Brīvdienas pie jūras

Es nebūšu oriģināla, sakot, ka ir karsts. Karsts, karsts, karsts. Bet tas ir forši, lai arī lielākoties ir grūti tajā karstumā, tomēr vasara - kas gan ir labāks par vasaru?! Mūsu ģimenei ir laimējies, ka mums ir lauki, uz kuriem braukt ikreiz, kad vēlamies tikt prom no pilsētas, un es to ļoti novērtēju. Pagājušās nedēļas nogalē mēs bijām Kurzemē pie Rīgas jūras līča, vai vienkārši - pie jūras. Bija karsti un labi, vēl jo vairāk tādēļ, ka tajā pusē reti kad ir tik silts. Mēs gatavojām ēst, ēdām, dzērām vēsus dzērienus, peldējāmies jūrā, gulējām paēnā un nedarījām neko. Izņemot to, ka visu savu laiku, kas nebija aizņemts ar iepriekš minēto, mēs veltījām mūsu mazajai Zemenītei, kas braši bija pavadījusi visu nedēļu laukos ar vecmāmiņu. Ir tik labi pieglausties savam mazajam, samīļot viņu, skatīties kopā zvēru grāmatas un vērot, kā viņa spēlējas ar lelli-bēbi, kā ēd zemenes ar mellenēm, sākumā skrupulozi izēdot tikai mellenes, kā viņa sajūsmā iepleš mutīti, kad mamma viņu lidina pa gaisu... ikkatrs tāds brīdis ir pilns ar tik lielu mīlestību, ka šķiet, tās pietiktu visai pasaulei...

Lūk, nelieli mirkļi no saldajām brīvdienām pie jūras. Rīts sākas ar karalisku omleti:

Tālāk piedāvājumā zemeņu kēksiņš:

Visi sacepumi tiek cepti šajā brīnumpannā:

Ieštepselē kontaktā un aiziet:

Manas mammas ceptā kūka:

Te jau tek siekalas :)

Brīvdienas:

Zemenīte(s):