Atvainojiet, ka esmu pazudusi un ne ziņu, ne miņu. Es plosos pa mājām. Burtiski plosos, katru rītu ceļos reizē ar bērniem (tas ir agri :)) un eju gulēt ap vieniem. Manas pēdējās divas nedēļas griežas ap šujmašīnu un virtuvi - pagājušajā nedēļā strauji vajadzēja dabūt gatavu kleitu mammai, kura brauca atvaļinājumā, un šonedēļ man ir obligāti jāpabeidz savs plašķis. Pa vidu vēl jāuzspodrina māja, jāuzņem ciemiņi, jāgatavo jauni deserti, jāgatavojas bērnu ballītei un - pats svarīgākais - jāvelta kvalitatīvs laiks savam mazajam puisītim, mūsu visu cukuriņam :)
Tiklīdz plašķim pēdējie metri būs sašūti, I'll be back. Ar daudziem jauniem ierakstiem. Apsolu! :)
Man jau gan liekas, ka mammai ar tik mazu bēbīti nebūtu jātaisnojas, un brīnums, ka vari vēl pagūt kaut ko arī šūt. :)
AtbildētDzēstGaidīsim Tevi uzpeldam blogā, kad sanāks laiks!
Diān, tu esi ļoti mīļa! :)
AtbildētDzēstMieru, tikai mieru:) Mēs, tavi uzticamie lasītāji, nekur nepazudīsim:) Un apbrīnoju, kur tev ir iekša vēl šito visu paspēt komplektā ar bēbīti:)
AtbildētDzēstnu Tu skaties, nepārdedz šitādos tempos, esi uzmanīga - mēs jau nu noteikti Tevi pagaidīsim un sagaidīsim :)))
AtbildētDzēstPaldies par iedrošināšanu!
AtbildētDzēstReizēm jau sanāk pārkāpt pāri savām vajadzībām, bet kopumā man tas viss patīk - gan šūt, gan cept, līdz ar to tas prieks, ko gūstu, to darot, atsver nogurumu, kad tāds uznāk.