Oslo ar bērniem pavasarī. Praktiskas un bilžu piezīmes.

Tātad mēs - ģimene ar trīs gadus vecu meitu un septiņus mēnešus vecu dēlu - bijām ceļojumā uz Oslo marta vidū. Tur dzīvo mana draudzene, pie kuras mēs pavadījām vakarus un nakšņojām. Oslo ir nedaudz siltāks kā Rīgā, taču kā jau martā dienas iesila tikai līdz kādiem +7 grādiem. Ja brauc ar zīdaini, kurš ik pa brīdim ir jāpabaro ar krūti, tad vēl aukstākā laikā tas varētu būt sarežģīti - sameklēt veikalu, muzeju vai citu telpu; pavasarī diskrētai krūtsbarošanai var izmantot arī pilsētas skvērus un nav jāsalst.

Oslo sabijām trīs dienas un katru dienu mēs veicām nelielu ekskursiju pa iepriekš izplānotu maršrutu. Mājas pametām ap 10 no rīta un atgriezāmies ap 16. Bijām bruņojušies ar diviem ratiem - vieni zīdainim, otri (vieglāki) trīsgadniecei. Pa ceļam atpakaļ uz dzīvokli Amēlija parasti ratos izgulēja diendusu, jo mēs visus iecerētos maršrutus izstaigājām ar kājām (stumjot ratus), izņemot vienu braucienu ar autobusu uz attālo brīvdabas muzeju.

Dodoties ikdienas gaitās, vienmēr sagatavojām pudelēs līdzi siltu dzērienu un sasmērējām maizītes. Oslo ir dārga pilsēta vidējam latvietim, un mūsu šī brauciena budžetā nebija paredzētas laiskas kafijošanas un pusdienošanas ārpus mājas. Tādēļ līdzpaņemtās uzkodas un silts dzēriens enerģijas atjaunošanai noderēja gan meitai, gan mums pašiem.

Pirmās dienas maršruts: 

Pa Karl Johans Gate (gājēju/veikalu iela) uz karaļa pili, tālāk uz ostmalu, rātsnamu (kurā tiek pasniegtas Nobela Miera prēmijas) un Akershus cietoksni.

Karl Johans Gate

Pie karaļa pils. Trāpījām uz kolorītu jauniešu performanci - viņi filmēja paši sevi no attālāk mugursomā ielikta iPhone.

Fonā Akershus cietoksnis

Ielu "mākslas" pārstāvji un aksesuāri

Otrā diena: 

Pakistāniešu rajona audumu un dārzeņu veikali, Opernams, Āzijas pārtikas preču veikali.

Šajā dienā saules nebija nemaz, pūta auksts vējš un viss bija pelēks. Tas viss kopā veidoja skaistu fonu brīnišķīgajam Operas namam. Man ļoti patika gan pati ēka, gan interjers, gan gaisā esošā noskaņa. Amēlija arī bija sajūsmā, viņa skrēja pa Operas sienām, staigāja pa izciļņiem, lēca pa pakāpieniem un staroja no prieka.

Trešā diena: 

[ar autobusu turp un atpakaļ] Oslo Brīvdabas muzejs, Universitāte, hipsteru rajons Grunelokka (kas man stipri atgādināja Berlīnes Prenzlauer Berg).

Brīvdabas muzejs man ļoti patika. Atšķirībā no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Oslo muzeja teritorijā var apskatīt ne tikai senās mājas, kur cilvēki dzīvoja skalu gaismā un gulēja uz briežādām, bet arī 20. gadsimta tipiskus Norvēģijas iedzīvotāju namus. Atsevišķa izstādes telpa veltīta arī 19. gadsimta pārtikušo ģimeņu bērnu rotaļlietām. Rokdarbniecēm tur ir, kur pamielot acis!

Muzeja teritorijā izbūvēta arī lauku sēta, kas precīzi atspoguļo konkrēta Norvēģijas reģiona iedzīvotāju dzīvesveidu un iedzīvi 1950. gadā. Cik es sapratu, dzīvojamā māja ir nojaukta un atgādāta uz muzeju, kur uzslieta par jaunu ar autentisku iekārtojumu. Apkārt mājai izkārtotas pārējās saimniecības ēkas - klēts, kūts, šķūnis. Kūtī dzīvo īsti dzīvnieki, kurus bērni var aptaustīt un samīļot. Turpat arī staigā mājas saimniece piecdesmito gadu (lauku) stila drēbēs un rūpējas par dzīvniekiem, aprunājas ar apmeklētājiem. Savukārt dzīvojamā mājā skan radio ar vecām dziesmām un meita vāra kafiju. Idilliska noskaņa!

Brīnišķīgs uzskates materiāls bērniem - no kurienes rodas olas

Pie 1950. gada lauku sētas piederas arī traktors, uz kura katrs interesents var uzkāpt un izspaidīt visus kloķus uz nebēdu

Oriģināls benzīntanks

Koloniālo preču veikals. Kristiānija, apm. 18. gs.

 

Taču visvairāk šajā muzejā man patika 1865. gada mūra māja, kas reiz atradās Oslo pilsētā Wessels gate 15, līdz to 1999. gadā nojauca, pārveda uz brīvdabas muzeju un uzcēla no jauna, bet šoreiz jau kā vēstures liecību. Mājai ir trīs stāvi un tajos iekārtoti dzīvokļi, kas ataino 20. gadsimta dažādu sabiedrības slāņu dzīvi gan šajā konkrētajā namā, gan pilsētā vispār. Mani burtiski apbūra šī māja ar visiem dzīvokļiem, kas katrs iekārtoti citā stilā un citai ģimenei, no kurām daļa ģimeņu ir reālas, daļa - fiktīvas, taču atspoguļo laikmeta garu. Diemžēl man nav nevienas bildes no šī brīvdabas muzeja eksponāta, ja tā var teikt par veselu māju, bet šeit var īsi palasīt par šo namu un turpat zemāk ir saites uz aprakstiem un fotogrāfijām no minētajiem dzīvokļiem (sk. The Apartments).

Ceturtās dienas rītā mēs devāmies mājās. 

Man ļoti patika Oslo, savā ziņā man tā šķiet līdzīga Rīgai, jo ir neliela, centrs ir kompakts un tajā pašā laikā tur ir daudz skaistu apskates vietu. Es gribēšu aizbraukt vēl. Kad būs siltāks un vairāk spīdēs saule!