Mana mīļā Ilze, kura jau vairākus gadus dzīvo Vācijā un pēdējos deviņus mēnešus dara vissvarīgāko darbu savā dzīvē - audzina savus dvīņu puikas, pēc mana pirmā lūguma atsūtīja man kaudzi ar vācu žurnāliem. Patiešām kaudzi. Pats jaukākais, ka tur ir žurnāli ne tikai vecākiem, bet arī sievietēm - par rotām, diētām, modēm. Uhh, cik patīkama pārmaiņa :)
Žurnāli pie manis ir tikai divas dienas, paspēju tos tikai cauršķirstīt un nospriedu, ka tur ir pāris tēmas, par kurām būs jāapspriežas ar jums. Vienu rakstu pat paspēju izlasīt, jo saskaņā ar manu jaunā gada "apņemšanos" tas skar man aktuālu tēmu - uzturs. Konkrēti - piens.
Mīti par pienu
(raksts brīvi citēts un tulkots no žurnāla Myself 2012. gada februāra numura)
Laktozes nepanesība - modes slimība?
"Patiešām ir tā, ka ārsti uzstāda šādu diagnozi biežāk kā agrāk. Taču tas ir saistīts ar to, ka cilvēki, kurus tā skar, biežāk kā agrāk meklē palīdzību. "Mediji, internets un bezlaktozes piena produktu izvēle ir padarījusi cilvēkus jūtīgākus pret šo tēmu," saka prof. Tosten Zuberbier, Eiropas Alerģiju izpētes fonda ECARF vadītājs. Apaļi 15 procenti vāciešu reakcija uz pienu, krējumu vai sieru ir nelaba dūša, vēdersāpes vai caureja, jo viņu organismā trūkst enzīms laktāze. Šis enzīms tievajā zarnā atbild par piena cukura (laktozes) šķelšanu. Taču ne jau visi simptomi ir tik spēcīgi, bieži neliels laktozes daudzums organismā tiek labi panests. "Nepanesību nosaka ar izelpas testu," stāsta Zuberbier. "Pacients iedzer laktozes un ūdens šķīdumu. Tad izelpotajā gaisā nosaka, vai piena cukurs tiek pietiekoši sagremots."
Vai piens nosprosto elpceļus ar gļotām?
Nē. Dažiem cilvēkiem gan piens izraisa sajūtu, ka rīklē veidojas gļotas, taču tas nenozīmē, ka pēc piena lietošanas aktivizējas gļotādas šūnas - to apstiprina pētījumi. "Piens ir tauku un ūdens emulsija. Tas rada citādu sajūtu kā, piemēram, tēja. Kad šī emulsija sajaucas ar siekalām, kas tiešām satur gļotas, kādam var rasties sajūta, ka gļotas nosprosto rīkli," uzskata uztura zinātniece Dr. Katharina Scholz-Ahrens no Ķīles Max-Rubner institūta. Arī Austrālijā veikts pētījums apliecina, ka gļotu "sastrēgums" [pēc piena lietošanas] ir tikai un vienīgi personīgas sajūtas. Saskaņā ar Austrālijas pētījumu, cilvēka attieksmei ir būtiska ietekme uz sajūtām - kas kam tādam tic, tas arī uzskata, ka jūt šos simptomus.
Piens pārskābina ķermeni un noved pie osteoporozes. Tiešām?
Nē. Taisnība, ka ar olbaltumu bagāti pārtikas produkti kā siers, gaļa vai olas veicina, ka vielmaiņas rezultātā rodas vairāk skābes. Taču tā iemesls galvenokārt ir sēru saturošo aminoskābju noārdīšana. Dabas dziednieku bažas, ka organisms pats mīkstina uzņemto skābju efektu, pastiprināti atņemot kauliem kalciju, jau sen nav guvis apstiprinājumu. Uztura zinātniece Katharina Scholz-Ahrens: "Pētījumi ir apstiprinājuši, ka urīna pH līmenis un skābju izdalīšana pilnīgi neko neliecina par osteoporozes risku." Neatkarīgi no tā - atšķirībā no siera, dzeramais piens un jogurts pieder pie neitrālajiem pārtikas produktiem, nevis skābajiem.
