Šorīt Amēlija vaicāja: "Aiziesim līdz mūsu baznīcai?" Kāpēc gan ne. Rokas stiepiena attālumā no mūsu jaunās mājas ir baznīca, tādēļ - "mūsu". Un kopš pārvākšanās mēs ne reizes tur neesam bijuši, lai gan meita ik pa laikam izrāda vēlmi aiziet un apskatīties. Svētdiena ir laba diena baznīcas apskatei. Tā nu mēs devāmies pētīt un atklājām neparastas lietas.
Vīri stīvējās ap virvi, un augšup pa torni cēlās krēsli. Sireāli, tajā pašā laikā tik ļoti piederīgi tādam neticami siltam un saulainam rudenim.
Bet visādi citādi pasaule ir līdzšinējā kārtībā. Mīļākā krāsa joprojām ir rozā un populārākais mājdzīvnieks - Hello Kitty.
Lai arī jums saulaini!
Visu laiku pie sevis domāju - vai tad patiešām Jūsu mājās neināks Hello Kitty brends! ....
AtbildētDzēstP.s. Sveiciens Amim no pīļu aukles !!!
ļoti skaistas Mārtiņa baznīcas bildes! Tiešām mazliet sireāli tie krēsli augšup! :))
AtbildētDzēst"Pīļu aukle" - haha, kā es pārsmējos! :) Jā, Hello Kitty nu ir uz palikšanu. Būs par to jāuztaisa reportāža kādu reizi.
AtbildētDzēstInga - vakar tiešām bija ļoti skaista diena, vīrs pat speciāli skrēja uz mājām pakaļ fotoaparātam, lai visu iemūžinātu.
Skaisti rudenīga diena jums ir bijusi! Gribēju jau taujāt, kas ta ir par rbaznīcu, bet tad jau viens no iepriekšējiem komentētājiem atbildēja uz manu jautājumu:)
AtbildētDzēstHello Kitty nav tā briesmīgākā sērga - saku no pieredzes, tā ātri uznāk, un tikpat ātri pāriet:)
Nu kura gan meitene mūsdienās bez Hello Kitty izaugusi :D Mums gan pamazām šī ēra piedzīvo norietu..bet kas zina,varbūt būs atkal kāds "uzrāviens" :))
AtbildētDzēstRunājot par rozā - vakar smējos, kā kutināta..Nākam ar kundziņu no kino - mums pa priekšu iet mamma ar 3 bērniem, vecākā meitenīte saka mazākajai:"Tev ir jāaiziet no tā rozā - tas ir pirmklasniecēm,otrklasniecēm!" :D Lūk, cik vērtīgs padoms :) Mēs ar vīru, protams, automātiski uzmodelējām šo situāciju pēc pāris gadiem mūsu ģimenē..:))
Mmm, katru rītu braucu garām Mārtiņa baznīcai un priecājos. ļoti patīk... varbūt tāpēc, ka pati tajā teicu savu JĀvārdu :) bet varbūt tāpēc, ka vecāki, par spīti padomju laikiem, tomēr kristīja šajā baznīcā. :)
AtbildētDzēstZitinja - tev tiešām īpašas atmiņas. Man tagad arī tādas ir, jo svētdien, kad mēs tur bijām jau pāris stundas pēc dievkalpojuma, draudzes locekļi baznīcas iekštelpās mielojās ar Mārtiņdienas desiņām. Redzēt nevienu nevarēja, bet visa baznīca smaržoja pēc desiņām un es dzirdēju mācītāju aicinām krēslu cēlējus (sk. foto) doties iekšā, kamēr vēl siltas :)
AtbildētDzēstžēl, ka nevarēja iemūžināt to smaržu :D
AtbildētDzēst