Krekls ar sunīti aka kaķīti

Šķiet, ka sen jau tas laiks, kopš esmu pieķērusies šujmašīnai. Ar mazo puiku uz rokas vieglāk ir pagatavot kūku, nekā kaut ko sašūt. Taču beidzot man izdevās atrast brītiņu (tiesa gan - uz nakts miega rēķina), ko veltīt mazam šujamdarbiņam. Iedvesmojos no internetā atrastas t-krekla bildes. Sērfojot meklēju meiteņu mētelīšu paraugus, bet uzdūros šādam te krekliņam JCrew mājas lapā. Tā kā tieši biju iegādājusies vairākus vienkrāsainus krekliņus meitas rudens garderobei, nospriedu, ka varētu tādu dekoru uztaisīt pati. Tātad ņemam vienkrāsainu krekliņu un vecas trikotāžas bikses, no kurām gatavot aplikāciju:

Bez žēlastības sašņikājam bikšu staru dažāda garuma gabalos. Smukāk ir ar robotajām šķērēm.

Kārtoju uz krekliņa tā, lai izskatās pēc dzīvnieka galvas. Nu, vismaz aptuveni :)

Tad ar šujmašīnu piešuj visas skrandiņas. Es šuvu pa apli, lai smukāk. Kad tas izdarīts, jāķeras pie sejas radīšanas. Kamēr atrod pareizo kombināciju, paiet drusku laiciņš, jo, lai arī gribētos dzīvnieciņu ar zilām acīm, tomēr dzīvē tas izskatās pārāk blāvi. Amēlija, kura arī piedalījās sejas izveidē, gribēja sarkanas acis. Es tomēr nospriedu, ka tas nebūs pārāk mīlīgi, un paliku pie melnā varianta :)

Piešuj "seju" un ķeras pie ausīm. Lai krāsotu ar tekstilkrāsu, es parasti sagatavoju darba vietu tādu, lai nebūtu riska, ka kaut kas neparedzēts arī tiks nokrāsots - tāpēc vienmēr uzmaucu krekliņa krāsojamo daļu uz kāda paaugstinājuma - lai neizspiežas cauri krāsa uz mugurpusi.

Ļauju vaļu savam mākslinieces talantam. Neaizmirstot ik pa laikam ieskatīties internetā atrastajā paraugā :)

Tagad vēl tik jāsagaida, kad krāsa nožuvusi, un jānogludina.

Jēēē, jaunais dizaina krekliņš gatavs!! Amēlijai ļoti patīk. Bet viņa nekādā gadījumā nepiekrīt, ka tas ir suns (manuprāt - īsts haskija radinieks!). Suns? Nēēē, kāds tur suns. Tas ir KAĶĪTIS! Ka-ķītis! Mjau!