt galu. Pirmkārt, atvēru kalendāru. Kaut gan, ja es vēlreiz kārtīgi pārdomāju pēdējo dienu gaitu, tad - nē, es neatvēru kalendāru, jo tāds man nebija pa rokai. Es vienkārši apsēdos uz grīdas blakus savam foršajam puikam un, izrunājot skaļi visus darāmos darbiņus ar viņu, sarakstīju tos uz papīra. Lieki teikt, ka papīra lapa bija pilna ar darbiņiem. Taču smagums no sirds bija pārcēlies uz aprakstītās papīra lapas, kas stoiciskā mierā pacieta visus utopiskos pirmssvētku darbu plānus. Laba sajūta. Tāda brīnišķa miera pilna sirds man noturējās trīs dienas (kurās es, protams, vieglprātīgi nedarīju it neko no sastādīto darbu saraksta), līdz šodien, kad nolēmu, ka varbūt ir vērts kaut ko sākt darīt lietas labā, es secināju, ka svarīgā papīra lapa ir pazudusi. Ar galiem. Tu-tū.

Man ir aizdomas, ka vīrs to ir nobēdzinājis kādā tumšā vietā. Kāpēc? Nav ne jausmas. Bet kurš gan cits to būtu varējis paņemt? :)

Lai vai kā tur būtu, nospriedu, ka beidzot ar kaut ko ir jāsāk. Atzīšos, ka man mājās nav pat Adventes vainaga! :/ Tā nu brītiņu padomājusi nolēmu, ka sastādīšu jaunu pirmssvētku darbu sarakstu šeit - tad tas noteikti nepazudīs.

Steidzamie darbi:
1. Radīt svētku gaidīšanas sajūtu mājās. Kā? a) Vēlreiz padomāt par Adventes vainaga nepieciešamību. b) sagaidīt ciemos draudzeni Agniju, lai kopā ar viņu un Amēliju ceptu tradicionālos mandeļu radziņus. Māja smaržos pēc svētkiem un gaisā virmos draudzība.
2. Uzzīmēt skici iecerētajai rotājumu virtenei. Atrast un nopirkt tai sastāvdaļas (papīru, lentes, pūšamo krāsu).
3. Piekarināt pie ārdurvīm sniegavīru.
4. Padomāt, vai šogad sūtīsim apsveikuma kartiņas. Kurš tās gatavos un kam sūtīsim?
5. Sameklēt/nopirkt audumu Amēlijas plediņam (kuš, noslēpums!).
6. Sašūt dāvanu maisiņus.
7. Uzskicēt draudzenēm paredzētās dāvanas piegrieztni (arī noslēpums!).
8. Sakārtot darbistabu. Mmm..nē, šito svītroju ārā no steidzamajiem :)

Kad šie "mazie" darbiņi būs apdarīti, uzreiz būs mierīgāks prāts. Un tad varēs ķerties pie lielajiem plāniem, lai priecīgi un pacilāti gaidītu lielos svētkus.
Foto avots
Un ja jums ir labi un interesanti ieteikumi, ar kuriem man vajadzētu papildināt savu darbu sarakstu, lūdzu padalieties!

8 komentāri:

  1. Man kaut kā darbiņi plānojas pa Adventa svētdienām.. Pirmajā sagādāju (uztaisīju - jo šeit nav tādas tradīcijas, tāpēc gatavus nopirkt var tikai pie durvīm karināmos) vainagu, otrajā tētis mums atnesa eglīti, rotājumus palēnām darinām (paldies par podziņu eglīšu ideju - sataisījām tādas arī mūsu eglītei), kartiņas sagādātas, dāvanas arī lēnām gādājas.. Svētku mūzikas pleiliste ar palaista, jau klausāmies teju vai katru dienu! Tā ka pagaidām bez stresa. Stress būs pirms pašiem svētkiem, kad sāksies gastronomiskās aktivitātes. :)

    AtbildētDzēst
  2. Uzrakstīt vēstuli rūķim un atstāt uz grīdas, lai vīrs izlasa:) .. Nu attiecīgi uzrakstīt, ko vēlies Tu:)
    Bet visā visumā:) Kartiņas jāsūta.. var kaut baltas(balts/pelēks ciets/biezs kartõns izskatās tik tik labi) , un kādu jauku teikumu, atmiņu vai paldies vārdu par to foršo gadu un svētkiem un sajūtām:) un par nākamo.. , jo tās ir tik patīkami saņemt:) un pats galvenais jau ir atcerēties, ka paši lielākie svētki = gatavoties svētkiem:) un rezultāts jau nāk divtik atpakaļ.. smaida kilogramos..

