Uz Daugavpili pēc dībeļiem

Tieši tāds bija viens no virsuzdevumiem, kad es kopā ar cīņubiedreni Ritu devos no laukiem uz Lielpilsētu. Ar vīru bijām nolēmuši veikt lauku mājā dažus izskaistinājumus, bet nebijām padomājuši par dībeļiem un skrūvēm. Aglonas un Jaunaglonas veikali piedāvā visu ko, sākot no banāniem, turpinot ar līmes pistolēm un beidzot ar apbedīšanas piederumiem un lopbarību (pēdējie divi, starp citu, itin labi sadzīvo vienā veikalā, kas pie reizes ir arī pārtikas veikals...), bet tikai ne dībeļus. Tā nu sazvanīju Ritu, kura arī šajās brīvdienās bija turpat netālu savos laukos, un mēs braucām uz Daugavpili. Sniegi sniga, putināja, bet tas mūs neatturēja. Daugavpilī esmu bijusi, manuprāt, vienreiz, un šī reize bija pirms kādiem sešiem gadiem. Rita man parādīja, kur Daugavpilī atrast Ecco outletu, kur iztecēja labs brītiņš no mūsu dārgā laika (piezīme: turpceļam, atpakaļceļam un pavadīšanai uz vietas mums bija maksimums 3 stundas. Ceļam vajadzēja pusotru, tikpat palika arī pilsētas apgūšanai un veikalu sa- un apmeklēšanai.). 

Ecco apavus atstājām nenopirktus veikala plauktā, izbraukājām centru un tad devāmies uz starppieturu - Abakhan veikalu. Pirms kāda laika lasīju Mimosa blogā, ka Daugavpils Abakhans esot daudz jaukāks par Rīgas veikaliem, tāpēc nospriedu, ka, ja jau braucu uz Daugavpili, tad noteikti vajag apmeklēt arī to. Apmaldījušās 18.janvāra ielas milzīgajos attālumos, jautājām vietējām pēc ceļa, un viņas uzreiz zināja parādīt, kurp jābrauc. Aizbraucām. Iegājām un ieraudzījām, ka noteiktiem audumu "groziem", ja tos tās var saukt, ir 50% atlaide. Un tā nu palikām veikalā daudz ilgāku laiku kā plānots. 

Tik ilgi, ka, beidzot plosīšanos pa audumiem, vairs neatlika laika Depo apmeklēšanai, jo bija jāsteidzas mājās pie izsalkušā mazuļa. Tā nu lauku māja palika bez izskaistinājumiem, jo dībeļus nenopirku, toties mana māja ir tikusi pie Kaudzes audumu. Un mans prāts pie nepārtrauktas plānošanas, domās izvēloties arvien jaunus kleitu modeļus, kuros mani iegādātie audumi izskatītos fantastiski...

Visciešāk savos apskāvienos mani saņēma mākslīgais zīds. Vasarā man (vismaz teorētiski :)) būs skaistum skaistas kleitas:

Iepirkšanās apmulsumā pat neiedomājos paskatīties, cik daudz šī auduma ir. Mājās atbraukusi secināju, ka vismaz 4 metri. Varēšu ietīties no galvas līdz kājām un vēl meitai ko uzšūt :)

Netipiski, bet no visa audumu kalna, ko iegādājos, tikai divi ir paredzēti Amēlijas tērpiem:

Pa kreisi smalkais velvets, pa labi bieza trikotāža

Izšiverējušās pa atlaižu audumiem, nonācām pie "parastajiem", bez atlaidēm. Bet iepirkšanās satraukumā cenai vairs nebija nozīmes, jo tik skaisti taču :)

Parādi noslēdz šis brīnišķīgais atradums!

Mīksts, pakļāvīgs, ļoti patīkams ādai, ar skaistu zīmējumu un... Kenzo! Pat neticēju savām acīm :)

Secinājums? Brauciet uz Daugavpili!