trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

Mammas un meitas laiks

Laiku pa laikam katram bērnam ir vajadzīgs savs laiks ar vienu no vecākiem. Jo īpaši vasarā, kad rīti ir garāki, gaišāki un nekur nav jāskrien, cenšoties apsteigt sastrēgumus, var un vajag veltīt laiku savam mazajam lielajam bērnam. Šorīt pirms bērnudārza mēs abas ar meitu bijām vietējā kafejnīcā paēst brokastis.

Katra izvēlējāmies pa kūciņai un dzeramajam. Amēlijas izvēle - dzērveņu morss - izrādījās ļoti lie-iela, bet tas nenozīmē, ka mazais puncis ar to netika galā.


Pēc lielas pierunāšanas mammai tomēr arī iedeva pagaršot :)

Beigās tomēr punči bija tik pilni, ka tajos vairs nebija vieta pat saldajam kartupelim, un tā nu kaķītis arī tika pie brokastu garduma.


Un tālāk - aiziet uz bērnudārzu ar priecīgu prātu!

8 komentāri:

  1. cik jauks rīta cēliens!!! Ar ko tādu man asociējas Parīze, nezinu gan kāpēc :)))
    Man ar lielo bērnu arī patika pa kafejnīcām dzīvoties - tad viņš jutās tik pieaudzis un svarīgs :), noteikti būs jāatrod laiks arī ar meitiņu šādām divvientulībām. Paldies Tev par šo ierakstu - tik mīļi...
    P.S. Nezināju, ka Tavu meitiņu sauc Amēlija

    AtbildētDzēst
  2. Man šķiet, ka jebkurš bērns neatkarīgi no dzimuma novērtē tādu kafejnīcas apmeklējumu, ja mamma/tētis pats par to izrāda īpašu prieku. Tad bērnam tas arī kļūst par Notikumu. Un jo vairāk mēs tādus Notikumus viņa dzīvē radām un rādām, jo gaišākas bērnības atmiņas. Tā vismaz man gribas ticēt :)

    AtbildētDzēst
  3. Un vēl, Inese, ja tu tā saki, tad man tev jāpiekrīt - kaut kas francisks tajā visā ir :)

    AtbildētDzēst
  4. Burvīgs rīts- gan mammai, gan meitiņai:) mums tagad topā ir kopējas skaistumkūres:)

    AtbildētDzēst
  5. Brīnišķīgi! Un turklāt "Amēlija"!

    AtbildētDzēst
  6. Mmmm, burvīgas noskaņas! Šādi nesteidzīgie brīži ilgi silda. Man arī prieks, ka klāt vasaras brīvlaiks un mans lielais bērns arī ir mājās sastopams. :)

    AtbildētDzēst
  7. Jā, jums visām taisnība - tas bija tik labs rīts, ka vēl šodien prieks par to atcerēties! Iepriecinot bērnu es pamatīgi iepriecināju arī sevi. Būs tas biežāk jāatceras :)

    AtbildētDzēst