pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Atvaļinājuma [roku] darbi

Uh, gandrīz nedēļa apkārt, kopš esam ar meitu prom no Rīgas un atpūšamies Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē. Cenšos dienām piešķirt konkrētu ritmu, saņemoties un vismaz reizi dienā liekot padarboties čaklajām rokām, tādēļ darbiņi ir labi gājuši uz priekšu. Lielā mērā arī pateicoties manai mammai, kura laipni un izdomas bagāti nodarbojas ar savu mazmeitiņu (ja nu mamma lasa šo :)), tā ļaujot man padarboties ar savām lietām. Laimīgi ir tie bērni, kuriem ir iespēja izbaudīt bērnību ne tikai kopā ar vecākiem, bet arī vecvecākiem, jo īpaši, ja vecvecāki ir kuplā skaitā!

Vai jūs arī ēdat zemenes pilniem vaigiem? Mēs šeit jā. Vīrs no Rīgas ziņoja, ka tirgos raža sākot iet uz beigām un cenas atkal ceļoties. Mēs te neko tādu nejūtam un tik sukājam iekšā. Izmēģināju arī jaunāko Dansukker ievārījuma cukuru 1+3 un savārīju dažas burciņas marmelādes. Tā sanāca tik salda un bieza, ka varēs ziemā griezt ar nazi un likt uz tostermaizes.

Bet ievārījums ir nieks. Daudzkārt vairāk es lepojos ar savu pirmo uzšūto kreklu! Klasisks vīriešu krekls, šūts pēc piegrieztnes, uz auguma un ievērojot visus apdares, aizdares noteikumus, tai skaitā dubultā plecu daļa, klasiskā kabata un pogu aizdare, kā arī piedurkņu apstrāde (kas bija vislaikietilpīgākā un sarežģītākā). Lai dzīvo sveiks jaunais lina krekls ar tendenci burzīties!!!

Vēl negludināts un saburzījies pēc sirsnīgās darbošanās ap pogcaurumiem
Lielākais izaicinājums - manžetes, ieloces, aizdare
Un vēl skaists un trekns punkts tika pielikts pāris nedēļu vecam šujamdarbiņam - kleitai/tunikai (tās nēsāšanas veids atkarīgs no laikapstākļiem - kad vēss, var vilkt apakšā legingus, kad karsts, tad pietiek ar peldkostīmu zem kleitas). Audums - ļoti plāns batists (kokvilna). Piegrieztni ņēmu no Burdas, bet tā manai saprašanai bija tik sarežģīti izvietota, ka pagāja vairākas stundas, kamēr dabūju to laukā no lielās piegrieztņu lapas. Toties pēc tam atlika vien visu izgriezt un sašūt kopā ar dubulto vīli :)

Sagribējās ko meitenīgāku un uztaisīju aizmugurē sasienamo lentu garu, garu. Man patīk :)
Lai kleita nebūtu tikai tāds pludmales variants, apšuvu apkaklīti ar pērlītēm. Laikam pirmo reizi dzīvē šuvu klāt pērlītes un secināju, ka saprotu tās rokdarbnieces, kas aizrāvušās ar pērļošanu. Kaut kas vilinošs šajā sīkajā pērļu pasaulē ir!
Vakar vakarā mēs satrauktu sirdi gaidījām to trako negaisu, kas nāca pāri jūrai no Ainažu puses, bet, lai arī izskatījās draudīgi, visi tumšie mākoņi aizgāja garām un mums tika vien sīks lietus. Huh.


Bet šis rīts atnāca apmācies, tādēļ vairāk dzīvojāmies pa istabu. Un Amēlija tika pie lakotiem nadziņiem pirmo reizi mūžā. Viņa pati izteica vēlmi pēc tādiem pašiem kā vecmāmiņai, tad nu vecmāmiņai nekas neatlika kā ķerties pie darbiņa. Es savukārt biju viegli satraukta, jo uzreiz pēc vēlmes, lai matos saliek maksimāli daudz matu gumiju, nagu lakošana ir nākošā, kas man liek apjaust, ka mans mazais arvien vairāk pieaug par lielu meiteni...

Tiklīdz kājas bija sapucētas, varēja doties uz jūrmalu. Un tur mēs satikām Cūku ar Miiiiiiiiuzīgām Acīm!!! Kas nez vēl mūs sagaida turpmākajās dienās?!

7 komentāri:

  1. skaisti šuvumi. un par kreklu cepuri nost. labs darbs :)

    AtbildētDzēst
  2. Es kā reiz šūšu pirmos vīriešu šortus:) pirmo vīriešu apģērba gabalu vispār. Mani komplimenti par kreklu! :)

    AtbildētDzēst
  3. Jā, par kreklu tiešām komplimenti!

    AtbildētDzēst
  4. KolosĀli! Gan krekls, gan kleita! Ūber! Es laikam mūžam nesaņemšos radīt apģērbu pieaugušajiem...

    AtbildētDzēst
  5. Kā mana šūšanas pasniedzēja teica - "vīriešu apģērbu šūšanā ir tik daudz sarežģītu detaļu, ka man nav skaidrs, kādēļ tā". Mana versija ir, ka tas tādēļ, ka vīriešiem vispār ir daudz mazāk apģērba gabalu, ko darināt, līdz ar to esošie ir padarīti sarežģīti līdz maksimumam :)

    Bet vispār ar to pieaugušo apģērbu šūšanu ir tā - sākumā ķeries klāt ar entuziasmu, tad paiet aptuveni 6 tīrā darba stundas pie tā apģērba gabala un galu vēl neredz, un tajā brīdī tu jau sāc ilgoties atkal uzšūt ko mazulim - ātru, vienkāršu un ma-zu. Bet kad tomēr tas krekls vai bikses ir pabeigts, tad ir tāāāāds iesācējas lepnums, ar kuru staigāju apkārt vēl kādas 3- nedēļas. Rezumē - ir vērts!

    Un, Laine, - you can do it, vajag tikai sākt! ;)

    AtbildētDzēst
  6. Sāku saprast, ka būtu vērts iziet šūšanas kursus.
    Un ļoti būtu noderējusi bildīte, kurā tā skaistā kleitiņa ir mugurā!
    Malacis.

    AtbildētDzēst
  7. Paldies, Diān! Kleitu darbībā nofotografēšu, kad būs kāds cits blakus, pašai sevi tā grūtāk :)

    Bet par kursiem es tev saku - jā, tā ir lieta. Manuprāt, viens no maniem vērtīgākajiem šīgada ieguldījumiem sevī.

    AtbildētDzēst