Kā jau lielākā daļa Latvijas bērnudārznieku vecāku, arī mēs bijām meitas bērnudārza Mārtiņdienas pasākumā. Šogad uzsvars bija uz Mārtiņdienas gadatirgu, kur jātirgojas bija ar pašu (lasi: kopīgi ar vecākiem) darinātām lietām. Pārdošanā bija gan dažādas kastītes, akmeņi, krelles, Latvijas karodziņi, gan, protams, protams, saldumi :) Mūsu meita tirgojās ar saldumiem maisiņos - tā teikt, iemēģināja, vai produktam ir noiets :) Bet vairāk par tirdziņu viņai bija prieks atgriezties dārziņā, jo visu nedēļu bija nodzīvojusi pa māju, dzīdama prom klepu.
Sestdien mēs bijām aizbraukuši pastaigāties uz centru. Apvienojām patīkamo ar lietderīgo - iegādājos zaļās tējas pulveri, jo beidzot esmu nobriedusi pagatavot zaļās tējas saldējumu, un paciemojāmies Muki veikalā. Apskatījām dzīvē visu Oball kolekciju, lai saprastu, vai mūsu mazajam puikam ir vajadzīga vēl kāda. Šobrīd viņš mēģina pieradināt Oball Classic un dusmojas, ja nevar tajā iekosties. Pēc Klaudijas Hēlas ieteikuma izvēru bumbai cauri auduma lupatiņu, un nu tā piezīšanās bumbai jau noris daudz labāk; vairs nav jādusmojas uz bumbu :)
Vēl šajās brīvdienās ar sajūsmu noraudzījos, kā mūsu Amēlija sākusi spēlēt dažādas fantāzijas spēles. Gaidīt gaidīju, kad tas sāksies, un nu beidzot ir! Ar smaidu sirdī lūkojos, kā viņa izspēlē visādas izdomātas un arī noskatītas situācijas. Pirmo reizi tika iekarota arī lielā gulta, kur tika savilktas segas un spilveni, lai Lielajā Kuģī Paslēptos No Pirātiem. Sabūvē un tad guļ klusiņām zem segām, lai Pirāti neredz. Un šķelmīgi smaida.
Vēl kāda pēdējās dienās pārāk populāra lomu spēle saucas "EsIedošuFilipamPupiņuPaJokam". Ar akrobātiskiem paņēmieniem Amēlija tēlo mammu. Un es tik vaktēju, lai mazais brālis nedabon ar kādu elkonīti bums.
Ai, laba dzīve brīvdienās!
"EsIedošuFilipamPupiņuPaJokam" :):):)
AtbildētDzēstJums ir bijušas pasakainas brīvdienas!
Un es no šī Tava ieraksta uzzināju par Oball esksistenci - paldies!
Paldies tev! :)
AtbildētDzēstBrīnišķīgas brīvdienas jums bijušas.. :) Mums "Pupiņšpajokam" tiek dots visiem viņas "bebjiem" - un galvenais vienmēr ir krekliņu pacelt :D
AtbildētDzēstVēl atskaņas no tirdziņa - es diemžēl jūsu gatavotos našķus pagaršot tā arī nepaguvu, jo tiklīdz izliku trauciņā, manējie ar lielām acīm un jautājumu:"Kur Tu tādus dabūji?" - (tas nekas, ka paši pirka :D ), visu iztukšoja tik ātri, ka es apgriezties nepaspēju :D Toties maisiņam man jau pielietojums zināms..neticēsi, sen tādu gribēju, lai ar Emī varētu vienu spēlīti izspēlēt ;)
Es arī dikti, dikti tās lomu spēles gaidīju, nu jau man sāk drusciņ apnikt :D :D :D Šajā "kuģī", "lidmašīnā", "veikalā", "dakteros" utt., tiek ierauti visi un tad, kad Emī saka:"Paskaties, kāda man maza pelīte rokās!!!!!!", vairs nevaru saprast - patiesība vai fantāzija :D
Jā, jā, krekliņa pacelšana ir obligāta :D
AtbildētDzēstBet par pelīti gardi nosmējos :)))
Mans bērns izrādās, vēl pagaidām atceras, kā pati ēda "mammas ņamsīti".. To konstatēju 18.novembra koncertā, kur sēdējām smuki saģērbušās un klausījāmies, kā tētis koncertā dzied korī. Lotei rokās spēļu mincītis, tā teikt, lai var klusiņām kādu brīdi pasēdēt. Te pēkšņi viņa man paziņo, ka mincītis tagad grib cicīti un pogā vaļā savu jaku un ceļ augšā kleitu...
AtbildētDzēstEs tik nodomāju, kā tie bērni atrod vispiemērotāko brīdi, kad risināt šādu jautājumu.. :)
:DDD
AtbildētDzēst