Tātad piena dzeršana pasargā no osteoporozes?
Drīzāk nē. Taču piens un jo īpaši cietais siers bagātīgi un vairāk kā jebkurš cits pārtikas produkts piegādā skeleta minerāli kalciju. "Minerālviela ir nepieciešama, lai augšanas gados veidotu kaulu masu. Pieaugušo dzīvē šī minerālviela nodrošina kaulu masas saglabāšanu. Savukārt vecumā tā palīdz bremzēt kaulu sadrupšanu," skaidro Katharina Scholz-Ahrens. Tomērpēdējos gados ir pierādījies, ka vienādojums "daudz kalcija = stipri kauli" neatbilst sarežģītajai kaulu vielmaiņai. Kaulu blīvumu nosaka virkne dažādu faktoru: gēni, fiziskā aktivitāte, noteikti medikamenti vai slimības. Īpaši svarīgs ir D vitamīns, ko organisms veido UV staru ietekmē, jo tas palīdz uzņemt kalciju no tievās zarnas un novietot to skeletā. Uppsalas Universitātes pētījums apliecina, ka tikai uz uzturu paļauties vien nepietiek. Ar kalciju bagāts uzturs uzturs vien nepasargā kundzes gados no osteoporozes.
Bio-piens ir veselīgāks?
Piens, kas iegūts no bioloģiski audzētām govīm, ir tikai nedaudz veselīgāks kā "parastais" piens - tā kā bio-govis vairāk ēd zāli, tad viņu piens satur nedaudz vairāk omega 3 taukskābes.
Svarīgi zināt!
Tiem, kuri nelieto vai nepanes govs pienu, ir arvien vairāk iespēju lietot aizstājējproduktus. Piens no rīsu, auzu vai plēkšņkviešu graudiem nesatur laktozi, ir ar zemu tauku saturu un parasti bagāts ar šķiedrvielām. Graudi tiek samalti, sajaukti ar ūdeni, uzvārīti un tad papildināti ar enzīmiem, kas cieti pārvērš cukurā. Šādu "pienu" mīnuss: maz kalcija un olbaltumvielu. Tiesa, šīs vielas satur ar kalciju bagātināti sojas dzērieni no vārītām un samaltām sojas pupiņām. Vēl citas iespējas uzņemt kalciju un olbaltumvielas ir lietot brokoļus, lapu kāpostus, pākšaugus."
Šis raksts sagrāva dažus manā apziņā nosēdušos mītus (pirmkārt jau par to, ka piena lietošana rada organismā papildus gļotas) un lika pārdomāt, vai es pārāk vieglprātīgi nepārņemu citu cilvēku doto informāciju, pati nemaz to nepārbaudot. Jo zinātne attīstās, daudzi vecie stereotipi tiek lauzti, taču mēs dzīvojam vecu uzskatu varā, aizmirstot laiku pa laikam paskatīties uz saviem ieradumiem un uzskatiem ar kritisku aci.
Vai arī jūsu dzīvē ir pa kādam uzskatam par pienu (vai citiem produktiem), kas pēkšņi izrādījies nepatiess?
Interesants ieraksts! Manus uzskatus par piena nepieciešamību oteoporozes jautājumā stipri iedragāja filmas "Forks Over Knives" un "Food Matters" noskatīšanās. Bet noteikti ir arī, kā Tu raksti - vai viss redzētais, izlasītais un dzirdētais ir uzreiz jāuzņem kā absolūtā patiesība?
AtbildētDzēstJo vairāk lasi par visām šīm lietām, jo vairāk apmulsti. es šobrīd lasu-N.Volkera "Kļūstiet jaunāki!" Tur arī ļoti interesantas domas un pētījumi un praktiska pieredze. Starp citu, autors nodzīvojis līdz 99 gadiem!
