ceturtdiena, 2013. gada 3. janvāris

Gads un astoņi mēneši

Tieši tik daudz (maz?) laika pagājis, kopš pēdējo reizi gāju uz darbu. Tagad šī laika atskaite ir pārtraukta, jo nupat esmu atsākusi strādāt. Atkal kļūstu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, tā teikt. Daudzuprāt, dzīvot mājās, būt kopā ar bērniem un audzināt tos un rūpēties par mājsaimniecību nav nopietni, tas jau nav nekāds darbs un vispār - bērni ātri izaugs un tu, ja upurēsi karjeru bērnu dēļ, tad attapsies pie sasistas siles... Cik viegli ir iedomāties, ka zini labāk cita vietā. Cik viegli ir dzīvot stereotipu gūstā un vērtēt citus.. Dzīve mājās ar maniem brīnišķīgajiem bērniem mani ir pildījusi ar laimi, man tas tiešām patīk. Bet šobrīd man jāmācās atrast piepildījumu arī citur, un tad jau laiks rādīs, pa kuru ceļu iet tālāk.


4 komentāri:

  1. Nav jau jēgas klausīties citus. Man visu laiku ir bijusi diametrāli pretēja sajūta, jo man nekad nav bijis bērnu kopšanas vai pat dzemdību atvaļinājuma, un tad nu esmu vairāk ņēmusi pie sirds izteicienus, ka kārtīgai mātei ir jāziedojas bērniem, nevis jāzīda, turot uz spilvena pie datora, ar brīvo roku klabinot tulkojumus... Katrs jau dara, kā var, un tur nav par ko taisnoties. Domāju, ka vairums māšu gribētu vairāk laika veltīt saviem bērniem, nevis rauties darbos, lai šiem pašiem bērniem nopelnītu ne tikai maizīti, bet arī zābaciņus un kino biļetes.

    AtbildētDzēst
  2. atgriešanās darbā tā pa īstam liek saprast, cik ļoti tomēr gribētos to laiku veltīt saviem lolojumiem. Man noveicās, ar abiem bērniem izdevās izkārtot, ka līdz 3 gadu vecumam esmu mājās... ar meitiņu gan nācās paralēli visu laiku būt darba dunā, tāpēc tādu bērna kopšanas atvaļinājumu pa īstam nemaz nejutu, bet tik un tā novērtēju, ka varēju pati būt ar savu mazulīti - un štrunts, ka līdz 3 naktī jāpadara darbi, ka ar bērnu klēpī jākņubina dators ar kārtējo steidzamo darbu, ka ik pa laikam jāskrien uz kādu sanāksmi, lekcijām - pamatā tomēr varēju uzskatīt sevi par mammu, nevis darba zirgu. Ar atgriešanos birojā tas viss strauji zūd, jo nu lielāko dienas daļu savus bērnus neredzu...
    Lai Tev izdodas apvienot darbiņu ar ģimeni un izbrīvēt laiku sev mīļām lietām :)

    AtbildētDzēst
  3. Man liekas, ka tikai esot mājās ar bērnu māte var būt patiesi laimīga. Es apskaužu tās mammas, kurām ir izdevies dzīvē tā izkārtot, ka ilgāku laiku izmantot šo iespēju. Bet dzīve ir dzīve, tāpēc novēlu, lai darbā ir gandarījums par padarīto un tas laiks, kas atliek kopābūšanai ar bērnu ir kvalitatīvi piepildīts!

    AtbildētDzēst
  4. Es priecājos, ka man līdz šim ir izdevies ar abām meitucēm pabūt mājās, cik nu tas ilgi iespējams, cenšoties savienot darbu uz pusslodzi ar būšanu mājās..man tiešam bija tik žēl, kad lielā meita sāka iet dārziņā uz visu dienu un katru dienu.. un tagad, kad jau mazā ir paaugusies un nākas aizvien vairāk iesaistīties darbā, roka biežāk stiepjas samīļot un saņurcīt meitukus, kamēr vēl abas ļaujas mīļošanai (viņas tik ātri aug..)
    tik zinu, ka labprātāk daru un darītu ko tādu, kas ļauj neskriet prom no mājas uz visu dienu arī tad, kad meitas nav vairs zīdaiņu vecumā..

    AtbildētDzēst