Man nebija nācis prātā pārtraukt rakstīt blogu, uzspiest uz stop vai tamlīdzīgi. Tā vienkārši sanāca. Darba laiks ir paredzēts darbam, vakari pēc darba - arvien biežāk - arī darbam, naktis - miegam un rīti pārskrējieniem starp vannas istabu, virtuvi, bērnistabu, skapi utml. Un tad kārtējais bloga ieraksts, kas nepārtraukti maļas pa galvu, tiek pārcelts uz "rīt"; tad nākošo "rīt" un tad uz dienu, kura tā arī nepienāk. Līdz šim :)
Sveiciens no trolejbusa pa ceļam uz darbu! Es rakstīšu. Un ļoti ceru, ka jūs, mīļie, vēl esat tepat.
vaakrus pēc darba lūgums paredzēt kam citam! :)
AtbildētDzēstAha! ik pa laikam... ar cerību uz jaunumiem... ielūkojos un arī tad, kad savajagās receptūru, nu kaut vai tam dievīgajam apelsīnu kēksam vai kādam citam gardumam :)
AtbildētDzēsttepat vien esam un pat nedaudz skumstam, ka tāds klusums iestājies...
AtbildētDzēstEsam, esam, un ļoti ceram, ka uzmetīsi vēl kādu rindu:) Pacietīgi gaidīsim...jo laiks ir tāds kā pēc mazgāšanas sarāvies krekliņš, kura piedurknēs visu iecerēto tā pagrūtāk iestūķēt...
AtbildētDzēstVai pīlēm bildē ir kāds simbolisms?
Kā es gribu kaut kur aizlidot, vienalga kur!!!
AtbildētDzēst