AtbildētDzēstRunājot par pētījumiem, mēs nekad nezinām, kas tos finansē...:) Manuprāt, liela nelaime ir tas, ka nespējam ieklausīties savā intuīcijā un neuztveram ķermeņa signālus...attiecība par pienu, es laikam, vairāk uzticos tūkstošgadīgajai Ajūrvēdas pieredzei nekā mūsdienu pētījumiem...
Patiesībā - arī katrs žurnāla raksts ir kāda sponsorēts. par zinātnes patiesībām neko nezinu, tik par tām dabiskajām vērtībām..- mans nepārvaramais mīts un satraukums ir tāds, ka tās govis jau netiek laistas laukā, ka viņas baro tik daudz, lai viņas ražotu tik daudz, viņām nav ne saules pastaigu, ne rasa nagus mazgā.. :)))- kur tad pienā laime, ja govis tādu nejūt:) kaut zinu z/s kur govīm ļauts iet laukā, kad vien tas ir iespējams, zinu arī milzu saimniecības, kur viņas pavada savu dienu kantainos angāros... un laistas ārā netiek, jo tad mazāks izslaukums un jāpieliek vairāk darba... Bet var jau būt, ka tas nemaz nav mīts, bet mana pārliecība ir , ka katrs radījums ir pelnījis kaut mazliet dabas/saules/mīlestības... lai arī kāds beigās ir gals.. attiecīgi - šajā gadījumā piens ir pelnījis mazliet saules:) tas ir mans mīts.
AtbildētDzēstPēdējos gados 10-15 ir tik daudz lasīts un dzirdēts, ka piens ir visa ļaunuma sakne un absolūta nāve visiem, izņemot zīdaiņus, ka tiešām ir vērts apgāzt mītus. Labs raksts. Mēs ņemam pienu no vietējiem zemniekiem, kuru divas gotiņas tiek apčubinātas un elementāra naudas trūkuma dēļ nekad mūžā nav redzējušas kombikormu vai pasargdies, ĢMO kukurūzu, ar kuru baro lielajās "rūpnīcās". Lai gan šis piens saskābst daudz, daudz ātrāk un, protams, ir krietni treknāks, es neticu, ka tas var kaitēt.
AtbildētDzēstPiens, kā jau katram zīdītājam tiek domāts attiecīgās piena devējas bērnam un tikai. Bet tikai cilvēks izdomāja izmantot citu zīdītāju pienu savām vajadzībām noskaužot to tiem, kam tas patiešām domāts.
AtbildētDzēstEs līdzīgi Irēnai domāju, ka ja organisms vēlas pienu, tad viņam to vajag. Citi vispār nedzer, citi dzer periodiski (arī mūsu ģimenē). Lielākas patiesības par paša intuīciju/māku ieklausīties un izprast pašam sevi, manuprāt, nav. Jo diemžēl nākas saskarties, ka tas vai cits fakts tiek sponsorēts/uzpirkts un tad nekas cits neatliek kā uzņemties atbildību pašam.
AtbildētDzēstJā, pētījumus vienmēr kāds sponsorē un ir reizes, kad kādam ir izdevīgi pilnīgi neitrālus rezultātus traktēt sev nepieciešamajā gaismā. Tomēr, ja Vācijas Federālā pētījumu centra vadošie eksperti kaut ko apgalvo, tad es tam ticu (gribu ticēt), jo tas tomēr nav kaut kādas kaktu laboratorijas traktējums.
AtbildētDzēstForši, ka mēs tik daudzas uzskatām, ka svarīgs ir nevis pats piens, bet gan tas, no kādām govīm tas nāk. Iespējams, ka tas mūsdienās ir pats svarīgākais - produkta izcelsme un tīrība. Taču arvien vairāk pārliecinos, ka daudziem vecākiem tās nav pašsaprotamas lietas un cīsiņi vakariņās un mistiski siera stienīši uzkodās ir o.k.
