Kļavu lapu otrā (skaistā) dzīve

Šogad ir tik daudz skaistu kļavu lapu, ka žēl noskatīties, kā tās nenovērtētas kaudzēs krājas uz ielas. Mēs ar meitu tās izmantojam mākslas nodarbībām :) un dodam lapām otru dzīvi, neskatoties uz to, vai tās to vēlas, vai nē :)

Lai sāktu darboties, protams, ir jāsalasa lapas. Es lasīju lietainā dienā un tādēļ nolēmu tās izklāt istabā uz grīdas, lai pažūst. Divas dienas biju aizmirsusi par žūstošajām lapām un, kad atcerējos, atradu pamatīgi sačervelējušās, toties sausas lapas. Tas nebija iepriecinoši, ņemot vērā plānotās izdarības.

Bet nu neko, saklāju darba virsmu un nolēmu dot mums visām (mātei, meitai un lapām) iespēju.

Sākotnēji biju iedomājusies, ka meitiņa varētu punktot lapas ar krāsu, pirms tam pamērcējot pirkstiņu krāsā. Šīs kā reiz ir pirkstiņkrāsas. Bet Cukuriņš nebija pierunājams un pieprasīja [sl]otu! Tā tā lieta aizgāja, tik mammai bija jāpietur viltīgā lapa, kas visu laiku mēģināja aizslīdēt prom.

Nejauši nokleksētais mammas pirksts pēkšņi izpelnījās daudz lielāku uzmanību, nekā lapa, un tika padarīts zaļš...

Pēc četrām lapām māksla kļuva nogurdinoša. Izlēmīgā balsī tika pieprasīts, lai mamma izkrāso lapas līdz galam, un mamma nekavējās paklausīt, secinot, ka krāsot ir patiesi aizraujoši! Tad atvērās durvis, mājās pārradās tētis, un citas izklaides strauji guva virsroku. Savukārt lapas devās apžāvēt savu jauno makijāžu.

Kā noprotat, Lieldienu olu cienīgās lapas ir mammas darbs, savukārt dzeltenā un lielākā daļa raibi zilās lapas - mazo rociņu apkrāsotas.

Krāsainu rudeni!