Šo nedēļu pavadīju, katru dienu sev uzdodot vienus un tos pašus jautājumus:
Kad lai guļ?
Kad lai šuj?
Kad lai blogo?
Un katru nākamo reizi, jautājot sev atkal to pašu, es aiz jautājuma zīmes pievienoju pa vienai izsaukuma zīmei. Trešdienas vakarā mani jautājumu nobeigumi pašai sev izskatījās apmēram šādi:
?!!!?
Bez nevienas pašas atbildes.
Tādēļ nav brīnums, ka ceturtdienas rītā es pamodos ar ciet degunu un sāpošu galvu. Ja pati nemāki atrast sev atbildes, tavs ķermenis tevi apstādinās. Ceturtdienu izglāba ne tikai tas, ka Amēlija aizgāja uz dārziņu, bet arī fakts, ka 1.marts ir mana un vīra kāzu diena. Lai arī mūsu abu veselības sašķobījuma dēļ svētku pusdienas pārcēlām, tomēr pacilājums bija gan. Un dāvanas :)
Šorīt pamodos gandrīz vai laimīga, jo neticamā kārtā un neskatoties uz abu bērnu biežo mošanos (vai šonakt tās bija četras vai mazāk reizes?) es biju izgulējusies. Un galva nesāpēja! Un tad vēl vienu mazu brīdi uzspīdēja saule! Esmu gandrīz vai atguvusies :) Gatava šūt un gatava blogot. Protams, kad vien izdosies tam atrast brīvāku stundu :P
Bet izturēt visu šo nedēļu līdz pat svētajai piektdienai man palīdzēja sapņošana. Katru dienu es savā prātā domāju par to, kāda būtu mana ideālā diena un ko es tajā darītu. Vai nedarītu. Beigu galā es izsapņoju sev tik foršu dienu, ka tagad tā vien gribas to piedzīvot. Un, jā, es atzīstos - šajā vienā dienā esmu tikai es pati, bez vīra un bērnu klātbūtnes. Jo pretējā gadījumā tā būtu ideālā ģimenes diena, nevis vairs Mana diena.
Tātad.
Manā ideālajā dienā es būšu mājās viena pati. Brīnišķīgi, ja spīdēs saule, bet tas nav tik svarīgi. Brokastīs būs piparmētru tēja un plānās pankūkas ar svaigi rīvētām zemenēm.
Pēc brokastīm es līgani pāriešu pie savas šībrīža kaislības - šūšanas. Un tad, sākot no tā brīža, kad es pieeju pie sava darbagalda, līdz brīdim, kad jau tumst vakars, mana diena sastāv tikai no šī:
un šī:
vai es jau teicu, ka tikai un vienīgi no šī?
Neko padarīt, šobrīd šūšana ir mana reliģija.
Manas brīnišķīgās ideālās dienas noslēgumā es ērti iekārtošos dīvānā, atkal uzvārīšu sev piparmētru tēju ar medu un lasīšu kādu fantastisku grāmatu. Līdz vēlai naktij. Tad es laimīgi nopūtīšos, izslēgšu gaismu un gulēšu saldā, spirdzinošā miegā.
Par ko sapņojat jūs, kad liekas, ka nekam vairs nav spēka?
No sirds novēlu Tev patiess izbaudīt šādu " savu" dienu!Un,ja tā padomā Tu nemaz neprasi daudz.Tikai tādu nieku - vienu dienu tikai sev,kaut zinu,cik tādu " nieku" māmiņām grūti atrast!;)
AtbildētDzēstmums visām tāda diena noteikti būs, ticam tam!:)
AtbildētDzēstCik gan labi Tevi saprotu..jo jau vairāk kā nedēļu esmu pa māju ar abām princesēm, turklāt gripas pieveiktām un pilnai laimei nu jau trīs dienas gripojos arī es.. viens labums no tās manas gripas ir tāds, ka vairs nav tik trakas atkarības izjūtas pret vakaru, ja nav sanācis ne mirklis dzijai un adatām.. :)
AtbildētDzēstLai izdodas iekārtot ideālo dienu!
Tev savukārt novēlu ātri tikt uz pekām! Lai rīt tu un meitas pamostaties veselas un priecīgas, un gatavas jauniem [roku] darbiem!
DzēstGan jau Tava iecereetaa ideaalaa diena arii kaadu dienu materializeesies, jo ir svariigi tomeer, ka kaada diena ir tikai Tava, nevis Muusu vai Gjimenes:)Sveicieni aizgaajushajaa kaazu jubilejaa!
