Man ļoti patīk adīt! Tikai es neko daudz nemāku adīt. Bet gribētu iemācīties adīt sarežģītākus izstrādājumus. Ik pa laikam apsveru domu, ka tāpat kā šūšanas prasmju uzlabošanai, arī adīšanas iemaņu izkopšanai noderētu kādi kursi. Bet kur gan lai es tam tagad atrodu laiku un degsmi? Nē, tagad kursiem nav īstais laiks. Taču ar zināmu regularitāti šī doma pie manis atgriežas, līdz es attapos - blogzemē taču ir pilns ar ļo-oti prasmīgām adītājām un tamborētājām! Vajag prasīt padomu viņām! Pēdējais grūdiens bija sen atlikta un beidzot izdarīta darbiņa rezultāts - vienkopus savākts, sašķirots un sakārtots viss, kas man pieder ar nosaukumu Adīšanai. Izrādījās, ka man pat ir nelieli dziju un adāmadatu krājumi.
Tā visa iespaidā es esmu nobriedusi beidzot kļūt gudrāka adīšanas jautājumos un tādēļ vēršos pie jums - zinošajām, pacietīgajām un brīnišķīgajām adītājām - pēc padomiem!
Tātad. Mans mērķis ir uzadīt meitai vienkāršu kleitu labiskajā adījumā, kuras modelis ir kaut kas līdzīgs šim:
Foto avots |
Gribēšana liela, varēšana drusku mazāka :) Toties jautājumu - vesela kaudze!
1. jautājums
Man ir nopirkta dzija, dzijai piemeklētas adāmadatas, izvēlēts modelis. Taču kā lai es zinu, cik valdziņi man ir jāuzmet?
Vai tiešām pirms katra lielāka adījuma ir jāizmet laiks :) un jāizada 10x10 cm liels laukums izvēlētajā rakstā?
Ko tas dod?
2. jautājums
Kā pareizi "jāmet nost" valdziņi, adot rokriņķi (jeb piedurknes caurumu) - vai es saadu valdziņus kopā tikai adot turp, vai saadu arī adot atpakaļ, respektīvi, adījuma kreisajā pusē?
Cik strauji jārauc nost paduses (jeb apakšējā piedurknes cauruma) daļa? T.i., kā zināt, cik katrā rindiņā jāsaada kopā valdziņi, lai veidotos pareizs un gaumīgs rokriņķis kā šeit:
3. jautājums
Ko iesākt, ja, noadot izstrādājuma priekšējo daļu un piemērot to potenciālajam valkātājam, es pēkšņi saprotu, ka tā ir par šauru?
Uzskatāms problēmas piemērs. Šajā gadījumā es izvēlējos adīt aizmuguri par pāris valdziņiem platāku, bet ar rezultātu neesmu īsti apmierināta |
4. jautājums
Kā vislabāk sastiprināt visas noadītās daļas kopā? Sašūt ar lielo lāpāmadatu? Ar šujmašīnu? Satamborēt?
Kā panākt, lai veidojas skaista sānu/plecu vīle?
Neatceros vairs, kā sastiprināju abas puses, bet šāda pīnīte man izveidojās džempera ārpusē... |
...bet šāda - iekšpusē, kaut būtu vēlējusies, lai ir otrādi. Pēc lielā darba pieveikšanas vairs nebija spēka pārtaisīt. |
5. jautājums
Kā jānobeidz adījums, t.i. kā norauc pēdējo rindiņu? Esmu dzirdējusi vairākus variantus, pati māku tikai vienu, tāpēc gribu uzzināt, kāds ir ātrākais un skaistākais :)
Ar lielu nepacietību gaidīšu jūsu atbildes, ieteikumus, komentārus, jo pavasaris nāk un pirksti niez uzadīt savu pirmo kleitu meitai! Dzijas un krāsas jau izvēlētas, saule pasūtīta, atlicis vien uzzināt - kā lai pareizi sāk! Ļoti ceru uz jums! :)
O, cik interesanti!
