Krāsainā svētdiena

Pēc lielās braukāšanas apkārt pa ciemiem un laukiem svētdienu beidzot pavadījām visi mājās. Es varēju beidzot mierīgi sakārtot istabas, izšķirot Rozītes drēbes, kas kļuvušas par mazām, kā arī atlikt savas drēbes, ko vairs nevelku, bet kuras noteikti sagaidīs savu otro dzīvi, pārtopot par ko skaistu Rozītei. Šķirošanas gaitā es atradu vienas iemīļotas mājas bikses, kas nu jau kļuvušas par mazu un ir liekamas lielajā koferī. Tomēr lietošanas laikā cīnoties ar dažādiem traipiem, uz biksēm bija palikuši balināšanas traipi, kurus jau sen gribēju likvidēt. Šim nolūkam biju nopirkusi pat krāsu, taču nevarēju atrast laiku, lai beidzot nokrāsotu bikses. Jāatzīst, man tas likās biedējoši nezināms process. Taču vakar, kamēr vīrs bija izgājis pastaigā ar mazo, es beidzot ķēros pie lietas. Programmā bija paredzēta tikai bikšu krāsošana, bet, tā kā saskaņā ar lietošanas instrukciju krāsa bija paredzēta veseliem 250 gramiem sausa auduma, tad es nolēmu nokrāsot arī balto vilnas audumu, kas man bija palicis pāri pēc mazuļa sedziņas šūšanas.

Sadalīju krāsu divos atsevišķos traukus, jo, krāsojot vilnu, klāt jāpieliek vēl etiķis, un ķīmija varēja sākties!

 

Tad es kritu negausībā un nolēmu, ka vajag vēl kaut ko piemest klāt, jo krāsas taču ir tik daudz.... Nedaudz pameklējusi pa plauktiem, izlēmu izmēģināt krāsu maiņu uz kādu reti vilktu krekliņu:

Pēc 15-30 minūtēm krāsu peldes sekoja grūtākā daļa - katrs drēbes gabals ir rūpīgi jāizskalo zem tekoša ūdens, kamēr vairs nav krāsu palieku.

Un tad jau drīz ir redzams gala rezultāts - košs un priecīgs! (tas traipiņš, ko redzat, ir palicis, jo ir nezināmas izcelsmes un izskatās pēc galda krāsas traipa :))

Tas gan neattiecas uz visām lupatiņām - tās lietas, ko biju pielikusi klāt atlikušajā krāsas šķīdumā, vairs nebija viendabīgas - izskatījās batikotas. Acīmredzot tomēr tie norādītie grami ir stingri jāievēro :)))

Taču kopumā esmu ļoti apmierināta ar savu pirmo krāsošanas projektu, jo īpaši par gaiši zaļo vilnas audumu, no kura es nu varēšu droši šūt Rozītei rudens sarafānu, nebaidoties, ka tas būs jāmazgā pēc katras valkāšanas reizes!

BET! Ar to vēl krāsainā svētdiena nebija beigusies! Vēl, spītējot karstumam, tapa krāsainie bez-olas-bez-kviešu mafini svētdienas ģimenes kafijošanai! Manas jaunās cepamformiņas nebeidza mūs vien priecēt :)

Garšoja mums visiem, neskatoties uz to, ka skaistais papīrs piecepās pie kēksiņiem :/

Mmmm, kafija ar svaigi ceptiem ogu gardumiem...