ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris

Dāvanu radīšana savam bērnam

Šī laikam ir bērnudārzu tēmu diena, jo arī Laine savā blogā to tikko ir pieminējusi :) Es vēlos padalīties priekā par savas meitas dārziņu. Meita man maziņa, sāka iet bērnudārzā gada un desmit mēnešu vecumā. Tas bija apzināts lēmums, jo auklītei, kura nāca pie mums uz mājām, kad atsāku strādāt, mainījās iespējas pieskatīt Cukuriņu, taču jaunu auklīti meklēt negribējās, jo šķita, ka bērnam nepieciešami arī citi bērni un vairāk nodarbošanās, nekā to iespējams mums sniegt viņai mājas apstākļos.

Tā nu atradu bērnudārzu, kas iemiesoja to filozofiju un attieksmi pret bērnu, kas man ir tuva un pieņemama, un laimīgā kārtā atradās arī vieta dārziņā. Tas ir Montesori filozofijas dārziņš, kurā ir viena grupiņa, kurā kopā dzīvojas bērni vecumā no diviem līdz pieciem gadiem un ikdienā dara daudz sīku, bet noderīgu lietu, kas attīsta motoriku, runu, pasaules izpratni, kārtības izjūtu utt. utt.

Lūk, un šajā bērnudārzā ir vēl kāda lieta, kas man dara lielu prieku, - tā ir vecāku iesaistīšana bērnu ikdienā. Pēdējais un spilgtākais piemērs tam ir Radošā darbnīca vecākiem. Vismaz vienam no vecākiem bija jāierodas noteiktā laikā bērnudārzā uz pasākumu, kurā vecāki paši savām rokām gatavo dāvanas savam mīļumam Ziemassvētku eglītei; visi materiāli bija sagatavoti un pašam bija jānāk tikai ar savu ideju. Protams, zināmas neērtības radīja tas, ka pasākums notika četros pēcpusdienā un vienlaikus ar pasākuma sākumu bija jānodrošina, ka bērns dodas mājās, lai neredzētu dāvanu tapšanu, taču reizi pa reizei taču var beigt darbu agrāk un izbrīvēt laiku bērnam un sev. Jo visa šī darbošanās bija ne tik daudz bērnam, cik vecākiem. Bija pacilājoši redzēt, kā ap 15 pieaugušo rūpīgi strādā katrs pie sava projekta. Puiku vecāki gatavoja kartona mājas, automašīnu trases un citas vīrišķīgas lietas, savukārt meitu mammas sēdēja ap galdu un šuva. Vairākums mammu izvēlējās gatavot filca somiņas, jo izrādījās, ka lielākā daļa mazo meiteņu nemīl ne sprādzes, ne matu lentas, līdz ar to tagad gandrīz visas meitiņas dārziņa eglītē saņems pa somiņai :)

Ja nebūtu šāda bērnudārza vadības radīta iespēja, nez vai daudzi no bērnu vecākiem būtu mājās piesēdušies un divas stundas veltījuši dāvanas gatavošanai ar rokām savam mazajam, mīļajam bērnam. Tas bija tik... forši :)

Zemāk pāris bildes no darbīgā šūšanas stūrīša (fotografētas ar mobilo telefonu, bet saprast jau varēs :))




9 komentāri:

  1. Nu, redz, Plūmīt, ja man būtu tād sbērnudārzs netālu no mājām man divu domu nebūtu paķert vairāk laika sev un abus mazos sūtīt dārziņā!!!
    Tieši Montessori ir arī manas sapratnes robežās par to, kādam būtu jābūt dārziņam. Nesaprotu, kāpēc LV visi vienkārši nevar būt Montessori dārziņi - nu ja tik daudzi pētījumi pierāda, ka tas darbojas!!! :D

    AtbildētDzēst
  2. superīgi - kā es tevi apskaužu par šādu fantastisku pasākumu un bērnudārzu.
    Prieks par tevi un meitiņu :)

    AtbildētDzēst
  3. Mums valdorfdārziņā ir tāda pati tradīcija, un uzmeistaro visi, pat tie, kas sakās bez rokām :)

    AtbildētDzēst
  4. mmmm, ziniet man te tāda doma ienāca prātā, par ko es vēlētos dzirdēt citu viedokli!

    Plūm` :) (interresanta uzruna he he, bet jautājums nopietns varen) kā Tu domā , kad bērns būs sasniedzis vecāku vecumu , kad viņš būs tas no kura mazie ķipari mācās, nebūs tā , ka savos 5-6 gados viņš savā attīstībā mazliet apstāsies ? un viņam dārziņa būs nedaudz garlaicīgi ?
    protams man šļkiet jauka doma, kad mazie mācas no lielajiem , bet tas ir posmā , kad tava atvase ir tā , ka smācās, nez kā ir kad tava atvase nu ir tā no kā mācās ... uj ku sarežģiti sanāk piņķerēties vārdos , bet es ceru domu saprati !

    AtbildētDzēst
  5. Dace, godīgi sakot, man nav skaidras atbildes uz šo jautājumu :) Arī es pati par to esmu domājusi. Pagaidām man labākais izskaidrojums ir, ka vecāks bērns, dzīvojoties kopā ar jaunākiem, iemācās empātiju, pacietību un atbildību, tajā pašā laikā viņam joprojām ir arī vecāki paraugi - audzinātājas, kas rūpējas, lai bērni saņemtu savam vecumam atbilstošu izglītību. Šāda atbilde mani pagaidām apmierina, bet redzēs, kā es domāšu pēc pāris gadiem :)
    Un kāds ir tavs viedoklis?

    AtbildētDzēst
  6. es vēl neemsu noformulējusi savu viedokli... bet rerdzot kā vienas paziņas meita tagad jau 6 gadu vecumā tusē pa šādu grupu.. nu .... jaunas iemaņas tiek uzssūktas ,kad satiekas un spēlējas ar nu jau skolas vecuma bēriem .... tā kā nu nez... kā reiz nesen LNT bija ziņās neliela diskusija par šo tēmu... Tur nu teica, ka spēlēšanās nodarbības tomēr jābūt atsevišķi... bet nu tas tā-a

    AtbildētDzēst
  7. oij, izlasīju Daces viedokli un.. labi, es nomierināšos un uzrakstīšu racionālu viedokli :)

    AtbildētDzēst
  8. Līga Krista - gaidu ar nepacietību tavu viedokli! :)

    AtbildētDzēst