piektdiena, 2012. gada 14. decembris

Veļas diena

Šodien man nav kauna, tādēļ es nospriedu, ka ir īstā diena, lai padalītos ar savu "netīro veļu". Hu-hū! Skan intriģējoši! Eh, bet nav. Es patiešām tikai gribu papļāpāt par veļu. Ne apakšveļu, bet visu veidu veļu. Drēbēm, dvieļiem, gultasveļu, topošām drēbēm aka audumiem. Šodien palūkojos sev apkārt ar skaidru skatu (jo pēdējās nedēļas mans skats bijis ļoti aizmiglots tādu iemeslu dēļ, par kuriem es tagad negribu runāt, bet kas mani bija ļoti izsituši no līdzsvara, tomēr vakar tas savā ziņā beidzās. Patiesībā visu šo bla-bla es varēju izlaist, jo neko skaidri jau tā arī nepateicu, bet šodien man laikam ir bla-bla stāvoklis.) un, lai kur es savā dzīvoklī skatītos, tā ir visur! Veļa!

Netīrās, šķirojamās, attiecīgi mazgājamās veļas kalni!


Gludināmās veļas grēdas:
Šī ir tikai viena no vairākām grēdām...

Ielādējusi veļas mašīnā pirmo porciju netīro zeķbikšu un kreklu, es nolēmu pagaidām izlaist gludināšanas sāpes un, kamēr Filips jauki čuč diendusu, uzšūt vienu no n-tajām manā sarakstā esošajām kleitām no jaunā (un jau izmazgātā!) auduma:

Bet, ak jē, vai tad manā darbistabā ir labāk, nekā citur mājā? Nē! Audumu blāķu kaudzes!

Nemaz nerunājot par bardaku uz šūšanas virsmas, kur, visu šo redzēdama, mana šujmašīna laikam jau laikus ir aizlaidusies, jo vairs neatrodas savā vietā...


Cik jaukas ainiņas, vai ne? :) Tagad jūs zināt, cik svētkiem saposta ir mana māja tieši desmit dienas pirms Rūķa ierašanās. Uzskatīsim to par mūsu noslēpumu, labi? Bet nu gan man vairs nav laika pļāpāt, jo ir bail, ka mans izgājušais kauns var tūlīt, tūlīt atgriezties. Kā arī - man tiešām ir jāuzšuj tā kleita līdz rītvakaram. Un tad vēl divas kleitas līdz trešdienai. Un pēc tam vēl divas līdz divdesmit ceturtajam... Kaut kā tā es esmu izdomājusi.



21 komentārs:

  1. Mana māja izskatās tieši tāda pati. Un vēl piedevām, tā kā vēl neesam līdz galam noformējuši priekšnamu (lasi, tur nav mēbeļu, tikai pakaramais), tad vakar vēl salūza uz pusēm tas pats minētais pakaramais un tagad vēl ir kaudze virsdrēbju... :(
    Un zini par ko man kauns? Ka es neatrodu laiku uzšūt sev kleitu...
    :)

    AtbildētDzēst
  2. Vai, manu dieniņ! Cik daudz kleitu jāuzšuj līdz svētkiem! Viss pārējais mani nešokē...man šķiet, ka tādas ainas laiku pa laikam redzamas vairumā normālu māju (ieskaitot manu). Bet zini, kas ir trakākais - ja mājās ir kaut viena istaba vai kambarītis, kurā var nobāzt un no acīm noslēpt tās lietas, kuras "izgludināšu vēlāk", "pabeigšu šūt nākamnedēļ", "man vēl noderēs kaut kad (nezin kad)". Tā ir traģēdija... es pamazām sevi disciplinēju, lai izskaustu šo netikumu.

