Atrādu sašūto

Jau ļoti sen pagājušajā gadā es biju audumu un dzijas medībās, toreiz taisījos arī sagatavot "atskaiti" par radītajiem darbiem, bet atliku, atliku un aizmirsu. Parāds nav brālis, tā nu šodien beidzot laiks pašai apkopot un jums parādīt, kas ir tapis no kārtējā prāta aptumsuma brīdī sapirktā auduma daudzuma :)

Rezultāts ir vairāki darbiņi maniem bērniem:

Halāts meitai. Nēsājams uz abām pusēm. Šuvu pēc Burdas piegrieztnes, to nedaudz pamainot. Nākamreiz mainītu arī kapuces izmēru - manuprāt, tā ir daudz par lielu. Jā, un visu halātu sašuvu tikai ar overloku. Vienīgi pogcaurumiem un jostiņas turētājiem izmantoju šujmašīnu - tā man bija jauna pieredze.

Paklājiņš bērnistabai, uz kura sēdēt spēlējoties, un zīdaiņa pārtinamās virsmas pārklājs. Virsējā kārta - kokvilnas audums ar suņiem un kaķiem, apakšā polsterētais audums (hmm, kāds tam bij precīzais nosaukums?). Pārtinamās virsmas pārklāja gadījumā viena sānu mala atstāta vaļā neaizšūta, lai var starp abām kārtām ievietot vaskadrānu.

No trikotāžas audumu atlikumiem sašuvu arī tā sauktās "siekalu lupatiņas" - noder gan, lai paliktu apakšā, barojot mazuli, gan lai noslaucītu mutīti pēc rīta un vakara mazgāšanās

Kleita meitai. Amēlijas dziedāšanas ansamblim bija Mārtiņdienas koncerts, un divas dienas pirms koncerta es uzzināju, ka vēlamais ietērps koncertam ir tautas tērps vai vismaz kāds aksesuārs no tā. Lieki teikt, ka mūsmājās trīsgadniecei tautas tērpa nav :) Atcerējos par šo auseklīšu audumu un ķēros pie šūšanas. Ap diviem naktī variācija par tautas tērpu bija gatava. Savukārt mazliet vēlāk no rīta izrādījās, ka mazā māksliniece ir saslimusi un koncerts izpaliks. Taču par laimi tautiskā kleita viņai patīk un tā tiek bieži vilkta uz bērnudārzu.

Sedziņa jaundzimušajam. Adīju un pāradīju, līdz atmetu ar roku ideālā izmēra meklējumiem un nospriedu, ka būs labi jebkurā gadījumā. Un patiešām ir labi, jo pašas rokām adīts :) 

Bet vispār par adīšanu man ir daudz jautājumu, un tuvākajā laikā vērsīšos ar tiem pie jums.

Vai jūs bieži šujat saviem bērniem apģērbu vai citas vajadzīgas, funkcionālas lietas? Vai viņi tās nēsā ar prieku? Mani interesē jūsu pieredze, jo Amēlija manis šūtās drēbes parasti sākumā noraida un tikai pēc kāda laika sāk nēsāt ar prieku :)