    AtbildētDzēst
  3. Es pirmo reizi mūžā uztaisīju piparkūku mīklu, pirms kāda laika! Tas process .... process man likās tik burvīgs - tā smarža!Tu jūti,ka svētki ir kaut kur aiz loga - un tagad paskatoties vienmēr ledusskapī zini, ka drīz drīz šito varēs rullēt un mīcīt .... es teiktu Ziemassvētki piparkūku svētki ..... B!

    AtbildētDzēst
  4. Es ar katru vakaru atceros, ka vajadzēja taču darbiņu sarakstiņu uztaisīt! Nu vismaz apdāvināmo bērnu sarakstiņu, jo viņu ar katru gadu paliek aizvien vairāk! Vismaz mūsu rados/draugos... :)

    AtbildētDzēst
  5. Arī man šogad nav tradicionālā adventes vainaga ar svecēm, bet visur esmu salikusi sveces un lamapiņas,pagājušogad kādu laiku pirms ziemassvētkiem pamatīgi saslimu, visas dāvanas bija jāsagādā vīram,tas bija ārprāts,tagad mani pārņem stress, ko katram dāvināt.

    AtbildētDzēst
  6. Man izklausās, ka visas jau kaut ko ir izdarījušas svētku labā, tikai es viena nea :)

    Una, pastāsti, kā tur tālajā Amerikā ar eglēm ir - tās ir īstās egles, ko nes mājās jau decembra sākumā? Un kā tās saglabā savu dzīvību līdz decembra beigām? Mēs tradicionāli eglīti nesam mājās ap 20.datumiem un tad 7.janvārī "cērtam nost".

    Kristīn, tā ir ļoti laba doma, atstāt rūķim adresēto vēstuli uz grīdas, lai vīrs nejauši atrod :) Un paldies par uzmundrinājumu kartiņu sakarā! Ja uz to paskatās no Tava skatu punkta, tad tas tiešām ir svarīgi un patīkami!

    B! :) - lūdzu atsūti man mīklas recepti. Es arī gribētu ienirt ar abām rokām piparkūku mīklā..

    Īva, ilzesh - ziniet, tiešām ir jāsāk ar sarakstu. Tas noņem stresu un palīdz sakārtot domas! Un vislabāk neatlikt uz x brīdi, bet tūlīt pat atvēlēt tam laiku. Vienīgi tas saraksts ir jāpieskata, lai nenoklīst (kā man gadījās) un nenonāk "nepareizās" rokās! :)

    AtbildētDzēst
  7. Oi, šitais gandrīz kā par mani:( Es arī sarakstu uzrakstīju, pat pa dienām sadalīju darāmos darbus, bet pagaidām tik un tā buksēju. Jāpiekrīt Unai par mūziku un B par piparkūku mīklas gatavošanu - tas noteikti palīdz kaut kā tā veiksmīgāk un mierīgāk iešūpoties Ziemassvētku sezonā.
    Lai tev ir mierīgs šis pirmsvētku laiks:)

    AtbildētDzēst
  8. Nu eglītes te - Kalifornijā ir gandrīz tādas kā parastās, tikai drusku mīkstākas skujas - neduras. Un tad pie ūdens bļodā, kur eglīte stāv, pielej kaut kādu eglītes "prezervatīvu" - tas ir kaut kāds līdzeklis, kas palīdzot ilgāk saglabāties, skujas nebirstot un kas tur vēl. :) Tas tāpat kā šeit grieztos ziedus arī pārdod uzreiz komplektā ar kaut kādu pulverīti, un ziedi tiešām ilgi stāv tai ūdenī.

    Pareizi - piparkūku mīkla.. Pagājušajā gadā mums bija pieredzējis darbu virsvadītājs - taisījām dāmas kolektīvi bariņā. Šogad virsvadītājs jau ir atgriezies Latvijā, tagad meklējam eiropiešu veikaliņos, vai kur nepārdod gatavu mīklu. Jo amerikāņi jau necep piparkūkas - viņi cep parastos Ziemassvētku cepumus. :)

    AtbildētDzēst