    AtbildētDzēst
  3. Cerams, ka Rūķis nelasa tavu blogu! :)) Njā, ar tām lupatu kaudzēm tā ir - tām patīk augt ātrāk, nekā sēnēm pēc lietus. Vismaz manā mājā un, kā tagad uzzinu, arī citās mājās! No vienas iespējamās lupatu kaudzes es jau gadiem esmu izvairījusies - tās ir negludinātās drēbes. Tikko tās izžuvušas, rūpīgi saloku un skapī iekšā. Ja ko vajag gludināt, to daru pirms vilkšanas mugurā. Bet nesašūto audumu kaudzes... eh... tur gan nav pozitīvā stāsta. Pie tam mana šujamvirsma atrodas bērnu istabā, tāpēc lielie kalni aug tur. ;)

    AtbildētDzēst
  4. es laikam atkal ir tāda ne tāda drusku vai arī pie vainas mans līdz riebumam lielais pedantiskums, vai disciplīna asinīs, ka man viss ir "pa vietām":D ja man būtu tādas kaudzes, es pat gulēt nevaru aiziet, ja nav viss kārtībā :D nu tāds mans niķis ir. vienīgā viet kur pieļauju bardaku ir bērnistab, un tāpat reiz nedēļā esju lielo kārtību ieviest :D
    un ar gludināšan vispār- neieredzu to un slinkums ir iemācījis gultas veļu tā izžāvēt, un salokot ielikt skapī, ka neviens nepateiks ka nav gludināta. drēbes parasti iegādāju kur gludekli ne tuvumā nevaig rādīt. un līdz ar to tik reti sanāk to gludekli cilāt, ka tam jau putekļkārt būtu pāri, ja vien pie saviem rokdarbiem to nenodarbinātu tā pavairāk :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mūsmājās tieši bērnistabā ir viskārtīgākā no istabām, jo šobrīd pavadu tajā ļoti daudz laika kopā ar dēlu :)
      Kādreiz es sevi arī uzskatīju par pedantisku un perfekcionisti, kuru padara traku vietā nenoliktas lietas. Bet, kopš mums ir Filips, esmu sapratusi, ka manos spēkos nav nodrošināt iepriekšējo kārtību ikdienā, tādēļ esmu izcīnījusi lielas cīņas ar sevi un iemācījusies daudzām lietām neļaut mani tracināt.
      Un vispār ceru, ka vēlākais pēc 5-7 gadiem, kad bērni sāks iet skolā, mājā kļūs daudz kārtīgāks :D

      Dzēst
    2. jā, tāpēc mani nevaig ņemt pierē, es tāds jocīgs ir ar savu kārtību. es to neesmu 37 izskaudusi, tāpēc diez vai pazudīs turpmākos 37 :D

      Dzēst
    3. Plūmīt, man arī pagātnē pedantiskums un perfekcionisms. Kad bērns tikko sāka iesaistīties mājas darbos, es kusu, skatoties, kā viņš mani atdarina, rūpīgi saliekot grāmatiņas, mantiņas, bet tieši izejot sabiedrībā, dārziņā (sāka iet ļoti vēlu - 5 gados), viss izmainījās... Man bija šoks. Bet kaut kādā brīdī sāku necepties par mazajām nekārtībām, un sāku atļauties arī savas nekārtības:)

      Dzēst
  5. To, ka esi būtne ar miesu un asinīm jau uzzināju vasarā -"dzīvajā" tiekoties, bet šis ieraksts manā skatījumā Tavai visnotaļ radošajai personībai pielika vēl vienu "rozīnīti"! Kaunēties te, manuprāt, tiešām nav par ko. Visi šie tekstīliju kalni, kalniņi un Kilimandžāro tikai vēlreiz apliecina, ka muzejā nedzīvo, un šad tad arī radoši darbojies!

    AtbildētDzēst
  6. veļas kalni tas ir štrunts,bet, kas man tiešām patīk ir tava lielā darba virsma (protams nelielā radošā bardakā). gribētu sev ar lielāku telpu...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, tas bija mans sapnis, kad pārvācāmies šeit dzīvot - izveidot atsevišķu darbistabu. Joprojām ceru kādā kārtošanas uzplūda (un šausmīgi daudz neplānoti brīva laika) brīdī to pabeigt līdz galam un arī atrādīt.

      Dzēst
  7. Janome... kā es mīlu Janome... man ir šujmašīna un tagad esmu uzmetusi acis uz overlokeru ar http://www.sewingmachinesireland.com/buy/Janome/Overlockers/Janome-9300DX-/131/

    un tādas veļas kaudzes es ar reizēm mēdzu pamanīt... nav par ko kaunēties... radošam cilvēciņam piedodami...