AtbildētDzēstMana ideaalaa diena buutu liidziiga Taveejai, tikai teejas vietaa buutu viena kuuposha kafijas kruuze. Un kad speeka man vairs nav nemaz, es galvaa ziimeeju/skiceeju kleitas meitaam...sapnjoju arii par to, kaa man kaadreiz buus shujmashiinu muzejs - interaktiivs, arii beerniem un viiriem piemeerots :)
Es jau pilnīgi gara acīm redzu tavu muzeju! Tā ir ļoti forša doma, un es ceru, ka pēc pāris gadiem tavā blogā varēs lasīt uzaicinājumu uz muzeja atklāšanu! :)
DzēstPar kafiju runājot - jā, taisnība! Man savas dienas scenārijā vajadzēja ielikt pēcpusdienas atpūtu pie kafijas tases un, teiksim, vienu... nē, divām porcijām creme brulee..! :)
Šujmašīnu muzejs, interaktīvs, izklausās pat ļoti vilinoši.. :)
DzēstPaldies par atbalstu! Man gan vēl labs laiciņš jāpagaida, līdz varēšu sev iekārtot augstāk aprakstīto scenāriju, jo mazais vēl ir īsts krūts bērns - un esam sasaistīti viens ar otru :) Bet. Ir uz ko gaidīt :)
AtbildētDzēstPaldies par veseļošanās vēlējumiem!
DzēstSavs jaukums tajā pienabērna būšanā ir..:)
mūsmājās ar vēl izbaudām ar mazo meitu pienabērna dzīvi ar interesi par to, kas citos šķīvjos.. :)
..un kafija ar saldējumu papildu....mmmmmmmmm..
es arī Tev no sirds novēlu tādas ideālās dienas regulāri, nu sliktākajā gadījumā reizi mēnesī :)))
AtbildētDzēstMan pašai spēka izsīkumu brīžos ir mans īpašais dvēseles eliksīrs - Mans Minkāns. Viņš šos brīžus lieliski jūt un vienmēr ir blakus, izmurrrrā panīkumu un uzlādē baterijas :) Bet par dienām tikai sev es arī sapņoju un lai arī reti, tomēr šad tad man tādas ir. Žēl tik, ka tās nav ieplānotas - jo kad notiek tā, ka visi ir aiz durvīm, es apjūku klusumā un sākumā pat nespēju aptvert, ko ķert un ko grābt, jo gribas tik daudz ko pasākt. Un man noteikti ideālā diena nebeigtos vakarā, bet gan jau uz rīta pusi nākamai ikdienai :)
Jā! Jā, es arī pazīstu to neplānotās brīvības mulsumu - ko lai dara, ar ko lai sāk, laika tik maz, ātrāk, ātrāk.. un beigās, kad savējie jau atkal slēdz vaļā mājas durvis, jāsecina, ka tik maz kas paspēts :)
DzēstIzbaudi izsapņoto brīvdienu!
AtbildētDzēstKad man abi bija mazi, likās, ka tā neizgulēšanās nekad nebeigsies un arī nekad neaizmirsīsies, bet esmu jau pilnīgi aizmirsusi, kā tas bija - neizgulēties bērnu dēļ. (Tagad pazīstu tikai miega badu darba dēļ :D)
Diān, tavi vārdi mani stiprina! :) Jo man tiešām sāk šķist, ka tā neizgulēšanās nekad nebeigsies... Miega trūkumu darba dēļ esmu jau caurcaurēm iepazinusi "iepriekšējā dzīvē" - tajā, kas pirms bērniem :) -, un tas mani nebiedē. Jo lielākoties pati varu to kontrolēt, bet ar bērniem gan neko nevar paredzēt.
Dzēsteh, man arī vienu Manu dienu. Ar cukuru un pienu :) Un daudz daudz klusuma, bezatbildības un uzasināto uzmanības sensoru :) Gribētu to dienu mājās, bet nereāli. šobrīd nedzīvojam mājā tikai mēs 3 un dabūt prom arī manus vecākus :D emmm. khmm.. tas būtu aizdomīgi... Rudenī, oi, rudenī, kad tiksim zem sava izlolotā jumta... tad laikam gan ierīkošu kalendārā sarkanos datumus. un tad vīram un meitai iedošu pa ceļasomai un palaidīšu laimīgā ceļojumā pie Rīgas vecmāmiņas :D
AtbildētDzēstMan brīvdienu sapņojot, šūšana tikai neeeeeeeedaudz ietilpst plānos. Bet noteikti, ka būtu arī tā. manā dienā gribētu tādu pamatīgu egoisma devu, it visā un tā, lai līdz nākamajai Manai dienai, manī ir miers un tāds līdzsvariņš patīkams :) Šobrīd nemaz neatceros, kad bija mana diena, jo pēdējā bija mūsu ar vīru, bet tas neskaitās :D patīkami, protams, bet neskaitās :D
Es pilnīgi varu fiziski sajust tavu sapni par rudeni un ceļa somu katram rokā katram ģimenes loceklim..jo pret rudens pusi, es domāju, mans mazais bērns vairs nebūs atkarīgs no mammas pupa un varēs kopā ar tēti un māsu doties uz laukiem, atstājot mammu mājās vienu pašu... Vai, sapņi :)
DzēstDiena divatā ar vīru tiešām neskaitās. Patīkami, bet neskaitās :D