- "Vai tiešām?" es brīnos.
- "Jā! Viņš mani nosauca par kakainu briesmoni!!"
...
Te būtu vietā atgādināt, ka brālim ir 10 mēneši.
Un ko viņš pats? Viņš neliekas ne zinis un, kad vien tiek klāt, labprāt sūkā tāfeles krītiņus. Pēdējais notiesātais bija sarkanais, un brīdī, kad ieraudzīju puiku ar sarkanu muti, vaigiem un kājām, mana pirmā doma noteikti nebija ķert fotokameru. Tāpēc, kad pirmā mirkļa mammas izbīlis bija pārgājis, atlika tikai dokumentēt sekas. Kuras, starp citu, pagaidām šķiet neizdzēšamas.
Starp citu, man ir pilnīga pārliecība, ka šādi mazuļi sazinās... telepātiski :)))))) Kad Rihardam bija vecums, kad viņš vēl nerunāja, Kristians vienmēr stāstīja, ko viņam ir teicis brālis :)))) Nu tā- bez vārdiem! :)
AtbildētDzēstHmm.. Varbūt tiešām? Bet negribas ticēt, ka mazais, jaukais dēliņš jau virpina prātā tāāādus tekstiņus :D
DzēstTas tak tāds mīļš un nevainīgs tekstiņš! :))))
DzēstNu baigais ātri augošais superbebis jums ir :D ;)
AtbildētDzēstBet man jau šķiet ka krītiņi vienkārši izmazgājas!
Iemērcu traipu izņēmējā, bet nekāda efekta :/
Dzēst:))) Labs..!
AtbildētDzēstJā, jautri gan..
AtbildētDzēstMūsmājās gan vēl netiek stāstīts, ka mazā māsa runājusi to vai šo.. :)
Varbūt glābt var vecās labās veļas ziepes? un tad vēl mūsmājās mēdzu izmantot žults ziepes..
Amēlija gatavojas nākotnei :):) mēs ar brāli briesmīgi kāvāmies bērnībā...
AtbildētDzēstLīdzīga situācija, meklēju psihologa palīdzību...jo nezinu kā tikt pašai galā...
AtbildētDzēst