    AtbildētDzēst
  8. man arī katru dienu darbojas veļasmašīna un naktīs veļas žāvētājs,un tas ir kā nebeidzams aplis,kaut ģimenē esam tikai trīs,bet gludekli vairs neizmantoju,izmantoju tvaika gludekli,un tagad vairs neienīstu gludināšanu,sevišķi ērti ar drēbēm,kuras ļoti burzās,vai blūzēm,vīriešu krekliem,žaketēm,zolīdām biksēm.

    AtbildētDzēst
  9. njā, man ir vēl lielāks bardaks - kopš atgriezos darbā it kā uz pusslodzīti, bet patiesībā mani ierāva uz pusotru, nekam nav laika, bet ja parādās brīdis laika, esmu tā pārgurusi, ka nav spēka pieķerties ne izmazgātās veļas kalniem, ne atkal jau mazgājamās :( ik pa laikam saņemos un sakārtoju pa plauktiņiem ar klusu solījumu sev vairs nekad (NEKAD!!!) to nepieļaut, bet tiem veļas kalniem ir nevaldāma tieksme vairoties... moš sterilizēt tos???
    Nu vobšim - neba Tev vienai kauns :)))

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pārsmējos par Tavu priekšlikumu cīņai ar veļas kalniem :D

      Dzēst
  10. Jā, nu man nav īsti vietas, kur tādus veļas kalnus uzglabāt, ja arī būtu tāds kārdinājums - viesistabā regulāri kāds viesojas, guļamistabā ir tikai vieta gultai un bērnistabā ir tikai bērnu mantas.. Tātad - tiklīdz nost no striķiem (jā, šajā veļas žāvētāju lielvalstī mums tāda nav), tā saloku un skapī iekšā.. Pa lielam lietojam tādus audumus, kas nav jāgludina, bet tie, kas ir - kā piem., vīriešu krekli un uzvalki un kādas manas kleitas - tos iztīra un izgludina ķīnieši tīrītavā.. :)

    AtbildētDzēst
  11. Kā mans nesen iegūtais draugs teica - Gludināt ir ļoti nedraudzīgi Zemei, tāpēc, ja vien nav jādodas pie Prezidenta, tad drēbes negludinām! Un es ar lielāko prieku pieņēmu šo patiesību! :) Līdzīgi kā daudzas meitenes - vairāk uzmanības pievēršu drēbju ergonomiskai žāvēšanai - nu lai pēčāk nav ar pletīzeri jāstāv.
    Es pirms laika attapos ļoti līdzīgā drēbju kalnu kaudzē. Būtībā man tāda ir ikdienā un jau labu laiku, tieši tāpēt kā tu minēji - otrais bērns izaudzināja ārā no manis vēlmi pēc kārtības!:D
    Taču... tad es uzzināju, ka Niklāvam tā alerģija pret putekļu ērcēm un histēriski sakārtoju māju! :D Tā nu man uz rūķa ierašanos vairs tikai sīkumiņi palikuši. Pārējo, kas mētāsies pa kājām, sastumšu saunā - vietā, kur nogrūst visu, ka lieks! :D



    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lai dzīvo saunas, kambari un mazās istabiņas! Man ir pēdējie divi, un tie ir zelta vērtē :)
      Bet par to Zemi...es vakar nostāvēju pie gludināmā dēļa apmēram trīs stundas un tagad pat negribu domāt, ka kādam tas varētu nepatikt, jo ieguldītās pūles es neļaušu aizēnot nekam! :D

      Dzēst
  12. Ou, Plūmīt! :D
    Nu konkrētās 3 stundas lai tad būtu tiešām kā ieguldījums - nu pieņemsim, ka tu profilaktiski nīdēji ērcītes (kuras iet postā 55 grādos, ja?), bet nu par tālāko gludināšanas likteni jūsmājās gan vari aizdomāties! :) Vadzi, ja reiz pieradi pie "radoša haosa" (ai kā es dievinu šo bardaka apzīmējumu! :D) mož pieradīsi arī pie negludinātu drēbju vilkšanas!

    Par pārējo... Dzīve dažreiz ir maita. Bet gudra maita. Viņa zina, ko dara. Māsterplānā viss pa lielam ir pareizi. Atliek vien uzticēties. Turies.


