pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

Bez nodoma

Man nebija nācis prātā pārtraukt rakstīt blogu, uzspiest uz stop vai tamlīdzīgi. Tā vienkārši sanāca. Darba laiks ir paredzēts darbam, vakari pēc darba - arvien biežāk - arī darbam, naktis - miegam un rīti pārskrējieniem starp vannas istabu, virtuvi, bērnistabu, skapi utml. Un tad kārtējais bloga ieraksts, kas nepārtraukti maļas pa galvu, tiek pārcelts uz "rīt"; tad nākošo "rīt" un tad uz dienu, kura tā arī nepienāk. Līdz šim :)
Sveiciens no trolejbusa pa ceļam uz darbu! Es rakstīšu. Un ļoti ceru, ka jūs, mīļie, vēl esat tepat.

4 komentāri:

  1. vaakrus pēc darba lūgums paredzēt kam citam! :)

    AtbildētDzēst
  2. Aha! ik pa laikam... ar cerību uz jaunumiem... ielūkojos un arī tad, kad savajagās receptūru, nu kaut vai tam dievīgajam apelsīnu kēksam vai kādam citam gardumam :)

    AtbildētDzēst
  3. tepat vien esam un pat nedaudz skumstam, ka tāds klusums iestājies...

    AtbildētDzēst
  4. Esam, esam, un ļoti ceram, ka uzmetīsi vēl kādu rindu:) Pacietīgi gaidīsim...jo laiks ir tāds kā pēc mazgāšanas sarāvies krekliņš, kura piedurknēs visu iecerēto tā pagrūtāk iestūķēt...
    Vai pīlēm bildē ir kāds simbolisms?

    AtbildētDzēst