AtbildētDzēst1) ja esi iesācējs, tev IR jāizmet laiks un jānoada paraudziņš (jo neiesācējs apmēram jau zin cik valdziņu ar attiecīgo dziju un attiecīgajām adatām var ietilpināt 10x10 cm) un jāparēķina (tikai ņem vērā, ka rokraksts var manīties kamēr ada)
2) es noraucu katras rindas sākumā, un tas sanāk katrā otrajā kārtā. No labiskās puses labiski, no kreiliskās kreiliski.
Vestei tādā sīkā dzijā es norauktu 4, 3, 2, 1, 1, 1 apmēram. (atkarīgs no dzijas un cik lielu rokriņķi grib.
3) es mēģinātu saglābt noadot atsevišķu taisnu gabaliņu no apakšas līdz piedurknei un tad to iestiķēt starp abām pusēm.
4) noteikti šūt ar adatu apmēram šādi: http://knitty.com/ISSUEspring04/mattress.html
5) es pēdējā laikā atstāju visus valdziņus uz adatas un tad abas puses sašuju ar adījuma dūrienu http://www.garnstudio.com/lang/se/skole/teknikk_sysammen.php tas ir smukākais!
Veiksmes!
Heh, man ir apmēram tieši tādi paši jautājumi par šo tēmu. :) Pagaidām cenšos adīt pēc "receptes", t.i., nopērku dziju, kur jau klāt ir modelis ar precīzu aprakstu.. Bet gribētos jau, lai tā viegli varētu visu pielāgot gan valkātājam, gan arī pavariēt ar dzijām un pašu modeli...
AtbildētDzēstEs šādu vestes kleitu adītu uz apli kā lielu trubu,atkrīt kopā šušanas problēma sānos.
AtbildētDzēstVienkāršākais ieteikums rokriņķiem - paņemt kādu žurnālu un piemeklēt kaut cik līdzīgu modeli, rokriņķus var arī nemaz nenoraukt, bet adīt taisni uz augšu - tad atliek tikai kakla izgriezums.
bet paraudziņš 10X10 gan jāada obligāti, citādi būs auzās.
es valdziņu skaitu rēķinu pēc šī parauga piem. 10cm=35v vajag 58cm=X uzmetamo valdziņu. X= 58x35/10
Ui, cik daudz jautājumu :) Dace jau atbildēja, bet es iz savas pieredzes :)
AtbildētDzēst1) ja gribu pa smuko un ja ir jauna, iepriekš neadīta dzija, ko nevar paskatīties no kāda jau esoša adījuma, tad noteikti adu 10x10 - ko tas dod? - Tu precīzi redzēsi, cik valdziņi 10 cm iet konkrētajam rakstam (jo tie atšķiras, piem., pīņu rakstam un mežģīņu rakstam :D) un konkrētai dzijai
2) kā jau Dace atbildēja - katras rindas sākumā norauc, sanāk, ka vienā rindā labiskie, otrā - kreiliskie noraukumi. Es noraucu uz čuteni, piemēram, rokriņķi man ir diezgan dziļi - sākumā noraucu 5, tad 3, tad 2, tad 1, 1, 1 (tikko tik ieraudzīju, ka ļoti līdzīgi Daces skaitļiem :D)
3) ja zini, ka būs ilga adīšana - adi uzreiz ar rezervi (es tā darīju, kad biju Tavā pieredzes līmenī un adīšana ilga ļoooti ilgstoši :D), par labošanu - es izlīdzētos līdzīgi kā Dace, vai arī sānos savērtu lentas vai striķus līdzīgi kā korsetei, tad var sasiet tik cieši, cik nepieciešams :)))
4) es visas daļas šuju (tamborējot pārāk liela tā pīne iznāk) - precīzi cilpu pret cilpu savelku pa diagonāli nošujot. Perfektai plecu līnijai nāksies pasvīst un izmantot Daces ieteikumu. Es gan parasti sašuju tāpat kā sānu vīli - cilpu pret cilpu. Problēma te var būt (pēc manas pieredzes :D), ja noraukumu veic ļoti cieši, tad adījums tiek savilkts šaurāks šai pēdējā rindā, tad sašujot plecus, tie mazliet savelkas. Tāpēc jānorauc ļoti vaļīgi :)
5) es māku tikai vienu - pieļauju, ka to pašu, ko Tu :)
Starp citu, es pēc padomiem gāju (un arī eju) Mustura lapā (nezin kāpēc man šobrīd to never vaļā, gribēju apskatīties, kas tur par noraukumiem pieejams). Ja izdodas noskaidrot angļu terminoloģiju, tad arī youtubā noskatos kādu pamācību.
