ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Aitiņkleita meitai pēc gatavas piegrieztnes

Kad pagājušajā rudenī bijām brīnišķīgajā Francijā, kuru joprojām nespēju aizmirst savos sapņos, viens no maniem plānotajiem darbiņiem bija grāmatnīcas apmeklējums. Tā kā ar franču valodu neesmu gluži uz jūs, biju nolēmusi, ka manai valodas apguvei par labu nāks dažu grāmatu ieguve. Tā nu izvēlējos divas, viena no kurām bija par garšīgiem ēdieniem bērniem, un ko jau reiz pieminēju šeit, bet otra šūšanas grāmatiņa - Basiques pour petites filles, kurā visi piedāvātie tērpi meitenēm izskatās tik vienkārši un tā vien aicina "uzšuj mani! nē, mani! nē, lūdzu, lūdzu, uzšuj mani!"


Saulainā ziemas dienā labā garstāvoklī nolēmu kaut ko izmēģināt, un tapa aitiņkleita. Te maza fotoreportāža ar morāli - šūt pēc gatavas piegrieztnes ir viegli un patīkami! Iesaku!



Manuprāt, kad pirmajā reizē ķeras pie piegrieztnēm, svarīgi ir izvēlēties praktisku un relatīvi vienkāršu tērpu, lai neizdošanās risks būtu minimāls un nepārietu vēlēšanās šūt vēl un sarežģītāk. Visu detaļu pārzīmēšana uz cepamā papīra (jo piegrieztņu papīra man nav) un izgriešana man aizņēma ap 30 minūtēm, jo es tā lēnām un rūpīgi :)

Tā kā darbojos ar kokvilnu, nospriedu, ka ir jāapmet maliņas, lai turpmākās dzīves laikā tās neirst. Bet man nav overloka mašīnas. Tā nu izlīdzējos ar zigzagu, bet principā ar rezultātu neesmu īpaši apmierināta, jo nav diez ko skaisti. Un arī baigais darbs, kamēr visas detaļas apšuj. Vai kādam ir kāds labāks padoms, kā apstrādāt maliņas?!

Uhh, pārvarējusi lielās grūtības ar zigzagu, visu sāku šūt kopā, līdz nonācu pie piedurknēm. Liku lietā savu loģisko domāšanu, lai pēc brīža secinātu, ka mana loģika ir mani piekrāpusi. Piedurkne uz pretējo pusi! Labi gan, ka pirms šūšanas nolēmu to piespraust ar adatiņām un vēlreiz pārbaudīt, vai tiešām ir pareizi... ne-a! :)

Veiksmīgi pēdējā brīdī novērsusi lielo skādi, atlika tikai ievilkt elpu pēdējam darbiņam - piedurkņu apdarināšanai. Ar rociņām un mazo adatiņu, nevis šujmašīnu :)

Beigās nemaz tik vienkārši nebija, bet prieks par rezultātu gan liels. Un meitai patīk, tikai viņas izpratnē šis apģērbs ir jānēsā citādāk, nekā es to biju iecerējusi! :)

8 komentāri:

  1. Fantastisks audums kleitiņai!

    AtbildētDzēst
  2. Bet kāpēc Tev nepatīk zigzags? Tas taču ir pats ērtākais veids (man liekas, mājas šūšanai ieguldīt overlokā ir izšķērdīgi).
    Kleitiņa iznākusi ļoti jauka.
    Par šūšanu no piegrieztnēm varu tikai piekrist, apģērbam es pat nemēģinu pati izdomāt piegrieztni, visu ņemu no Burdām, tas ir ārkārtīgi ērti.