Bietīt, vai vari īsi pastāsīt, par ko ir tevis minētās filmas?
Dace, tas, ko tu saki, ka govs piens - telēnam, nevis cilvēkam, - tas ir arī populārs uzskats, un arī manā augstāk minētajā žurnāla rakstā pie govs fotogrāfijas bija uzdots jautājums: vai tas, ka piens ir kaitīgs cilvēkam, jo paredzēts cita zīdītāja mazulim, ir izrādījies maldi? Diemžēl pašā rakstā uz šo jautājumu nebija dota atbilde.
Sekosim līdzi jaunākajām tendencēm. Un mācīsimies sadzirdēt to iekšējo balsi, kura nereti ir gluži vārga :)
Ikdienā lietoju piena produktus, bet, kad esmu apslimusi, īpaši ar iesnām vai klepu, to nelietoju, jo zinu, ka pienā esošie tauki baro sliktās baktērijas. Neēdu jogurtus, jo saldinātāji+piens ir ļoti slikta kombinācija kuņģim un zobiem. Tāpat ļoti reti dzeru kefīru, jo tas nav dabīgā ceļā iegūts, labāk pašam saraudzēt rūgušpienu.
DzēstJāsaka, ka ir - esmu pārsteigta par rakstā uzskaitītajiem aizspriedumiem un arī dažiem viedokļiem te.. Nav tā ka nelasītu žurnālus, bet nu kaut kā piena tēma man laikam veiksmīgi pagājusi garām. Varbūt tāpēc, ka man piens garšo un to lietoju ikdienā. Mani vienīgie aizspriedumi attiecībā uz pienu ir, ka ērtības labad dodu priekšroku veikala pienam.
AtbildētDzēstFilma "Forks over knives" mēģina ļaužiem iemācīt/ieskaidrot/izskaidrot/ieborēt/pārliecināt (izvēlies, kurš labāk patīk:), ka lielākā daļa rietumpasaules slimību ir mūsu pašu vaina - proti, ēdam un dzeram dzīvnieku izcelsmes produktus. Par daudz ko šajā filmā rādīto var raukt degunu, tomēr izanalizēts šis pieņēmums/apgalvojums par dzīvnieku izcelmes produktu kaitīgumu, šajā filmā ir ne pajokam. Esmu no racionālo ļaužu sugas, un savu pārliecību pie katra stūra nemainu, bet nu šī filma man nopietni lika uz savu šķīvi paskatīties savādākā gaismā. Radikāli citādākā gaismā...Iesaku noskatīties, kaut vai informatīvos nolūkos.
AtbildētDzēstre kur izvilkums angliski:
http://www.forksoverknives.com/about/synopsis/
"Food Matters" ir nedaudz lēnāka un garlaicīgāka, bet pamatdoma ir ļoti līdzīga "Forks Over Knives", un arī par to, cik tomēr visai lielajai farmācijas industrijai, un advancētai medicīnai kopumā, ir neizdevīgi veseli, par veselīgu uzturu informēti, cilvēki. Arī iesaku noskatītes. Šeit ieskats:
http://www.foodmatters.tv/_webapp/About_The_Film
Man patīk raksta pirmā rindkopa! :) Es priecājos, ka man nav laktozes nepanesamības, jo dzīve bez siera, biezpiena, piena, krējuma jogurta ut. būtu skumja! Es maz nodarbojos ar šo tēmu, tagad kaut kā iegājies, ka bērni tiek pie ekoloģiskākas pārtikas nekā vecāki, jo vecākiem pašiem tas kaut kā nav tik nozīmīgi... Man prieks, ka Tev prieks par žurnāliem!
AtbildētDzēstEs tikai un vienīgi par pienu! MAn gan garšo, gan liekas ka tas ir veselīgs!
AtbildētDzēst