Brālis man palūdza uzšūt viņam šortus. Iesāku un noliku maliņā, līdz vakar no rīta viņš man palūdza vēlreiz. Jo jābrauc uz Positivus festivālu. Tā kā audums man jau bija izgriezts pēc piegrieztnes un pat kabatas iešūtas, atlika vien tāds nieks kā vīļu dubultā apstrāde, jostas izveide un piešūšana, kā arī siksnas turētāju izgatavošana un piešūšana (visas šitās gudrības es samācījos šūšanas kursos :)). Kad laukā jau bija palicis tumšs, šorti bija gatavi. Jāsaka, kā ir - lepojos ar sevi, ka esmu iemācījusies ne tikai kaut ko sašūt, bet sašūt pareizi un apstrādāt pareizi :)
Tā kā vakars vēl bija garš, tad pirksti niezēja no pozitīvā auduma vēl ko pagatavot. Tad atcerējos par dvieli, ko vīrs atveda no viena reklāmas pasākuma - mīksts un patīkams dvielis, bet ar garlaicīgu logo:
Kā reiz man bija īstais noskaņojums mazam un priecīgam darbiņam, tad nu ķēros pie skices zīmēšanas, kā arī sagatavoju divus auduma gabaliņus, kuriem apakšā pielīmēju līmaudumu:
M'key, sākumā man likās, ka izgriezt no auduma zilonīti pēc uzzīmētā šablona būs grūtākā darbiņa daļa, bet nekā - grūtākais bija piediegt ziloni uz dvieļa abām pusēm tā, lai tas vienādi nosedz nevēlamo logo un lai ziloni abās pusēs var piešūt ar vienu šuvienu.
Tās pūles bija tā vērtas, jo vakara noslēgumā visi mazie draugi mīļi sildījās zem jaunā dvieļa.
Radošas un pozitīvas jums brīvdienas!
Labi pastrādāts!
AtbildētDzēst