    AtbildētDzēst
  3. Mīlīga kleitiņa meitiņai! :)))
    Man arī šķiet, ka zigzags mājas kārtībā ir pats pieejamākais vīļu apstrādes veids. Ja nu vienīgi ir draudzene šuvēja, kurai ir overloks, tad pie viņas ciemos jāiet! :)))
    Jā, vakar kādā blogā lasīju (diemžēl neatceros kurā), ka meitene overloku atradusi lietoto preču veikaliņā. Tas varbūt nenotiek bieži, bet šad tad laikam ir atrodams:))

    AtbildētDzēst
  4. Tiešām? Visas šuj ar zigzagu? Tad man vienkārši jāmaina attieksme, jo es sevi noturēju par īstu nezinātāju, kura nemāk atrast labāku vīļu apstrādes veidu par klasisko zigi-zigi... Paldies par iedrošinājumu! :)

    Vēl tikai jāpierunā meitu uzvilkt kleitu ar zeķubiksēm un kurpītēm, lai kleita tiktu pienācīgi valkāta. No otras puses - bērni taču labāk zina, kā kas nēsājams :)

    AtbildētDzēst
  5. Ļoti jauka kleitiņa sanākusi. Par zigzagu.... ja nav overloks, tad šis tiešām laikam ir vienīgais veids kā apstrādāt maliņu, ja nu vienīgi to var darīt vēl ar rokām apšujot, taču tas būs vēl laikietilpīgāk.
    Bet par zigzaga dūrienu varu padalīties pieredzē ar dažiem knifiņiem nākotnei:
    -kakla izgriezumu un vīles kas būs paslēptas (piem priekšas izgriezums) nevajag apšut ar zigzagu, jo gludinot apšūtais diegs mēdz spiesties cauri. Un tur arī nekas neārdīsies, tāpēc nav nepieciešams speciāli apšut. Kakla izgriezumu apšujot tas arī nevajadzīgi izstiepjas.
    - roku izgriezumus un piedurknes augšmalu apšuj pēc tam, kad roka iešūta. Apšuj abas auduma kārtas kopā. Tas arī lai apaļās vietas nevajadzīgi neiztieptos pirms šūšanas.
    - zigzaga dūrienu šuj tuvāk maliņai, tā lai tas beidzas līdz ar auduma malu. Tev ir šūts no malas nost un mazgājot tas viss šā kā tā izārdīsies un būs spuras, bet griežot nost lieko pēc šušanas ir risks pārgriezt diegu.
    -Apšujot audumu vienā kārtā ir lietderīgi izmantot overloka pēdiņu. Tā gan parasti jāpērk atseviški (nenāk šujmašinu komplektā). Šī pēdiņa nodrošina, ka zigzaga dūriens nesavelk audumu.
    Lai veicas!

    AtbildētDzēst
  6. Audumiņš ar aitiņām tiešām lielisks, un kleitiņa arī!
    Ha, nosmējos par piedurknes piešūšanu, jo man arī tā reiz gadījās. Labi, ka gribēju pārbaudīt, kā izskatās, un arī pirms šūšanas izgriezu uz otru pusi :D:D:D Tātad - veiksmīgi mums abām :)

    Par zigzagu - tā ir, tas tiešām ir visvienkāršākais veids. Vēl ir franču vīle, ideāls variants taisnajiem gabaliem, bet tad ir jāspēj precīzi nomērīt un nošūt. Izmantoju to pēdējai somas oderei, tiešām patīk! Ātrāk un ekonomiskāk.
    Hmmm, vairs nevaru atrast to foršo pamācību, pēc kuras skatījos, bet te būs cita, pēc kā labi var saprast. Un, meklējot atradu, ka īstenībā to izmanto arī dažādām liektām līnijām, arī krekliem utt. http://www.sewneau.com/how.to/french.seam.html

    AtbildētDzēst
  7. Klēra, paldies par labajiem padomiem! Tiklīdz mana šujmašīna būs saremontēta, varēšu izmēģināt un ziņot.

    Baiba, par franču vīli man kā reiz pirms dažām dienām pastāstīja viena pieredzējusi šuvēja. Sākumā neko nesapratu, bet tad viņa parādīja gala rezultātu un viss tapa skaidrs. Un tev taisnība, jāspēj precīzi nošūt :) Ai, jau sailgojos pēc savas šujmašīnas, ātrāk jāremontē!

    AtbildētDzēst