Tik sen nekas nav šūts! Tuvojas brāzmainie rudens vēji, un ir vajadzīga silta šalle. Šī ir ļoti viegla un ātra šalle, ja vien audumu krājumos stāv kāds silta auduma gabals. Man bija tumši zils flīss. Nogriezu divus sprīžus platu gabalu visā auduma garumā (apmēram 2 metri), kas ir pietiekoši liels, lai tajā ietītos :)
Izvēlējos kontrastējošas krāsas diegu (tumši rozā!) un zigzagā apšuvu visas malas. Tas bija ne tikai ļoti viegli, bet arī sagādāja patiesu prieku skatīties, cik skaisti izskatās rozā diegs uz tumša auduma.
Tā kā šalli šuvu skolniecei, tad nolēmu, ka ir nepieciešamas dažas aplikācijas
Un tad sākās otrais cēliens - kruzuļošana. Jau no sākuma nolēmu, ka šalle būs kruzuļota, tādēļ tik garu gabalu arī nogriezu (kruzuļojot šalles garums saīsinās). Kruzuļošanu (droši vien ir kāds labāks vārds, taču šobrīd man nekas nenāk prātā) veic pavisam vienkārši - uzstāda šujmašīnu uz taisnā dūriena, izvēlas visplatāko dūriena attālumu un vidēju diega nospriegojumu un šuj. Uzsākot šūt es uzreiz pašuvu arī atpakaļgaitā, lai nofiksētu diegu, tad turpināju šūt taisnā līnijā gandrīz līdz auduma otrajam galam. Kad esat tikuši līdz galam, jāatstāj pagarš diegs. Tāpat nošuj vēl 3 vai tik, cik sirds vēlas, paralēlas līnijas:
Kad tas izdarīts, tad ņem galējos diegus un, turot apakšējo diegu stingri, audumu kroko uz priekšu, līdz ir panākts vēlamais krokojuma apjoms. To pašu dara ar pārējiem paralēlajiem diegiem. Kad tas izdarīts, tad šos diegus nofiksē (es parasti tos izveru, lai ir auduma vienā pusē, un sasienu mezgliņos).
Visbeidzot es šalles vienā galā uzšuvu tādu kā cilpiņu, kurā ievērt otru šalles galu (respektīvi, apliekot ap kaklu un pārliekot vienu šalles galu otram pāri, pāri pārliktais gals tiek piefiksēts piešūtajā cilpiņā un šalle stāv ciet (pēdējā bildē šo cilpiņu var nojaust).Vēl daži pēdējie akcenti, un šalle gatava.
Pūt vien, vējš, mēs esam tam gatavas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru