ceturtdiena, 2012. gada 3. maijs

Mamma = Sieviete akcijas noslēgums

Nedaudz nobīdes laikā, nedaudz interneta piegādes traucējumi, neliels skrējiens pa veikalu, meklējot bērnam kurpes, un viss, tad var apstāties, ieelpot, izelpot un padomāt. Paklusēt un tad nedaudz padomāt, ļaujot domām brīvi lidot pa galvu iekšā un ārā, nemēģinot tās kontrolēt un novirzīt produktīvā gultnē. Vai jums bieži tā sanāk?

Man akcijas pēdējās nedēļas uzdevums - pabūt vienatnē - bija gan nepieciešamība, gan izaicinājums vienlaikus. Jo īpaši tādēļ, ka visu nedēļu saspringti gatavojos tirdziņam, kā rezultātā brīvbrīžu nebija nemaz, un arī tāpēc, ka vīrs aizbrauca ceļojumā un bija īpaši jāsaplāno bērnu pieskatīšana, lai pabūtu viena. Bet, kā jau ar tām īpaši plānotajām lietām dzīvē ir, nekas nenotika pēc plāna. Tādēļ es vienkārši centos atslēgties un pabūt pati ar sevi savās domās ļaužu pilnā amatnieku tirdziņā. Skatījos, kā ļaudis apstaigā tirgotāju stendus, skatījos, kā uzstājas dejotāji, skatījos, kā bērni staigā pa tirdziņu ar cukurvati rokā, un ļāvu domām slīdēt bez mērķa. Zināt, kā filmās, kad skan mūzika un slīd bildes ar dažādām ainām, un tu tikai vēro, bet nekur īsti nepiestāj. Laba sajūta.

Nākošā iespēja tā pa īstam būt vienai un klusumā, bija svētdien, kad manā treniņu plānā bija garais treniņš. Stundu un piecdesmit piecas minūtes runājos, cīnījos un pārliecināju sevi, sākot ar tādām domām kā "man patīk skriet", nomainoties uz "nee-vaa-ruu", pārmaiņus sapurinoties ar "tu to vari, vari", visbeidzot nonākot pie atvieglojošas mantras savā galvā - "atbrīvo prātu! atbrīvo prātu! atbrīvo prātu!". Treniņam beidzoties mans ķermenis bija noguris, bet prāts smaidīja, atbrīvots un izkustējies. Es turpināšu skriet kaut vai tikai šī iemesla dēļ!

Un vēl man gadījās aizmirst mājās telefona lādētāju, līdz ar to sakari ar ārpasauli (tas ir, pieeja internetam telefonā un kontaktu saraksts) man aptrūka jau pirmajā lauku brauciena dienā. Visas četras dienas pavadīju kontaktējoties tikai ar tiem radiem un draugiem, kas bija man apkārt. Vairākas reizes dienā, ieejot savā istabā, es automātiski stiepu roku pēc sava telefona, lai pārbaudītu, vai neesmu saņēmusi jaunu īsziņu vai e-pastu. Brīžiem, laiskojoties pa istabu, pat nodomāju, ka jāpasērfo pa blogiem. Un tad vienmēr aprāvos, attopoties, ka telefona ekrāns ir tumšs un kluss. Jāsaka, ka šāda atrautība no tīkla man nāca tikai par labu. Itin kā iztīrīt prātu no liekās un nevajadzīgās informācijas.


Vērtīga bija šīs nedēļas pieredze. Un arī iepriekšējās nedēļas. Un iepriekšējās. Un vēl iepriekšējās. Man patika piedalīties šajā akcijā, vairāk piedomāt par savu labsajūtu un man ļoti patika to visu darīt kopā ar jums. Paldies par ikkatras piedalīšanos un dalīšanos! Ja varētu, es jūs tagad uzaicinātu uz akcijas noslēguma ballīti, kur mēs visas sanāktu krāsaini lakotiem nagiem un puķainās kleitās! Varbūt nākamgad atkārtosim akciju un izplānosim arī noslēguma pasākumu?

Bet tikmēr - paliekam lidojumā!


Pastāstiet par sevi - vai ceturtās nedēļas uzdevumu bija viegli izpildīt? Kādi ir jūsu iespaidi un sajūtas pēc vesela mēneša pastiprinātām rūpēm par sevi? 

10 comments:

  1. Paldies par akciju...

    Izpildīju trešās nedēļas uzdevumu un joprojām to pildu un apsolīju vīram, ka darīšu to līdz pat jūlijam, lai man braucot uz LV nebūtu jāmokās sāpēs... jo jau bija nonācis tik tālu, ka nosēdēt vairs nespēju, ja jābrauc uz attālākām pilsētām, tad jau pusceļā muguras sāpes lika par sevi manīt... šodien jau trešo reizi došos uz back un neck clinic... nākam ceturdien, kad atvedīšu bērnus no skolas, atkal turp došos...
    Paldies par šo akciju!!! Tas deva stimulu piezvanīt uz klīniku...

