ceturtdiena, 2013. gada 19. decembris
Prieks
Pa vidu nu jau nesaskaitāmām darba stundām man ir izdevies ar sevi sarunāt uzšūt nepieciešamākās lietas bērniem. Vēl tikko svaigs no gludekļa apskāvieniem pasaules [meitas] atzinību ir gatavs iekarot zilzīlītes tērps rītdienas bērnudārza izrādei. Par tērpu tagad nē, bet ļoti sagribējās izkliegt savu milzu gandarījumu par pašas gatavoto, rūpīgi rēķināto un pareizi piešūto slīpā diega lentu. Parasti apkakļu apstrāde man sagādā raizes, bet šoreiz viss izdevās tuvu perfekti. Nu ar prieku sirdī jāiet gulēt, citādi tas miega bads kļūst arvien grūtāk apklusināms.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ir jau arī par ko priecāties:) Ļoti glīši un gaumīgi! Un es priecājos, ka neesi pavisam pazudusi jurisprudences koridoros, un reizi pa reizei šeit parādies:)
AtbildētDzēstAk.. Māt! Tu esi uzdevuma augstumos ar tādu šuvumu. Viegls prāts un čakla roka.. :)
AtbildētDzēstMan ļoti patīk pat bez aktiera:) Meita būs lepna kā pāvs :) nevis zilzīlīte:)
Prieks redzēt... ka neesi pazudusi...
AtbildētDzēstMmmm, cik priecīgi redzēt jūsu sveicienus! Paldies!
AtbildētDzēstZiniet, kā sanāca ar to milzu lepnumu? Šorīt 7:55, ģērbjoties uz bd, es konstatēju, ka tas skaistums nelien pāri bērna galvai. Aleluja. Sēdos savā kostīmā pie šujmašīnas un metos šūt iekšā rāvējslēdzēju... No tā es secinu, ka lepnums laikam nav labi. Bet man šķita, ka prieks pašam par sevi skaitās vērtība.. :)
Pilnīgi noteikti ir vērtība... un lepnums var tikai pieaugt... no rīta vēl pagūt iešūt rāvējslēdzi, tas ir kosmoss.
AtbildētDzēst:)
DzēstCik skaisti Jums izdevās un tās krāsas tik labi savienotas )
AtbildētDzēstļoti kvalitatīvs darbs sanāca
AtbildētDzēst