Tavā gadījumā es noteikti adītu taisnstūrus, vienkārši izbaudot procesu un nestresojot par rokriņķiem u.c. ķibelēm - meitiņai piestāvēs arī ar nolaistajiem pleciņiem - tos jau beigās kaut ar kādu atlasa lenti var sakrokot uz augšu, būs pat savs efektiņš :)))
Lai veicas darbiņā :)))
Es adu paraudziņu varbūt 12x5, ja nav garu pīņu raksts. Man parasti galvenais ir tieši tas, cik valdziņu ir 10 centimetros, nevis cik rindiņu centimetrā uz augšu. Paraudziņš jāada obligāti - nav jau jānorauc, pamēģini, redzēsi, kā patīk adīt konkrēto dziju, sarēķini, ārdi ārā un uzreiz no tās pašas dzijas adi, ko vajag - ar noteikumu, ja zini, kā dzija uzvedas mazgājot. Jo citādi vajag izmērīt garumā un platumā, kārtīgi izmazgāt un pārmērīt. Palasot forumus, var redzēt, ka neskaitāmi daudz lielu darbu ir izmetami, jo pēc mazgāšanas izstiepušies par 30-50 centimetriem. Paraudziņš prasīs minūtes 10-30 - vai tiešām Tev žēl desmit minūšu, lai būtu droša par rezultātu?
AtbildētDzēstJa es noadu priekšu un konstatēju, ka būs par šauru, es ārdu ārā. Ar stiķēšanu var gandrīz garantēt, ka uz auguma sēdēs kroplīgi, rezultāts izskatīsies paviršs, un neviens to nevalkās.
Nevar šūt adījumu ar šujmašīnu, ja vien nav paredzēts to pēc valkāšanas izmest, jo 1) nevarēs izārdīt vai pielabot, 2) dzija mazgājot mainīsies, bet šūtā vīle nepieļaus izmaiņas, 3) ja valkātājs paaugsies vai uzresnēs, adījums nepielāgosies.
Ja Tu esi bērnam jau uzadījusi tik skaistu rozā džemperīti, tad taču adīt proti. Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt. Ķeries tik klāt, nekā grūta tur nav. :)
No seniem laikiem man galvā stāv ieteikums vispirms adīt mugurpusi un tikai tad priekšpusi. Kaut kā tā vienmēr sanāk, ka sākumā adās stingrāk.
AtbildētDzēstPar sānu vīlēm...ir variants 1.valdziņu nocelt un otro vienmēr izadīt kreiliski, rindiņas beigās - priekšpēdējo valdziņu kreiliski, tad kopā šujot kreliskā valdziņa izvirzījums būs tas kas šūsies kopā.
Nu re, ku jauki padomi te jau sadoti, man atliek vien piekris jau aukstāk minētajam.Inese!Musturu pārliek uz citu serveri!Tikkai pacietīgi jāgaida!
AtbildētDzēst1)Arī es vienmēr cenšos to noadīt, jo katra dzija un katrs raksts atšķiras.Un man ļoti patīk tas brīdis, jo viņš ir daudzsološs un radošs!Kā nu būs?Es e vienmēr adu 10reiz 10, reizēm pietiek ar piecām rindiņām uz augšu.Parasti uzmetu 22 valdziņus un tad mēru cm.Bet tas no raksta atkarīgs.
2)Valdziņu nomesšana rokriņķim parasti atšķiras katram izstrādājumam.Kad adīju mazāk, tad zīmēju piegriezni, pieliku adījumu un izrēķināju cik valdziņi kur jānorauc , lai veidotod, tas ,ko redzu piegrieznē.Vai arī paliek vēl daudz labas grāmatas par adīšanu, kur šis parasti ir labi aprakstīts!
Un vajag tik adīt, tad jau padoms nāks!Veiksmi!