    Ceturtās nedēļas uzdevums arī izpildīts godam.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es tev rādu virtuālu īkšķi, kas pagriezts pret debesīm. Malacis! Pati zinu, cik grūti saņemties sākt vingrot vai veikt tml lietas savas muguras labā! Man jāņem piemērs no tevis un beidzot, beidzot jāpiezvana fizioterapeitam :)

      Dzēst
  2. Interesanti man sanāca-akcijā sāku piedalīties, pirms vēl tā bija izsludināta:)) Rūpes par nagiem un rokām cenšos ievērot regulāri-gan pati mājās, gan reizi 2 mēnešos uzticot tās profesionāļiem. 2.nedēļas uzdevums man arī pildījās visai raiti, jo jau ziemas sezonā gluži vai prasījās pēc sievišķīguma izpausmēm-nēsāju gan svārkus, gan kleitas un arī tagad, pavasarim sākoties, svārki un papēžkurpītes ir topā (saprotams, ne jau gluži pa laukiem tāda staigāju, bet ārpus mājas gan). 3.nedēļa apvienojās ar 4.-rūpes par sevi mājas apstākļos-sejas maskas, vingrošana, skriešana un velobraukšana kā meditācija, vienatnē ar dabu. Es un ceļš zem kājām... es un Alauksts... Paldies par akciju-tā lika saprast, ka sevi nebūt neesmu aizmirsusi, jo katru dienu atlicinu laiku tikai sev.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lieliski, ka katru dienu tev ir brīdis sev. Šķiet, ka starpbrīdī starp abiem bērniem, kad gāju uz darbu, man bija daudz vairāk laika sev. Kaut vai pusdienlaiks, ko pavadīt vienai pašai, vai ceļš uz darbu. Tagad gan šādi brīži - vienalga, vai lai pucētos vai sportotu - ir īpaši jāsaplāno un jāsaskaņo, kurš pieskatīs bērnus, tādēļ reizēm ir vieglāk neko nedarīt lietas labā. Bet turpmāk tā vairs nebūs, vismaz ne lielākoties, jo šī akcija mani ir iedvesmojusi :)

      Dzēst
  3. MAn līdzīgi kā Vivitai. MAzie jau gana lieli, lai gan nadziņus piepucētu ( tagad, kad mammas māsa ir manikīre, jo sevišķi)gan pāris skaisti kleiteksemplāri sagatavoti pavasarim. un uz māsas kāzām uzvilku kleitu. Bet jau apmēram gadu pilnīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem iekārtoju laiku vienatnei pat uz pāris dienā pēc kārtas! Tas nebija reāli, kad Emis vēl ēda pupu, bet pēctam gan.. Un konkrēti, tīri savelkot ar tavu akciju - pavadīju vārdadienu guļot viena Zaubes mājā! :D
    Skaisti! Bet pilnīgi piekrītu - kamēr rūpes par mazo ir 24/7 , dažkārt ir viegli piemirst, ka esi arī sieviete. Cilvēks, galu galā. :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Vairākas dienas vienai pašai - ōōō, tas man šobrīd izklausās līdzvērtīgi un neiespējami kā atpūta pieczvaigžņu kūrortā Maiami :) Bet nekas, nāks rudens, būs arī man tādas dienas. Ir jau izplānotas!! Bet līdz tam laikam, kamēr puika vēl pupa bērns, es zagšu mazos brīvbrīžus :)

      Dzēst
  4. Plūmīt, milzīgs cilvēcisks (sievišķīgs) PALDIES par šo akciju! Lai arī neizdodas visu izdarīt tādā apjomā, kā aprīlī (piem., uzlakot nadziņus :D), tomēr nu par šiem it kā sīkumiem sirdsapziņa grauž ne pa jokam, jo kas jādara, tas jādara - sevi jāmīl :)
    Mana atskaitīte - http://pieineses.blogspot.com/2012/05/mamma-sieviete-laimiga-sieviete.html

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man jau šķiet, ka tev visi akcijas posmi izdevās varen labi! Un tās atskaites - prieks lasīt!!

      Dzēst
  5. Nagi nolakoti. Pat vairaakkaart. modiigi sarkanoranzi, man patiik.
    no kleiaam un svaarkiem neskiros (ejot uz darbu), kops biju staavoklii un atklaaju, cik tas eerti. (un piedevaam skaisti, protams).
    par veseliibu nupat nodmaaju pastiprinaati, piespiedu kaartaa (2 peec kaartas ar nedeeljas nobiidi ciinoties ar angiinu. nekas, gan izciiniisos).
    par vienatni - taa zinaamaa meeraa koreleejaas ar slimosanu. Bet nupat tika izplaanota nedeeljas nogale prom no maajas kopaa ar draudzeni (juunijaa) - gaidu ljoti.
    Paldies par projektu, veelreiz! Pieljauju, ka Tevis inicieets tas daudzaam darbosies (vairaak vai mazaak) visa gada garumaa.
    P.S. Uz liidziigas nots ir sis: http://happiness-project.com/ (blogam neesmu sekojusi, bet graamatu izlasiiju - nav slikta!)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Lieliska atskaite, jo īpaši man patika par svārkiem :)
      Un jā, es arī ceru, ka akcijas rezultātā vismaz daļa no rūpēm par sevi kļūs par ikdienu. Vismaz man tā pagaidām izdodas!

      Dzēst