Kleita, kleita, kleita!!

Pēc vakarvakara biedējošajiem piedzīvojumiem, sēžot automašīnā pie stūres pašā negaisa epicentrā un cerot, ka milzu plūdu peļķes nenodarīs pāri manam auto, es ierados mājās pilnīgi slapja. Nē, es nesaliju, tā vietā es sēdēju karstā, mitrā mašīnā ar pamatīgi uzgrieztu karsto gaisu, jo logi nepārtraukti svīda ciet aukstā lietus dēļ. Laimīgi tikusi līdz mūsu pagalmam es nospriedu, ka šis ir īpašs vakars, kas noteikti jāatzīmē ar ko īpašu. Kolēģe man laipni bija iedevusi pašķirstīt Burdu, un žurnālā es atradu kādu kleitu, kuras piegrieztne man likās pa spēkam, un es nolēmu to sev pašūt (kā saka mana vecāmamma :)).

Daudz nedomādama izklāju lielās piegrieztņu lapas, ievilku elpu un.... uzkāros! Pirmā un līdz šim pēdējā reizi, kad es mēģināju ko pašūt no Burdas piegrieztnes, bija pirms 10 gadiem. Pavadīju apmēram veltas 30 minūtes, mēģinot visā zīmējumu haosā atrast sev vajadzīgo piegrieztni, līdz brīdī, kad jau domāju meklēt palīdzību internetā, visu sapratu. Izrādījās, ka vajag rūpīgāk izlasīt aprakstu žurnālā :))

Tālāk jau viss gāja vairāk vai mazāk pa diedziņu - piegrieztnes pārzīmēšana, pārnešana uz auduma un šūšana. Tiesa gan, sākot šūt radās vēl viens būtisks šķērslis - manas krievu valodas zināšanas šūšanas terminu lauciņā pilnībā kapitulēja Burdas priekšā, tā nu es vienkārši šuvu pēc izjūtas. Pārsteidzošā kārtā viss izdevās! Ir arī bildes, jo kas gan ir šāda ziņa bez reāliem uzskates materiāliem :) Tās pievienošu vakarā, kad tikšu mājās pēc darba.

Tomēr līdz tam īsumā dažas atziņas pēc mana pirmā īstā "šuviena":

1. vajag ļauties vilinājumam pirkt skaistu audumu tikai tādēļ, ka tas patīk. Dienā, kad pār tevi nāks lielā ideja un iedvesma un visi veikali tajā brīdī jau būs slēgti, nekas nenoderēs vairāk kā labi sagatavoti auduma krājumi mājās.

2. šujmašīnas adatas ir regulāri jāmaina, jo tās nodilst un sāk "sist" audumu. Ja es to būtu zinājusi agrāk!!! Ar kādu prieku un baudu es vakar pēc adatas nomaiņas šuvu un brīnījos, cik labi tomēr mana mašīna var šūt..

3. pareiza diega izvēle ir tiešām svarīga. Es, protams, neko daudz no tā vēl nesaprotu, taču trikotāžas audumu speciālais diegs tiešām šuj labāk kā parastais kokvilnas.

4. šūt ir forši!!

>>>>>
Tātad te nu solītās bildes no darba gaitas un rezultāta. Sākums visam ir piegrieztne, kuru pārzīmēju uz cepampapīra:

Nākamais solis: piegrieztne jādabū uz auduma un audums jāizgriež pa kontūrām:

Šujam!

Apgriežu liekās maliņas :)

Jostiņas tapšana 3 soļos: 1. saspraužu

2. nošuju un izvelku uz labo pusi

3. noslēdzu ar fifīgām sirsniņām, kas vispār bija paredzētas Zemenītes kleitiņai :)

Un viss, kleita gatava nēsāšanai!

Tuvplānā:

Klusā daba ar pīlīti un baseina brillēm:

Kustīgā klusā daba ar aizmugures dekoltē :)

Tā nu ir mana pirmā pašas uzšūtā kleita, ar ko arī sevi apsveicu. Vai tas nav superduper? :))

Un nu gan viss, draugi mīļie, es skrienu, futbols mani sauc, turam īkšķus par vāciešiem!!!