    AtbildētDzēst
  13. Sveicināta, Plūmīte! Nu jau kādu ilgāku laika brīdi atļaujos pa reizei "iemest" savus acu ābolus Jūsu blogā. Šoreiz manu skatu saistīja šis pastāstiņš par kaudzītēm, kaudzēm un kaudzēm briesmīgajām!:D Arī manās mājās tās IR!!! Lielākas,mazākas un milzīgās arī! Nesašūtas kleitas, neizadīti kamoli, negludinātās veļas kaudzes...zem gultas /vakar atrasta/ bļoda ar svaigām un ne tik svaigām zeķēm.:) Vietām noplēstas tapetes, negludināti aizkari, nerunājot par pelējuma izdaiļotajām sienām un svaigo biešu salātu pleķi uz virtuves aizkariem.Jā...tā ir. Vakar atbrauca cienīgmāte / tā mūsu mājās tiek dēvēta vīra māmiņa/ un tā vietā, lai pateiktu ko labu, bērniem pajautāja cik bieži viņi mazgā podu. Tas bija pirmais, ko viņa pajautāja bērniem! Lieki piebilst, ka pēc brīža bērnu mājās vairs nebija un vakars pagāja drūmā, klusuma pārņemtā nīkšanā pie TV. Patiesībā, tas pods bija svaigi mazgāts, tikai to darīja jaunākais dēls un darīja to tā, kā viņš to var atbilstoši savām spējām / šeit būtu vietā paskaidrot, ka bērnam ar viņa attīstības problēmām vajadzētu būt citādiem vērtēšanas kritērijiem. ) Kāpēc es to visu rakstu? Bija laiks, kad manās mājās bija tīrs, pedantiski kārtīgs, viss savu roku izdaiļots, vienmēr siltas pusdienas, vakariņas un ķīselis ar kremu bonusā.:D Šobrīd vienkārši ir tā, kā ir- man ir jāpaspēj pārnest aldziņa, par aldziņu pirkta desiņa, jāpabeidz skola augstākā, savu iespēju robežās jānosarga savi trīs pusaudži no apkārtējās vides ļaunās ietekmes / un ne tikai ar baktēriju ziepēm un feirī:D /, jāizšrubē māja, jāuzmana 40 gadnieku krīzes varbūt vēl nepārņemtais vīrs :D un vēl pašai jābūt kaut drusku foršai- tik, lai patiktu sev,vecajam vīram un jaunajam, smukajam dakterim.:D Nu, kaut kā tā. Jūs varbūt jautāsiet kāda ir mana monologa morāle- vēl nedaudz sāp vakardienas notikumi manās mājās.Ja vien man būtu ienācis prātā, kādu notikumu ķēdi spēj izraisīt viens nepietiekami izmazgāts pods...es būtu berzusi to pati un nedēļu no vietas, bet mani Ziemassvētki varbūt būtu bijuši nedaudz savādāki! Neviens izgludinātas veļas kalns un visi citi "kārtīgas"saimnieces veikumi nespēj aizstāt to skaņu,kad pie tava nama durvīm atskan zvans...un tas nav nekāds Z svētku rūķis, bet tavi bērni ir pārnākuši!
    Lai mums izdodas atrast to zelta vidusceļu! Galu galā uz visām tām čupām ir iespējams paskatīties arī savādāk- kā princesei no bērnības uzsēsties tai čupai virsū... kā troņa krēslam un kā Skārletai visu smagumu novelt uz rītdienu.Šodien? Šodien vienkārši būt! Vienkārši laimīgām būt!:)
    Aija

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Liels paldies, Aija, par komentāru! Cik pazīstama situācija un mieles, ko tā atstāj. Pat apziņa par to, cik šādas situācijas ir absurdas un ka nevienam, itin nevienam taču nav nekādas teikšanas par to, kas notiek mūsu mājās, nespēj mierināt, jo esam taču jūtīgas būtnes. Reizēm, kad viss saiet šķērsām, man galvā sāk skanēt Reinika dziesma: "Vieglāk, ņem to visu vieglāk, dzīvē viss kā kino..." Un atkal var pasmaidīt :) Lai atlikušās svētku dienas Tev ir daudz jautrākas!

      Dzēst