Sedziņa mazulim

Jā, es esmu grēkojusi un šonedēļ neesmu bildusi vēl ne vārda. Un jāsaka, ka man pat nav tāda īsta attaisnojuma, tādēļ es nemaz nemēģināšu. Vienīgi tas, ka pēdējās dienas jūtos nogurusi, bet tas laikam saistīts ar jauno procedūru, kuru esmu atklājusi un šobrīd izmēģinu (meitenes, tas ir tiešām kaut kas ļooti interesants, savā ziņā pat elementārs un - svarīgākais - lēts! :)). Bet tas viss tā. Mans pēdējā laika lielākais veikums ir sedziņa mazulim, par kuras uzšūšanas plānu jau minēju iepriekšējā reizē un kuru esmu beidzot arī radījusi.

Sāku ar to, ka izgriezu no diviem audumiem vienādus gabalus. Izmērus tagad nepateikšu, bet par paraugu ņēmu jau gatavu maza bērniņa segu. Lūk, kā tas izskatās:

Tālāk saspraudu abus audumus kopā ar labo pusi uz āru (bildē kniepadatas praktiski nevar redzēt :)):

Nedaudz svārstījos, pirms izlēmu par to, kādā veidā šūt abus audumus kopā, lai nav tā, ka sašuj tikai malas un vidus cilājas (es ceru, ka es pietiekoši skaidri izsakos, lai jūs varat saprast). Nolēmu, ka šūšu pa ziedu kātiņa līniju, lai ir skaistāk:

Kad visi ziedu kātiņi bija piešūti, no pāri palikušā auduma izgriezu vajadzīgā garuma lentas un nogludināju tām malas, lai var piešūt sedziņai maliņas:

Sākumā es biju piešuvusi atlasa slīpā diega lentu, jo tā ir mīkstāka un cerēju, ka būs skaistāk, bet, protams, protams, šūšanas procesā tā visa savilkās nesmukos viļņos. Man nepatika un ārdīju nost, lai piešūtu stingrāku maliņu:

Tas arī viss. Lai arī izklausās un ir vienkārši, tomēr pirmajā reizē nemaz tik ātri negāja. Taču rezultāts ir sanācis tāds, kādu biju to iecerējusi un es ļoti ceru, ka arī bērniņam patiks:

Lai tev labs un silds miegs, mazo bērniņ!