3)Parasti ārdu, bet mēdzu pieiet radoši, bet ar nosacījumu, ka defekts būs efekts, kā Ineses gadījumā!Taču visbiežāk atstāju nostāvēties, lai ar svaigu galvu ātri izārdītu vai arī izlabotu!
4)Parasti sašuju ar lāpamadatu.Ar šujmašīnu šuj, bet ne gluži vīles kopā.Tad , kad pa apli ada rakstainu krāsainu darbu, viņu var pārgriezt veidojot aizdares vietu pirms tam nošujot ar šujmašīnu.Bet tas jau cits jautājums.
5)Parasti jādomā par noraukuma piemērotību konkrētajam izstrādājumam, jo....Var gadīties, ka skiasti norauksi un pār galvu vairs nedabūsi, tad jāmeklē elestīgā noraukuma variants.To es personīgi esmu atklājusi kādu gadu atpakaļ pie Baibas http://needleb.wordpress.com/2010/02/20/skibas-zekes/.Tur nu noteikti var gūt daudz labu padomu Un viņa ir burvīgs skolotājs!
6)
Jūs esat lieliskas!
AtbildētDzēstPaldies par tik daudz atbildēm, izsmeļošajiem skaidrojumiem un tālākajām norādēm (linkiem)! Man izklausās, ka, lai apgūtu visas šīs fineses, man jāapsēžas un jāvelta tam vismaz viena diena. Ui! :) Bet ļoti satraucoši. Šķiet, ka es jau zinu, ko es darīšu tuvākajās brīvajās stundās, kad man tādas atradīsies :)
1)Nebūšu labākais paraugs, jo 10x10 paraudziņu adu ļoooooti reti, bet zinu, ka vajadzētu biežāk, jo tad mazāk būtu nācies ārdīt.. :)
AtbildētDzēstBiežāk gan tad, kad šaubas māc, mēdzu līdzīgi kā Biene, t.i., uzmetu kādus valdziņus 20 un tad pāris rindu uz augšu un skaitu, cik valdziņu "ieiet", piem., 5 cm..... Daudz ko mēdzu darīt "uz aci"...
2)Rokriņķim izraucu aptuveni 4, 3, 2, 1, 1, 1...(raucu labajai pusei adatas sākumā labiski, bet kreisajai pusei adatas sākumā kreiliski)
3)Ja nepatīk, vai ir par šauru, parasti izvēlos ārdīt.. (pirmajiem džemperiem skolas laikā adītajiem roka necēlās pašai ārdīt, tad lūdzu mammai to melno darbu paveikt, tagad, sakožu zobus uz žiiiiigli izārdu, jo zinu, ja nepatīk, kā izskatās, tad ar neiepatiksies un ja kāda fiksā ideja situācijas labošanai galvā neiešaujas uzreiz, tad adu no jauna)..
4)Es šuju ar lāpāmadatu..smukāk, ja valdziņa sānu pret valdziņa sānu..vai plecu vīlei - valdziņu pret valdziņu..
5)Jācenšas noraukt vaļīgi, lai sanāk tikpat brīva sajūta, kā adītajai rindiņai (vismaz es tā daru, jo citādāk man šķiet, ka plecu vīles neizdodas labas, jo pārāk stīvas sanāk un ciešas).....ja gribas dikti skaisti, tad var nenoraukt, bet rīkoties kā iesaka Dace..
BET galvenais ir - ņemt un tik adīt un adīt un tad idejas radīsies, būs pieredze un arī lielākā drosme.. :)
Ja ir vācu valodas zināšanas, ļoti labas shēmas un īsi, konkrēti apraksti ir vācu adīšanas žurnālos. Vai var apmeklēt lapu www.junghanswolle.de, kur atsevišķiem modeļiem ir arī aprakstu un piegrieztņu lapas(Anleitung).
AtbildētDzēsthttp://www.junghanswolle.de/stricken-haekeln/strickmodelle-junghans-wolle/kindermodelle?ID_SEITE=2&HI=blaettern&SID=SID_47zZPzvwgektPNoKpzQVk5G2bScS.
Lai veicas!
Paldies par piezīmi! Ar vācu valodu esmu uz "tu", noteikti paskatīšos!
Dzēst